local-stats-pixel fb-conv-api

Zālītes hierarhija2

23 1

Visur, pilnīgi visur var manīt šo daudz dzirdēto un gudri daudzināto vārdu- hierarhija. Manā gadījumā tas notiek, jauniešiem sportojot. Ir ļoti interesanti vērot, kā mēs pārvietojamies pa trenažieru zāli. Es to daru, varu saderēt, tieši tikpat tizli no kāda cita novērotāja viedokļa kā tas izskatās man. Bet šoreiz stāstītājs esmu es.

Piemērs. Ņemsim trīs...nē četrus pavisam parastus puišus pavisam parastā trenažieru zālē. Pēc hierarhijas likuma viņiem ir jābūt vienam par otru mazākiem, savādāk mana teorija nedarbotos. Tāpat viņa nedarbotos, ja tur būtu mazāk par trim cilvēkiem, tātad 4 ir tāds patīkami optimāls skaitlis, nedaudz virs normālā, tieši tik, lai sāktu ievērot. Šiem četriem lieliskajiem sportistiem ir jāpārvietojas baros, tā kā vilkiem, nezinu, iespējams tā ir drošāk, vai ir iespējams vairāk slinkot, jo, kamēr viens elšot un pūšot (šis elsojošais un pūšošais parasti ir tas, kurš pēc auguma izmēriem ir blīvāk piestūķētais ar uz āru kliedzošu (viņa vai velns viņ’ zin’ kura prāt’)seksapīlu un bravūrību piebāztais jauneklis) spiež uz augšu kārtējo pārlieku smago svaru stieni, pārējie trīs var ievilkt tik ļoti kāroto elpu pirms došanās nākamajā nelielajā kardio-nāvē. Šie četri biedri tad parasti sekos nerakstītam zālītes hierarhijas likumam-pirmais pa priekšu ies tas, kurš iespaidīgākais, aiz viņa sekos beta vilks un tā tālāk, šo svinīgo procesiju noslēdzot ar mazāko, kurš, cenšoties neatpalikt no lielākajiem, lai netiktu noturēts par vientuļnieku, teju vai mīs uz kājām trešā lieluma zvaigznei un, elpojot viņam tieši pakausī, mēģinās dzirdēt un redzēt visu, ko saka lielie piemēri. Ja tu vēlies tikt uz kādu no trenažieriem, ko sev par laupījumu ir noskatījis šis mini bataljons- vari par savu ieceri aizmirst, tas tiks okupēts uz stundu, un tas tā- labākajā gadījumā, kamēr viens cīnās ar svariem un liekajiem kilogramiem uz stieņa, pārējie tikmēr apspriedīs labāko piemērojamo tehniku (gandrīz vienmēr par tādu atzīstot- met virsū cik vari, kad acis sprāgst pa pieri laukā tad drīksti mest svarus zemē, ļaujot visai zālei piepildīties ar dobju metāla skaņu) nākamajam, „pūč-veida” sejas grimašu pavadītam vingrinājumam. Arī kārta uz trenažiera katram pienāk pēc šī hierarhijas likuma- pēc augumiem, tā teikt, kur pirmais liek tik daudz, acis sprāgst no pieres laukā, otrais-neatpaliek, jo viņš ir „tieši tik pat labs kā pirmais”, kur trešais jau liek nedaudz mazāk, jo ir pieticīgs, un ar šādu klusu žestu atzīst abu pārējo pārākumu un pēdējais spītīgi mokās ar iepriekšējā nastu, jo viņa gods neatļauj palikt pašam pēdējam. Kad treniņš uz šo trenažieri ir beidzies visi tāpat godīgi slīd uz citu zāles stūri. Tur notiek tieši tas pats. Dažreiz alfa vilks ir žēlsirdīgs, un pamācīs sev blakus esošo censoni, vienalga, vai pazīstams vai nē, un pateiks, ka viņam vajadzētu likt vairāk uz svariem, jo savādāk rezultātu negūs.

*Attēls izgūts no [https://s-media-cache-ak0.pinimg.com]

23 1 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

Krūtis, bicepss, prese... emotion

1 0 atbildēt
Ņirdzīgi,bet taisnība. Motokrosā līdzīga situācija.emotion
1 0 atbildēt