Veselība ir fiziskā, garīgā un sociālā labklājība, kas lielā mērā ir atkarīga no cilvēka dzīvesveida. Šodien Latvijā tāpat kā visā pasaulē veselīgā dzīvesveida tendence kļūs arvien aktuālāka, tā popularitāte arvien pieaug. Vai tiešām veselīgs dzīvesveids ir tik nepieciešams vai arī tā ir tikai modes lieta? Un vispār, kas īsti ir „veselīgs dzīves veids”?
Ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā palielinās gan bērnu, gan pieaugušo cilvēku skaits, kuriem ir dažādas veselības problēmas, no kurām visizplatītākās ir liekais svars, cukura diabēts un stājas traucējumi, kas laika gaitā izraisa smagas saslimšanas. Cīnoties ar šīm problēmām ir svarīgi zināt par veselīgo dzīvesveidu, kas sevī iekļauj trīs būtiskās lietas – veselīgu, sabalansētu uzturu, aktīvu dzīvesveidu un sportošanu, kā arī prasmi izvairīties no stresa situācijām.
Veselības aprūpes speciālisti atzīst, ka veselība un arī veselības riski lielā mērā ir atkarīgi no cilvēka dzīvesveida. Ja cilvēks lieto alkoholu, smēķē, nerūpējas par sevi, riski pieaug. Savukārt, ja cilvēks ievēro veselīgā dzīvesveida principus, izredzes nesaslimt palielinās.
Veselīgs dzīvesveids nav mīts, uzsver ārsti. Tas ir vienkāršu noteikumu kopums, kuru ievērojot var saglābāt „formā” savu fizisko ķermeni un garīgo stāvokli. Pēc speciālistu uzskatiem, veselīgs dzīvesveids ietver galvenokārt sabalansētu uzturu, regulāru fizisko slodzi, kā arī stresa līmeņa kontrolēšanu.
Sabalansēts uzturs
Uzturā jābūt visām vielām, kas veido cilvēka organisma sastāvdaļas. Tās ir olbaltumvielas, tauki, minerālvielas, vitamīni. Tāpat ar uzturu jāuzņem pietiekami daudz ūdens. Uzturvielas nodrošina cilvēka organismu ar dzīvības procesa norisēm nepieciešamo enerģiju (galvenie enerģijas avoti ir tauki, ogļhidrāti, olbaltumvielas).
Ja vitamīnus un minerālvielas neuzņem pietiekami, cilvēks ir daudz uzņēmīgāks pret slimībām. Svarīgi atcerēties, ka vairākus vitamīnus un mikroelementus var uzņemt ar pārtiku, taču ne visus iespējams uzņemt pietiekamā daudzumā. Jāņem vērā, ka ir produkti, kas ir bagātāki ar vienu vai vairākiem vitamīniem, taču tādu produktu, kuros būtu pilnīgi visi vitamīni un organismam nepieciešamas vielas nav. Līdz ar to, cilvēka uzturam jābūt sabalansētam. Tiek uzskatīts, ka ir aptuveni desmit vitamīnu, kas ir nepieciešami organismam, un tikpat daudz minerālelementu.
Fiziska slodze
Neapšaubāmi, fiziskai slodzei ir liela nozīme. Regulāra un mērena fiziska slodze stiprina cilvēka ķermeņi, dod organismam spēku. Savukārt mazkustīgs dzīvesveids veicina vairāku slimību, tai skaitā, aptaukošanos un sirds slimību, rašanos. Sēdošs dzīvesveids izraisa muskuļu atrofiju, bojā stāju, veselību, veicina sirds un elpošanas vadu slimības. Tāpēc aktīvs dzīvesveids ir būtisks. Fiziska slodze ir efektīvs veids, kā saglabāt savu veselību, jo tā sniedz enerģiju, uzlabo muskuļu spēku un izturību.
Dzīve bez stresa
Stress un nevēlama spriedze rada pesimismu, enerģijas izsīkumu un noguruma sajūtu, kas savukārt izraisa slimības un depresijas.
Viens no labākiem profilaktiskiem instrumentiem pret stresu ir pietiekams miegs. Pieaugušam organismam ideāli būtu gulēt astoņas stundas. Mūsdienu ikdienas ritmā ar miegu sevi jānodrošina vismaz sešas stundas. Labs miegs pozitīvi ietekmē nervu sistēmu, dod mūsu organismam resursus, lai cīnītos ar stresu un garīgo slodzi.
Vēl viens ideāls līdzeklis pret stresu – sportošana. Fiziskā slodze palīdzēs novērst labā stresa, kas ir nepieciešams ikvienam, pāraugšanu sliktajā. Treniņi ne tikai uzlabo muskuļu spēku un izturību, bet arī sniedz enerģiju un uzlabo noskaņojumu.
