Čau spocēniem! Šodien mans mērķis nav nolikt veģetāriešus vai gaļēdājus, bet gan apskatīt plusus un mīnusus, un kā jau vienmēr, visu apskatu no medicīnas skata punkta,un kopā ar vēstures faktiem. Viens ir skaidrs, jebkurš cilvēks nevar vienu dienu izdomāt palikt par veģetārieti un viss. Būt veģetārietim vai gaļēdājam nav tikai izvēles un dzīvnieku glābšanas jautājums. Lai jums jauka lasīšana!
Domāsim secīgi. Dabā viss ir līdzsvarā. Mēs varam pārstāt kaut un ēst govis, vistas, cūkas, kazas, aitas..... bet jebkura galējība noved pie ekoloģiskām problēmām, vai katastrofām.Dzīvniekus nedrīgst spīdzināt bet ierobežot populāciju vajag. Ar lēmumu kļūt par veģetārieti vien ir par maz, sākšu ar to ka īstie veģetārieši tādi ir ģenētiski, un gaļēdāji arī.
Cilvēka ēšanas paradumus gadsimtiem noteica klimats un vide tam apkārt. Tas ir ierakstīts mūsu ģenētiskajā kodā, un arī zobos. Tieši tā, pēc zobiem var pateik kas tev vēlamāks uzturā. Cilvēki ar gariem zobiem ir ģenētiski zālēdāji, jo jāgrauž lapas, rieksti, sēklas un daudz kas cits no augu valsts. Tādēļ zobi ir ar garāku kroni, jo nodilst. Šādu zobu īpašnieki var viegli pāriet uz veģetārismu, bet ne vienmēr to atļauj klimats. Cilvēli kuriem ir īsi zobi, ir ģenētiski gaļēdāji, un zobu kronīši ir asāki lai košļātu gaļu.
Ēšanu nosaka klimats, neatkarīgi no tā, ka veikalā ir pieejams citu valstu produkcija. Mēs varam Latvijā ievest apelsīnus, bet Spānija un tās klimats paliks tur kur ir. Daudzi veģetārieši saka ka plašais veikala sortiments ļauj būt veģetārietim, bet visu cieņu - 25 grādos mani paziņas veģetārieši mirst vai nost un sapņo ne par svaigiem salātiem un apelsīniem, bet karstu tēju un sviestmaizi. Organisms prasa taukus, jo Latvijas mainīgais un mitrais klimats reti kuram ļauj palikt par 100% veģetārieti. Toties Āfrikas svelmē diezin vai gribēsies krāsnī cepts speķis, bet gan liels un sulīgs arbūzs. Tātad, būtībā, ir rūpīgi jāapsver kā mainīt uzturu. Zinu cilvēku kam gaļa vienkārši negaršo un negribas, jau no bērnības, un viņš dzīvo un jūtas normāli. Es, personīgi bez gaļas nevaru dzīvot, jo tad man sākas problēmas ar veselību. Tāpat ir cilvēki ar slīmību celiakiju, kura neļauj ēst glutēnu saturošus produktus, ir cilvēki kam maz izstrādājas žults un viņi nevar ēst gaļas taukus, ir tādi kas laktozi nepanes. Katrs organisms ir īpaš, un jāēd tā, lai tas neietekmētu jūsu veselību uz slikto pusi.
Fiziskā noslogotība arī ietekmē uzturu. Cilvēkam kas smagi strāda vajag vairāk pārtiku kas dod enerģiju ilglaicīgi. Apēdod tofu viņš ilgi neizvilks. Un it sevišķi ziemā, kad ir auksts. Gaļa un sēnes pārstrādājas 5 līdz 7 stundas. Tātad izsalkums nemocīs ilgi. Cilvēkam kas sēž ofisā pietiek ar salātiem un kafiju, jo viņam ir sēdoš darbs un nevajag papildus enerģiju, pietek tikai ar vitamīniem.
Nobeigumā gribu teikt, ka katrs ir individuāls, un nevar dzīvot tā, kā dzīvo otrs. Visam jābūt balansā.Tomēr sen zināma patiesība ir tā, ka ka izdzīvo tas, kurš mainās un spēj pielāgoties. Mēs varam sekot modei, vai saviem uzskatiem un principiem, bet nedrīgstam aizmirst ka ir ne tikai cilvēktiesības, bet ir cilvēkpienākumi, tātad mācamies saprast viens otru, respektēt otra uzskatus, un pat no ne visai vēlamām lietām, iegūt jaunas zināšanas!
Piekrītu autoram - katrs mēs esam individuāls un mums nav jācenšas iet pret dabu, bet dzīvot līdzsvarā ar to. Es esmu gaļēdājs. Gaļa ir pamata racions, pārējais tikai piedeva. Man dēls ir veģerātietis kopš 2 gadu vecuma. Un arī ar viņu viss ir labākajā kārtībā. Ne viņš man cepeti no rokām rauj ne es besos, ka viņš plikus rīsus ēd 
Tie mūžīgie kašķi starp vegāniem, veģetāriešiem un gaļēdājiem ir tikai tāpēc, ka katrs no viņiem uzskata, ka ēd pareizāk par citiem un nespēj pieņemt, ka mēs vnk esam dažādi...
Nu tad es esmu tas gaļēdājs, jo man ir pokui, varu ēst vienu maizes šķēli, vienu gurķīti un tam visam klāt puskilogramu karbonādes un ir labais, vienreiz pamēģināju būt veģetārietis un gandrīz 7 stundas izturēju 
Nu un ko darīsim ar cilvēka pārāk īso visēdāja zarnu traktu? Tas arī garzobainajiem ir kaut kādā veidā garāks? Barībai kaut kur ir jāuzsūcas, viena padurna bāba bija mēģinājusi pataisīt par veģetārieti pat kaķīti, un viņu loģiski apsūdzēja par dzīvnieku spīdzināšanu, jo kaķītim zarnas ir par īsu, lai tur uzsūktos jebkāda augu barība, un kaķis veģetārietis neizbēgami badfojas.
Olbaltumvielas ir vajadzīgas pietiekamā daudzumā, tauki arī, jo bērniem ir jāaug, un tas nevar notikt ne bez taukiem, ne bez OBV, un šūnām ir jānomainas.
I
Heh, cik reižu mani ir centušies pārmānīt pie vegāniem. 
Tomēr uzskatu, ka man tas vienkārši nav vajadzīgs. Redz, cilvēka zarna esot pārāk gara, tāpēc gaļa ejot tai cauri rada pūšanas procesus. Pff, laikam neprot to pagatavot 
Tiešām esi vegāns? Būtu interesanti uzzināt kā ta tur īstenībā ir, jo vegānus nepazīstu, man klasesbiedrs bija veģetārietis, un iekārojamākais čalis un arī viens no labākajiem sportistiem
"Cilvēkam kas smagi strāda vajag vairāk pārtiku kas dod enerģiju ilglaicīgi. Apēdod tofu viņš ilgi neizvilks. Un it sevišķi ziemā, kad ir auksts."
Aizejam pie krišnaītiem pie Barona centra, pierijamies barojošus, sildošus ēdienus līdz acīm ar enerģiju iekšā pārpārēm. Iesākumam pamēģinam kaut kičari apēst pilnu porciju, nemaz par piedevām nerunājot. Atnākam atpakaļ un bagātinam savu viedokli par to, vai veģetārieši tiešām ēd tikai zāli un tofu sieru.
Un vēl 
