1. Punkts protams ir par uzturvielām kuras itkā mēs nevaram uzņemt.
B12 - Svarīgs vitamīns smadzeņu darbībai un organismam kopumā. Raksts apgalvo ka tas nav atrodams vegānu pārtikā. Lai saprastu cik patiess ir fakts, ir jāzin no kurienes tas nāk. Ironiski ir tas, ka dzīvnieku organisms to neražo vairāk par mūsu. Strīdīgs temats vai maz vispār ražo. B12 galvenais avots ir dabas ūdens un augsne, tākā dzīvnieki nedzer filtrētu ūdeni un vārtās pa zemi, grauž zāli viņu organisms ir bagāts ar to. Patiesība ir tāda ka katrs 3. cilvēks neuzņem pietiekami B12 vitamīnu, tā nav tikai Vegānu problēma, ta ir mūsu visu problēma. Vai gaļa jums garantē pietiekamu B12? Nē. Cepjot gaļu jūs vitamīnu praktiski visu iznīcināt. B12 deficīts nepierāda to ka Vegāna diēta ir neveselīga, tas pierāda tikai to, cik patiesībā mēs esam piesieti dabai un mūsu sterilā vide nevienmēr ietekmē tik labi, kā mēs domājam. Kas vēl ir svarīgi - ir pilns tirgus ar B12 uztura bagātinātājiem, kas ir pilnīgi droši, jo pārdozēt B12 itkā neesot iespējams.
Dzīvnieku proteīns - raksts apgalvo ka dzīvnieku proteīnā ir ideālas proporcijas aminoskābēm kas veicinās jūsu muskuļu augšanu, bet vegāns to nekādi neiegūs. Vai tā ir patiesība? Tad nu sāksim pastudēt par proteīnu. Ir jāsaprot ka ir tikai 9 neaizvietojamas aminoskābes, kuras visas ir atrodamas Vegāna diēta. Kā jūs domājat - no kurienes bullis viņas dabuj? No sevis gabalu nokož? Nedomāju gan... Kas vēl ir zīmīgi - Dzīvnieku proteīns ir daudz skābāks (Tās tomēr ir aminoskābes) Kas organismā veido skābu vidi, kas nav labvēlīga jūsu kauliem un muskuļiem.
Kreatīns - Svarīga uzturviela smadzenēm un muskuļiem. Pētījumi pierāda ka Vegāniem ir zemāks kreatīna līmenis organismā, kas ir diezgan logiski, jo no vegānu pārtikas mēs kreatīnu uzņemt nevaram, izņemot uztura bagātinātājus. Kas ir interesanti - pētījumi pierāda to, ka vegānu smadzeņu kreatīna līmenis no visēdāju līmeņa īsti neatšķirās, tas pierāda to, ka smadzenes balstās uz kreatīna kas tiek ražots mūsu pašu organismā, nevis uzņemts ar diētu, tāka nav ko baidīties, ka kāds paliks stulbāks. Kas saistās ar muskuļiem - runāsim par sportistiem, redzēsim kādus muskuļus var audzēt ar to "zemo līmeni"
Carnosine (īsti nezinu kā pareizi latviski tūlkot) bet palīdz pret muskuļu noārdīšanos un iespējams pret novecošanu. Pamatā tā ir molekula kas sastāv no 2 aminoskābēm no kurām viena ir aizvietojama, bet otra nē. BET kā jau mēs iepriekš runājām visas 9 neaizvietojamās aminoskābes mēs varam atrast augu valstī. Pētījumi pierāda ka vegāniem organismā ir uz pusi mazāk Carnosine, bet joprojām ir jautājums vai mums vajaga vairāk? Citi pētījumi pierāda ka augsts carnosine līmenis organismā var veicināt dažādas slimības kā diabēts vai pat parkinsons.
Dokozaheksaēnskābe jeb DHA - Šī skābe ir atrodama Omega 3. Populārākais Omega 3 avots ir zivju eļļa, bet vai jūs maz zināt, ka zivis nav spējīgas ražot Omega 3? Tas nāk no jūras augiem ko zivis ēd. Bet priekš vegāniem viegli pieejams dažās sēklās un riekstos, protams, uztura bagātinātāji, kas ir dzīvniekiem draudzīgi.
Piesātinātie tauki - Šis noteikti būtu pēdējais par ko es uztrauktos. Jo piesātinātie tauki ir ļoti viegli uzņemami, smieklīgi pat kko uzskaitīt. Vegāniem noteikti būs zemāks saturātu tauku līmenis kas ir ļoti labvēlīgi. Te būs mazliet lasāmvielas - http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/20165863
holesterīns - Arī lieki runāt un skaidrot. Vegāniem vienkārši ar to nav problēmu. Pētījumi - http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/7019459
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/16549459
