Rakstu par stasu no dzives un biju mazliet shokaa.
Visas problēmas ar meitinju sakas, kad viņas bernudarza grupinja uzradās jauns audzeknis. Jau pirmajas dienas vinjs izcelas ar savdabigu uzvedibu, piemeram, grustishanos, sisanu, blaustishanos, audzinataju neklausishanu. Vinjs pilnība ignorēja pieaugusho aizradijumus.Agresivais puika pat sita savam audzinatajam.
Parejie grupas audzeknji, pieradushi pie bernudarza kartibas, ar platam acim raudzījas uz VARONI..
Sakuma nepieversu ipashu uzmanibu, kad meita par to visu stastija. Domaju vienkarshi blefs. Tachu, kad pats savam acim redzēju, ka vinjs pieskrien pie audzinatajas un vinjai iesper bez jebkadiem paskaidrojumiem un iemesliem, saku aizdomaties.
Runaju ar audzinataju, bet vinja, lāga dvesele, saka, ka vinjai nav tiesibu puiku dzit ara no grupinjas. Censhoties, cik varot, lai grupa butu normals mikroklimats. Bet saprotu, ka vinjas mierigajai attieksmei nav nekadu panakumu - agresivais puishelis reali trauce visas aktivitates.
Runaju ari ar citiem vecakiem. Vieni saka, lai puikam dod laiku, kura pielagoties jaunajam ritmam. Bet pagajis jau vairak neka pusgads!
Ka man rikoties? Lidz ar sha puishela klatbutni ari mana meita kluvusi agresivaka, piemeram,pirms paris ned. meitinja majas vakaros saka spljaudities.
Nemaz nerunashu par to, ka vinjas leksika paradijushas rupjibas.
Es patiesham biju parsteigts par to.
Un gribeju to jums spokiem un spocenem izstastit. Shis ir viens no maniem pirmajiem rakstiem un ceru ka ne pedejais.
