Daļēji saveidots pēc reāliem redzējumiem.
No ūdens mēs nākam, un mēs paši par 3/5 sastāvam no ūdens. Ūdens priecē kā ūdens.
Sāksim ar to, ka ūdens ir jādzer, jo:
- tas ir visuniversālākais un reizē vislētākais dzīvības nodrošinājums;
- ja dzer ūdeni, tad var nedzert visu pārējo;
- ūdens visātrāk nonāk līdz visiem orgāniem;
- mūsu iekšējiem orgāniem nav jāiespringst, dzerot ūdeni. Un līdz ar to arī daudz lēnāk tie "dilst".
Ūdens lielākā apjomā - vannā - tas jau ir veselīgi. Ūdens vannas, tā ir terapija visam organismam. tas attīra visu. Esmu ievērojusi, ja ūdeni dzer un pēc tam apzināti sviedrējos, tad sviedri sākumā ir tādi sāļaini un "smagi". Bet jau pēc dažām stundām tie kļust viegli un balti, un arī "nesmaržojasi". Sviedri, tas ir tāds filtrs, kas no organisma ārā iznes visus sāļus.
Ūdens vēl lielākā apjomā - mazā dīķītī - tas jau ir pavisam cits līmenis. Dzīvais ūdens dabā, tas patiešām ir dzīvs un nes informāciju. Drīz cilvēki nonāks pie atklājuma, ka ūdens "redz", uztver informāciju, kas to arī saglabā ilgu laiku. Ūdens molekulas sakārtojas daudz sarežģītākās struktūrās, un veidojas kaut kas līdzīgs smadzeņu nervu audiem. Tātad, ja redzam kaut kur stāvošu ūdeni, tad zināsim, ka tur ir saglabājies viss, kas ap šo ūdeni ir noticis.
Ūdens izstaro arī auru. Ko cilvēki ir sajutuši jau tagad. Ne velti visi brīvajā laikā grib būt pie ūdeņiem. Pie ūdeņiem arī zeme ir visdārgākā, visi grib celt savas mājas, visi grib arī vienkārši atpūsties.
Un visbeidzot- pavisam lieli ūdeņi. Tās ir jūras, lieli ezeri un okeāni. Te paveras pavisam citi skati. Kā glezna. Garie ūdens klājumi - katru dienu ir savādāki. Ja kādam no jums ir iespēja katru dienu būt pie jūras un to visu iemūžīnāt, tad katras dienas kadrs būs savādāks... visa mūža garumā.
Ūdens sāga ir bezgalīga.
