Mūsdienu medicīna ir daudz sasniegusi, jo daudzas reiz neizārstējamas slimības tagad ir izārstējamas, daudzas neārstējamas slimības tagad ir ārstējamas, daudzas reiz dzīvībai bīstamas slimības kuras bijušas gandrīz vai letālas taču mūsdienu medicīna tās ir padarījusi par hroniskām un kontrolējamām, padarot daudzu slimnieku dzīvi vieglāku un ilgāku, taču ir joprojām dažas neizsārstējamas slimības kuras medicīnas pasaule ir mistika, taču ir trīs slimības kuras nav ne izārstējamas, nedz ārstējamas, un ir slimniekm tās absolūti letālas. Diez kas var būt drausmīgāks par to kā cilvēkam zināt ka nekas vairs nav līdzams un iznākums var būt tikai viens, nāve? Šis ir trīs bīstamākās un letālākās slimības mūsdienu pasaulē, kas ir liels drauds ne tikai veselam cilvēkam, bet arī liela neziņa medicīnai. Slimības sakārtotas nevis pēc slimnieku un mirušo skaita, bet pēc tā cik procentuāli letālas tās ir ja cilvēks ir ar to saskāries.
Trīs mūsdienu slimības kuras cilvēkam ir kā nāves spriedums11
Kreicfelda-Jakoba slimība. Šī ir pati nāvējošākā mūsdienu slimība, jo tā ir 100 % letāla, turklāt tā nav ne ārstējama, ne kontrolējama, kā arī nav iespējams atvieglot slimnieka stāvokli, turklāt visam klāt tā galīgā diagnoze ir nosakāma tikai pēc cilvēka nāves, smadzeņu autopsijas, kas nozīmē ka joprojām nav izgudroti pietiekami akurāti testi šīs slimības noteikšanai, tāpēc liela nozīme ir slimnieka novērošanai un simptomiem. Tā ir prionu izraisīta slimība, ar kuru slimo gan govis, gan cilvēki. Govīm šo slimību dēvē par ''govju trakumsērgu'', kura izpaužas līdzīgi kā cilvēkam ar Kreicfelda-Jakoba saslimšanu. Slimība vairākus gadus var neizpausties nekā, taču simptomiem sākoties tie progresē ļoti strauji un lielākā daļa pacientu mirst dažu mēnešu laikā. Tā ir reta, taču absolūti neizbēgami letāla, kas padara to par pašu nāvējošāko slimību uz šo dienu. Visas prionu saslimšanas ir neārstējamas un ir letālas, taču šī ir visbiežāk sastopamā prionu saslimšana, pat ja tā ir salīdzinoši reta. Šī slimība tiešā nozīme saēd cilvēka smadzenes, tāpēc sekas ir acīmredzamas veicot smadzeņu autopsiju. Neviens slimnieks līdz šai dienai nav izdzīvojis no šīs nāvējošās slimības, tāpēc to droši var dēvēt kā par nāves spriedumu slimniekam. Mūsdienu medicīnai joprojām nav daudz informācijas par prioniem un to rašanos.
Trakumsērga. Šis ir pats bīstamākais vīruss mūsdienu pasaulē, kā arī otra nāvējošākā slimība pasaulē, jo tās letalitāte ir 99.9 %. Miljoniem cilvēku katru gadu tiek izglābti pateicoties vakcīnai pret trakumsērgu, taču ja cilvēku ir sakodis ar trakumsērgu inficējies dzīvnieks, ir steidzami jāmeklē medicīniskā palīdzība lai ar vakcīnu pasargātu sevi pret vīrusa nokļūšanas nervu sistēmā. Ja cilvēks pēc incidenta ar dzīvnieku nemeklē medicīnisko palīdzību un ja dzīvnieks ir bijis slims ar trakumsērgu, tad dažu nedēļu vai mēnešu laikā sāk rasties slimības simptomi un tiklīdz tie ir sākušies, tad slimniekam vairs nekas nav līdzams un dažu dienu laikā slimnieks mirst, visbiežāk no infekcijas, pneimonijas. Katru gadu mirst vairāki tūkstoši cilvēku, visvairāk Āfrikā un Āzijā. Trakumsērgai ir raksturīga hidrofobija, bailes no ūdens, tādēļ arī strauji izdalās siekalas, bet vairāk cilvēkiem tās zināms kā putas no mutes, jo slimnieks nespēj vairs norīt šķidrumu dēļ krampjiem un sāpēm rīklē. Liela daļa valstu ir pasludinājušas sevi no trakumsērgas brīvām, pateicoties profilaksei un cilvēku izglītošanai. Ir zināmi mazāk kā 10 izveseļošanās gadījumi kopš 2004.gada, tāpēc trakumsērgu var droši dēvēt gandrīz par vienmēr absolūti letālu, taču atšķirībā no slimības kura ierindota pirmajā vietā, vismaz ir šajā gadījumā ir bijuši arī izveseļošanās gadījumi, pat ja to ir ļoti, ļoti maz.
AIDS. Sindroms kuru izraisa Cilvēka imundeficīta vīruss (HIV). AIDS ir galējā HIV vīrusa stadija, kad slimnieka imūnsistēma vairs nespēj cīnīties pret infekcijām, jo tā ir HIV vīrusa novājināta un tā aizsargspējas ir izsmeltas, dēļ kā sākas AIDS stadija kas dažu mēnešu laikā beidzas ar slimnieka nāvi. Šī ir viena no visnāvējošākām slimībām mūsdienās un visā pasaules vēsturē kopumā, kura ir izplatīta visā pasaulē un no kuras katru gadu iet bojā vairāk kā miljons cilvēku, radot lielu trauksmi līdz šai dienai. AIDS joprojām ir nāvējošs, kas ir liels drauds ikvienam slimniekam ar HIV, taču pateicoties dažādai ārstēšanas terapijai kura spēj kontrolēt HIV vīrusa rašanos asinīs, slimniekam ir iespēja HIV vīrusu kontrolēt ar medikamentiem, veselīgu dzīvesveidu un regulāru veselības pārbaudi, jo tas viss spēj paildzināt cilvēka dzīvi, respektīvi attālināt laiku līdz iestājas AIDS stadija, kā arī uzlabot savu pašsajūtu un veselības stāvokli. Ne visiem HIV slimniekiem ārstēšana norit veiksmīgi, jo lielai daļai slimnieku medikamenti var izraisīt nelabvēlīgas blakusparādības dēļ kurām var nomirt vai kuras atstāj graujošu ietekmi uz jau tā novājinātio cilvēka veselību vai tīri psiholoģiski uz cilvēka izskatu. Ir bijuši vairāki gadījumi kad cilvēks ir starp HIV un AIDS robežu, taču sākot laicīgu ārstēšanos tas spēj atrasties HIV stadijā kur vēl ir iespējams paildzināt laiku līdz AIDS stadijas iestāšanās. HIV/AIDS letalitāte ir 80-90 %, bez ārstēšanas HIV progresē uz AIDS dažu gadu laikā, bet ar ārstēšanu lielākā daļa pacientu dzīvo daudz ilgāk kā pirms 10-20 gadiem. HIV/AIDS ir bīstama, neizārstējama slimība, kura ir nāvejoša, taču veiksmīga ārstēšana to padara par hronisku, kontrolējamu saslimšanu, taču nekad nevar zināt kā uz ārstēšanu reaģē katrs slimnieks, jo katra slimnieka situācija ir individuāla.
Tev patiks šie raksti
