Svara zaudēšana - darbs ar morālo nevis fizisko sevi.4

Sākšu nedaudz par Sokrātu. Viņš uzskatīja, ka izskatam nav nozīmes. Viss, kas ir nepieciešams ir gudra galva uz pleciem, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi. Bet būsim atklāti, pat slaveniem filozofiem ir psiholoģiskas problēmas, tā teikt, sevis mierināšana. Viņš, balstoties uz vēstures avotiem bija ļoti neglīts vīrs. Ja kāds šo teoriju var ņemt par pilnu, tad tie ir cilvēki, kam ir slinkums strādāt ar sevi. 

Nepārprotiet, es tagad neiedalu:  skaistie, neglītie, bet nedaudz ir jāpaskatās no malas. Ja cilvēks ko saka, tad parasti tam ir iemesls. Ja cilvēks publiski atkārto, ka izskatam nav nozīmes, tas vien jau norāda, ka ir nepieciešamas izmaiņas šī cilvēka galvā, jo tiem kuri tā patiesi domās, būs vienalga ko citi domā. Diemžēl, tieši šis, mūsdienās ir novērojams nedaudz tuklāku cilvēku vidū. Ja cilvēks ir apmierināts ar sevi, viņš neies, nemeklēs atbalstu virtuālajā vidē, kur apstiprinās: “Jā, tu esi skaists, tāds kā esi”. Ja vēl aizvien nav īsti skaidrs par ko es runāju, gribu, lai noskatāties video, kas ir raksta beigās, pirms turpināt lasīt. 

Cik cilvēku tik problēmu. Tieši tāpēc domāšana ir tas, kas tev ir jāatklāj pašam, gatavu ideoloģiju par dzīvi neviens tev nespēs dot. Šajā rakstā spēšu tikai ļoti paplašināti atkārtot informāciju, ko jau esat iepriekš dzirdējuši. 

Pirmkārt, pārlieka koncentrēšanās uz ēdienu – sliktajiem, labajiem produktiem un slavēšana par neapēsto. “Viss, no šīs dienas ēdīšu veselīgi.” Tas ir labi, bet problēmas sākas, ja viss tiek rūpīgi analizēts, it īpaši, ja cilvēks sev kaut ko liedz. Neko jaunu te nepasaku, bet centīšos analizēt nedaudz soli uz priekšu. Kaut kā aizliegšana, maza daudzuma, pēkšņa, kaloriju uzņemšana, strauja diētas maiņa, viss šis noved pie trauksmes organismā. Neņemot vērā, ka organisms pats par sevi var sākt niķoties, prāts var tikt nodarbināts ar konstantām domām par ēdienu un vēlamo rezultātu. Gadījumā, ja sasniedz savu vēlamo svaru, tas var maksāt ar degradāciju vairāku mēnešu garumā un nepatstāvīgu rezultātu, jo visu mūžu šādi dzīvot pilnvērtīgu dzīvi nav iespējams.

Kā ar to cīnīties? Atbilde ir vispārēja sevis attīstība. Pirmkārt ir jāuzstāda mērķis, bet ir jācenšas izvairīties no vienas dienas atrisinājuma, piemēram, “aizbraukšu uz SPA, kad man būs mans perfektais augums” vai “varēšu uzvilkt tās drēbes, ko redzēju instagramā”, vai “Jā, beidzot man būs pašvērtējums, dabūšu sev draudzeni”. Ja tagad nav pašvērtējuma, tad nebūs arī tad kad bez ideoloģijas maiņas būsiet sasnieguši mērķi. Te nu mēs nonākam pie sevis motivēšanas ilgākā termiņā. Ir jācenšas nodarbināt sevi ar kaut ko, kas nav saistīts ar svaru. Ja ir vēlme kļūt par ārstu, tad jākoncentrējas uz zināšanu apgūšanu tajā sfērā, ēšana, veselīgs dzīvesveids ir jāatstāj, kā norma. Kā kaut kas, kas pat nav jāapspriež, tā tas vienkārši ir. Pieņemu, ka manā gadījumā ir nedaudz savādāk, informāciju par veselīgu dzīvesveidu ievācu gadiem, vairs nav jāpiedomā, kas ir, kas nav veselīgi. Ja gadījumā zināšanu nav, tad var atvēlēt 1h dienā vai 2 dienās analizēšanai un informācijas ievākšanai, pēc šī laika – viss, jāsāk darīt kaut kas pilnīgi cits. 

Otrkārt, vingrinājumi. Nav nozīmes mājas, sporta zāle vai kāda cita vide, nav nepieciešamības tagad ilgi domāt tūlīt iešu un darīšu. Ir vienkārši jāiet un jādara. Veselu kontinentu atklāju, ne? Uzsveru šo, jo tas ir tieši saistīts ar iepriekšējo punktu. Tā pat kā konstanta diētas plānošana arī strauja pārpūle sportā 80% beigsies ar “izdegšanu”. Iemesls kāpēc par to nevajadzētu pārlieku daudz domāt ir  1. tas var beigties ar, iepriekš minētu, pārpūli, arī labās lietas ir jāierobežo. 2. Par to ko mēs domājam, par to arī mēs runājam. Šis punkts viennozīmīgi neattiecas tikai uz svaru. Daudzi no jums noteikti ir dzirdējuši: “Nestāsti citiem par saviem mērķiem, noskaudīs.” Patiesība ir – neviens neko nevar noskaust, ja vien jūs negribat, lai noskauž. Kaut arī šie vārdi ir ļoti patiesi, bet no pilnīgi citas puses. Ja cilvēks kādam stāsta par saviem mērķiem, viņš sāk justies tā, it kā viņš jau būtu kaut ko panācis. Arīdzan, “Rādi caur darbiem, nevis caur vārdiem” attiecas uz tieši šo pašu kategoriju. Lai kaut ko pateiktu, vaig muti vien atvērt, ja neviens nezin par taviem plāniem sēdi klusi un dari, būs motivācija vairāk ieguldīt sava mērķa sasniegšanai.

Treškārt, barojat trolli un paši kļūsiet par trolli. Jeb motivācijas meklēšana un salīdzināšana sevi ar citiem. Iespējams būsiet dzirdējuši par Allas Pugačovas dubultnieci Krievijā, kura centās dzīvot līdzīgu dzīvesveidu kā zvaigzne, arī uzstājoties kā viņa, tikai mazākai auditorijai. Kāpēc viņa šeit tiek pieminēta? Jo galu galā, atklājās, ka dubultniece saķērusi arī visus sliktos aspektus no Pugačovas dzīves. Maģija – nē. Ja centies dzīvot kā citi arī tiksi vienā maisā ar citiem. Plaša tēma, man ne tik aktuāla, bet tomēr – instagram modeles. “Ah… Kā gribētos būt kā viņa, viņai ir slava, nauda un bauda. Un tas augums, tas pasakainais augums.” Bet, problēma slēpjas citā punktā. Kas jums liek domāt, ka šīs nepārspējami skaistās meitenes ir laimīgas? Vai tiešām kāds kurš būtu pilnīgi laimīgs meklētu vienu, no iepriekš minētajā rakstā, labumiem caur publisku atkailināšanos un dzīvesveida izrādīšanu? ( Vairāk skatīt šeit, zem 4. bildes: http://spoki.tvnet.lv/tribine/Demokratija-un-citas-neeksistejosas/796827) 

Kā ar to cīnīties? Pirmkārt, ir jāsaprot pats pamats – no kurienes nāk visi skaistuma standarti? Tā pat kā morāles normas, skaistuma standarti nav nekas noteikts. Tas ir izveidojies vairāku gadu garumā un lielākajā daļā gadījumu ir mārketinga manipulācijas rezultāts. (Par morāles normām un nepraktisku dzīves uztveri vairāk var lasīt Nīčes grāmatās).  “Bla, bla, bla, bla… Izskaties tā, kā tev ir labi.” Bet kā, lai zina kad tev ir labi, ja visu uzskati par skaistumu ir galvā “ieprogrammēti” no bērnības. Te nu mēs nonākam atpakaļ pie, tādas kā domu limitēšanas konkrētajā sfērā. Kritiskā domāšana ir atslēga un arī iemesls kāpēc mūsdienu izglītības sistēma ir nepabeigta. 4 rindiņas augstāk ieteicu jums izlasīt Nīčes grāmatu, tie kuri vēl nav izlasījuši, bet jebkuras literatūras lasīšana ir bezjēdzīga ja nespēj domāt racionāli, bet bez analizēšanas un kritikas, vienkāši uztver to kā taisnību. Tieši tas pats ir ar skaistuma standartiem, meitenei 1M “like” 10M sekotāji utt. Protams, ka tagad necelsies pret sabiedrību un neteiksi – “a kā jūs zināt, ka tas ir skaisti?” Padomās, ka visi nav vienkārši mājās. Ar visu šo garo penteri aicinu jūs attīstīt kritisko pusi, tad nebūs ne žurnālu vāki jāievēro, ne modelēm, graujot savu pašvērtējumu, jāseko.

Ja kādam ir interese, varu turpināt šo sarakstu citā rakstā. Ekstra fakts: Nav nozīmes cik sieviete ir skaista, ja uz sejas rakstīts “esmu iedomīga”, neviens tāpat klāt nenāks. (Iedomība arī ir iekšēju kompleksu rezultāts un norāda par sevi neapmierinātību)