Sports.
Cilvēce zin sportu jau no seniem laikiem, bet arī šeit diemžēl nav izticis bez izkropļojumiem. 
Mūsdienās sports ir liels bizness un tiek darīts viss, lai tur esošie sportisti kļūtu labāki un nav nozīmes kādā veidā. Galvenais, būt labākam, bet tas, ka tāda veida piegājiens var stipri ietekmēt veselību un pat beigties ar nāvi nevienu neinteresē, svarīgākais, lai būtu rezultāti pēc iespējas ātrāki. 
Tādā veidā cilvēki trenē tikai fiziku, bieži ar pārmērībām, pilnībā aizmirstot par Garīgo attīstību, jo viņi vadās tikai pēc materiāliem labumiem un standartiem.
Sports vai fiziskās aktivitātes ir Radītāja dotas, lai viņa Radījumi uzturētu savu fizisko un arī enerģētisko formu un ne vairāk. 
Sacensību gars, uzvarēt neskatoties ne uz ko, būt vislabākajam, populāram un c. Ir izkropļojumi kas ir tumšo ielikti, lai novirzītu šo jomu nedievišķā virzienā, kas ir viņiem lieliski izdevies. Dievišķajā nav svarīgi cik kilometrus vajag noskriet, vai cik preses pa minūti vajag izdarīt un jo vairāk noskriesi un preses izdarīsi, jo labāk. Tur tādas lietas neeksistē. Katrs dara tik, cik viņam ir nepieciešams, ieklausoties savas fizikas vajadzībās. Un dara tieši tādā ritmā un ātrumā kādi viņam ir piemērotākie. 
Neviens nevienu nekur nerīda un nesteidzina. Protams, arī tur ir sava veida treneri, kuri palīdz piemeklēt vajadzīgās aktivitātes, bet tomēr galvenais, kas nosaka darba ritmu un ilgumu ir pats sportists ,nevis treneris.
Trenerim ir tikai jāpalīdz atrast balansu starp fizisku un Garīgo attīstību, jo, ja fiziskās aktivitātes tiek darītas pareizi, vadoties pēc Dievišķā, nevis mūsdienu standartiem, tad tas tikai palīdz Garīgi pilnveidoties, attīstīties un attīrīties. Ne velti ir teiciens: „Veselā miesā, vesels gars”. Bet ar noteikumu, ka cilvēks klausa savu iekšējo balsi, savu ķermeni un ir spējīgs atrast to īsto balansu starp Dievišķo un fizisko. Tieši tāds piegājiensir vislabākais un visīstākais.
Kad fiziskās aktivitātes tiek darītas pareizi, notiek fizikas attīrīšanās ne tikai fiziski, bet arī smalkajos. Ar sviedriem un elpu tiek izvadītas ne tikai nevajadzīgās vielas, bet arī enerģētiski tiek izvadītas nevajadzīgas, nedievišķas enerģijas, kas traucē attīstībai. Tāpēc pēc šīm aktivitātēm, cilvēks jūtas labāk, gan fiziski, gan emocionāli, jo nevajadzīgo enerģiju vietu ieņem vajadzīgās Dievišķās enerģijas, kas palīdz tālākai pilnveidei. 
Nevajag jaukt labu garastāvokli, vai vienkārši apmierinātību ar pārlieku prieku, pacilātību vai pat eiforiju. Tās jau ir galējības, kas norāda uz to, ka cilvēks jau ir atkarīgs no sporta, jo nav spējīgs iegūt prieku no citām lietām. Un, ja tiek traucēts sporta režīms, tad tādā personā parādās īgnums vai aizkaitinājums. Tas norāda, ka cilvēks ir kļuvis līdzīgs narkomānam, tikai narkotiku vai alkohola vietā viņam ir sports. Tā vairs nav garīga attīstība, bet degradācija.
Cilvēks kurš nodarbojas ar sportu atbilstoši Dievišķajam ir spējīgs priecāties par daudz ko , un, ja viņa režīms tiek izjaukts kaut kādu iemeslu dēļ, viņš par to neuztraucas bet mierīgi sakārto savas fiziskas aktivitātes atbilstoši jaunam ritmam vai plānam, jo viņam tas nerada nekādas problēmas.
Kāpēc tad Rādītājs šīs fiziskās aktivitātes ir iedevis? Tāpēc ka Radījumam vajag attīstīties absolūti visos virzienos, ne tikai Garīgi, emocionāli, Dvēseliski, psiholoģiski, bet arī fiziski. Jo tikai uzturot labu fizisku formu (bez pārmērībām), var attīstīties tālāk. Pilnvērtīga Dievišķa attīstība nav iespējama, ja kaut kāda daļa savā attīstībā atpaliek. Un ķermenis ir viena no šīm daļām par kuru daudzi cilvēki, kas Garīgi attīstās, aizmirst. Bet par to nedrīkst piemirst, jo ķermenis ir tik par pilnvērtīga daļa kā pārējās. Kā jau tika minēts, ir jāatrod balansu starp fizisko un Garīgo. Un nav jāvadās ar zelta medaļām vai distanci cik tālu var noskriet.
by Phoenix
mākslas darbi- Oladara
Paldies visām būtnēm, kurām pateicoties šeit varēja tapt publicēts šis raksts. Ceru , ka tas iedvesmos visus, kas to lasīs- atmosties, un pilnveidoties.
