Sports kā hobijs3

Vienu dienu staigāju vienkārši ar draugiem, diena bija saulaina, viss bija ideāli, līdz notika kaut kas, kas lika man pievērsties sportam, un kas arī kļuva par manu hobiju.
Stāvēju un pīpēju, un te pēkšņi čalis kurš trenējās, tāds masīvs, pienāk un sāk mani sist... es sastingu no bailēm un neko neteicu, un nebiju spējīgs kaut ko izdarīt pretī. Pēc tam veselu mēnesi nekur negāju, jo bija bailes ka viņš mani nesatiek atkal, pagāja baiļu pilns mēnesis, un tad nācu pie apziņas ka man vajag trenēties un ja gādījums tāds atkārtosies, man vajadzēs aizsargāties. Tad es vienu vakaru vienkārši sāku trenēties... ir pagājis ilgs laiks, un bailes samazinās, palieku muskuļaināks, un motivācijas pilnāks viņam stāties pretī, lai būtu pietiekami stiprs lai viņu stāvētu pretī.
Bet tagad, esmu dusmu pilns, un spēks ir kļuvis daudz lielāks.
Un zinu, ka pienāks diena ka atriebšos visiem kuri mani jebkā ir aizskāruši.
Un pašam prieks ka rakstot šo saprot ko esmu darījis lai to sasniegtu.