Sporta sasniegumi.3

Džese Ouvenss

1935. gada pavasarī Ohaio štata universitātes 21 gadu vecais students Džese Ouvenss cieta no muguras sāpēm, kas mocīja pēc neveiksmīga kritiena no trepēm. Viņš saņēma medicīnisko palīdzību līdz pat sacensību sākumam, un tad nāca zibens spēriens no skaidrām debesīm. Mazāk nekā 70 minūšu laikā Ouvenss laboja trīs pasaules rekordus — tāllēkšanā, 220 jardu (201 metra) skrējienā un 220 jardu zemajās barjerās, turklāt atkārtoja pasaules rekordu 100 jardu (91 metra) sprintā. Nākamajā gadā Ouvenss Berlīnes olimpiskajās spēlēs izcīnīja četras zelta medaļas. Taču Ādolfs Hitlers tumšādaino sportistu neuzaicināja, lai paspiestu roku un apsveiktu ar panākumiem.

Nadja Komaneči

Olimpisko spēļu vēsturē nevienam vingrotājam vai vingrotājai līdz 1976. gada 18. jūlijam nebija izdevies sasniegt perfektu rezultātu. Taču 14 gadu vecās rumānietes Nadjas Komaneči uzstāšanās bija tik nevainojama, ka rezultāts bija prātam neaptverams — 10.0. Tas bija tik negaidīti, ka pat sacensību tablo tam nebija paredzēts un organizatoriem vajadzēja uzrādīt rezultātu 1.0. Taču pie tā Komaneči neapstājās un sasniedza vēl ne vienu un ne divus, bet septiņus perfektus rezultātus. Rumānietes varoņdarbs joprojām uzskatāms par vienu no izcilākajiem olimpisko spēļu sasniegumiem, turklāt pēc Monreālas spēlēm Pasaules Vingrošanas federācija bija spiesta pārveidot visus rezultātu tablo.

Džo Dimadžio

1941. gada 15. maijā sezonas kārtējā mačā pret Čikāgas «White Sox» Ņujorkas «Yankees» beisbolists Džo Dimadžio ar bāzes sitienu guva vienīgo punktu zaudētajā spēlē. Nākamajā dienā viņš izpildīja vēl vienu veiksmīgu bāzes sitienu. Pēc tam vēl vienu un vēl vienu. Pavisam Dimadžio izdarīja bāzes sitienus 56 spēlēs pēc kārtas, uzstādot rekordu, kas vēl līdz šim nav pārspēts.

Muhameds Ali

1964. gada 25. februārī jauns bokseris, vārdā Kasiuss Klejs, tikās ar pasaules smagsvaru čempionu Saniju Listonu. Ekspertu prognozes bija 7:1 par sliktu runīgajam izlēcējam, pazīstamam kā The Louisville Lip, kas svēršanās laikā apsolīja «lidot kā taurenītis un dzelt kā bitīte». Taču Klejs pārvērta vārdus darbos un «dauzīja» Listonu tik iespaidīgi, ka čempions bija spiests pārtraukt cīņu pirms septītā raunda. Drīz pēc tam Klejs pieņēma islāma ticību, mainot savu vārdu uz Muhamedu Ali un atsakoties dienēt Vjetnamā, kā dēļ viņam tika atņemta čempiona josta. 1974. gadā viņš atgriezās un cīņā The Rumble in the Jungle pret Džordžu Formenu atguva čempiona titulu. 1978. gada februārī olimpiskais čempions Lions Spinkss 15 raundu cīņā pārspēja novecojošo zvaigzni. Bet jau pēc pāris mēnešiem Ali revanšējās un atguva čempiona jostu. Uzvara padarīja viņu par vienīgo bokseri smagsvaru kategorijas vēsturē, kurš trīs reizes kļuvis par čempionu. Cīņa pret Spinksu bija pēdējā Ali karjerā un, 1978. gadā aizejot no boksa, viņa kontā bija 56 uzvaras (37 ar nokautu) un tikai pieci zaudējumi.

Marks Spics

Dodoties uz 1972. gada Minhenes olimpiskajām spēlēm, Marks Spics bija pašpārliecināts 22 gadus vecs peldētājs, kurš pirms četriem gadiem Mehiko nebija izcīnījis nevienu individuālo zelta medaļu. Tomēr Spics plātījās, ka Vācijā izcīnīs sešas zelta godalgas. Sešas viņš neieguva. Spics izcīnīja septiņas — vairāk nekā jebkurš cits vienās olimpiskajās spēlēs, turklāt laboja septiņus pasaules rekordus. Karjeras laikā viņš izcīnīja 11 medaļas, tikpat, cik viņa kolēģis Mets Biondi, kas padara Spicu par visu laiku visvairāk godalgoto ASV sportistu.

Ģertrūde Ederle

Nemierīgie ūdeņi, kas atdala Franciju no Anglijas, ir ledusauksti, dažādu straumju pilni un atpazīstami ar negaidītām brāzmām. Līdz 1926. gadam daudzi bija mēģinājuši pārpeldēt Lamanšu, bet tikai pieciem tas bija izdevies (turklāt visi bija vīrieši). Taču tad Ņujorkā dzimusī Ģertrūde Ederle uzvilka peldcepuri, iezieda sevi ar vazelīnu un cūku taukiem un ielēca ūdenī pie Francijas krastiem. Viņai pietika ar 14 stundām un 31 minūti, lai nopeldētu 21 jūdzi līdz Anglijas krastā esošajai Kingsdaunas pilsētai, pārspējot iepriekšējo rekordu par gandrīz divām stundām. Ederles rekords palika nepārspēts 25 gadus.