local-stats-pixel

Sistēmiskā-vektoru psiholoģija (1) - skaņas vektors9

Skaņas vektors

Praktiskā psiholoģija laimīgākai dzīvei ... ikvienam !

Rosīšanās bez jēgas (grāpstīšanās pa tumsu)

Skatiens sevī

Izzini pats sevi

Klusums

Skaits 5%

Prototips – atgriezeniskā saite ar pirmsākumu.

Loma sugā: cilts naktssargs.

(katram vektoram ir sava, tikai viņam raksturīga loma sugā, ko tikai viņš ar savām psihiskajām īpašībām ir spējīgs nodrošināt sugas izdzīvošanai un saglabāšanai.)*

Vispārīgais raksturojums

1.Komforta krāsa – zila.

2.Komforta ģeometrija – Nav.

3.Novietojums kvartelī – iekšējā kvarteļa INFORMĀCIJAS daļa, absolūts intraverts.

4.Intelekta tips – abstrakts.

Psihiskās īpatnības

Par viņu saka: „Ne no šīs pasaules ..., jocīgs tips, dīvainis, nūģis, klusie ūdeņi tie dziļie, kluss, izvēlīgs kontaktos ar sabiedrību”.

Skaņas cilvēks (cilvēks ar skaņas vektoru) – ir absolūts egocentriķis. Augstprātīgs, iedomājas, ka ir pats gudrākais „stāv augstāk par visiem”, tapēc citi viņu uzskata par augstprātīgu. Vispārākais intraverts, kas ieslēgts savā ķermenī kā bruņās, sakoncentrējies tikai uz sevi un saviem dvēseles stāvokļiem. Visbiežak lietotais personas vietniekvārds valodā - „ES”.

Bērns ar skaņas vektoru jau 5-6 gadu vecumā sāk uzdot jautājumus par dzīves jēgu: „Tēti - kas mēs esam? Kāpēc mēs dzīvojam? Kāda ir dzīves jēga? Kas ir nāve? Kas notiks pēc nāves? Kas ir kosmoss? Kas ir bezgalība? Kapēc es esmu savā ķermenī, nevis piemēram brāļa?

Pieaugot, šie jautājumi it kā apslāpst, aiziet zemapziņas dzīlēs, dodot tikai neskaidrus skumju signālus un depresiju - izjūtot „visas pasaules sēras”, lai jau pubertātes periodā un vēlāk nākotnē kļūtu īpaši aktuali.

Daļa cilvēku ar skaņas vektoru, iekšejos jautajumus verbalizē vārdos, bet daļa to nedara, bet it kā kaut kas visu laiku viņus velk pie tēmām, kas saistītas ar šiem jautājumiem. Piemēram fiziķis, bieži neapzinās savu pētījumu motīvus. Viņš Jums nepateiks: „Es pētu visuma struktūru”, - viņš tā nedomā. Viņš domā, ka risina nopietnu uzdevumu, kuru pirms viņa vēl neviens nav risinājis.

Reklāma


56 0 9 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 9

0/2000

šķita ka lasu par sevi

6 0 atbildēt

Tnx

1 0 atbildēt

Pie visa šitā bardaka kas valda psiholoģija ir vainīgs Freids, ar savu lielo teorija par savu lielo ES jeb super Ego, un tupo vāvuļošanu ka katram cilvēkam ir atšķirīga izpratne par labo un ļauno utt... Un tas arī veido visādas depresijas utt. Es gan neticu šitām visām vektoru teorijām, bet Depresijas iemesli ir dēļ tā ka šobrīd cilvēki ir sasķelti vairāk kā jebkad citad vēsturē, cilvēki nerunā viens ar otru, visi ir koncentrēti tikai uz sevi tas arī izraisa tik daudz konfliktu.

Galvenā problēma manuprāt ir tā ka cilvēks nespēj piemēroties apkārtejai videi n cilvēkiem, jo katrs cilvēks taču ir viens liels ES un loģiski ka šie tā saucamie Skaņas vektora cilvēki arī palielai daļai iznīkst.. Lai gan es domāju ka nevaig meklēt kautkādus psihologa padomus lai saprastu otru cilvēku vaig vispirmsieskatīties sevī, un tad Tu iegūsi bāzi lai saprastu otru cilvēku un to jau nu tik tiešām neraksta grāmatās, vai nemāca skolās.

1 0 atbildēt

vaaaau - pirmo reizi ko tādu lasu. tagad man galvā tik daudz domu ka īsti nevaru izšķirties ko lai saku, tādēļ atlasīšu gabalus. 

liekas ka 80-90% aprakstīts par mani. protams nenoliedzu ka ir arī citi kas domā tāpat un vēl spēcīgāk. taču tie kuri šo neuzdod par savu kognitīvo lauku, teiks ka kaut kādas muļķības, jo skepse aizmiglojusi prātu. 

man bija parasta bērnība - draugu nebija (izņemot daži piespiedu kārtā) patika brīži kad paliku viens mājās, varēju stundām ilgi darboties ar lietu, parādību izpēti, kā arī papīru un rakstāmo. skolā nekas īpašs - biju atstumtais tādēļ ka es izpratu citus, citu dzīves, bet vienkārši nesapratu pārējos. un otrādi - es pilnīgi sapratu ko daru, bet citi nesaprata jo tas nebija viņu perspektīvā, un tas iedragāja manī atpalicības pazīmes, kur rētas ir uz mūžu. 

gandrīz vai vienmēr lai kur es atrastos, lai ko es darītu - galvenā doma bija dzīve, un es domāju vai nu daudz, vai nedomāju vispār. māksla, mūzika, psiholōģija man vienmēr bijuši sirdij tuvi kā arī - filozōfija, literatūra, zinātnes, lingvistika. bet attāli bijis - ekonōmika, sociālās zinības, sports, tehnika un daļēji vēsture. kā arī matemātika, jo ja es to gribēju izprast tad tā arī notika un tas man šķita pārāk viegli un laikietilpīgi, tāpēc pieņemot tikai praktiskos loģikas pielietojumus es ar to nesaistos. 

ticība - man ir vislielākā ticība, ka Dievs pilnīgi eksistē, un es varu gan sevi gan citus pārliecināt ka tāds dievs neeksistē un nekad nav bijis. parasti iekšēji es vienmēr cīnos un mokos ar sevi, bet esmu iemācijies to nolikt malā. 

Vienīgā lielā atšķirība starp mani un augstāk esošo tektu ir tas, ka man vienmēr atradīsies dzīves jēga. paradoksāli man tā ir pat atradusies pašnāvībā. bet galvenokārt es to atrodu daudz kur - ikdienā, domās, citos, notikumos, izjūtās, utt, utt. protams, protams, man vienmēr ir bijušas problēmas ar sevi, un kā bieži ir dzirdēts - melnais caurums sevī kas nav aizpildāms, jā tā sajūta ir vienmēr, dažreiz vairāk, citrreiz mazāk, bet ir, kā tāda ķermeņa daļa kas kaitē, bet ja no tā atbrīvojas tad ir beigas. man pa lielām līnijām dzīves jēga ir sajūtas. 

----------------------

protams es vienmēr esmu bijis klusētājs un sen jau atklāju sevī akustikofōbiju. skaļi trokšņi mani jau kopš bērnības dzen ārprātā. 

ļoti patīk melnbalts - melnas, baltas un pelēkas lietas mani fascinē visvairāk. izņēmumi ir indigo krāsa kura man ir mīļākā un krāsu kopums, spektrs, varavīksne, jo tas ir tieši pretēji melnbaltajam un simbolizē iluziāru prieku un persōnīgu daudzpusību. (par piemēru var apskatīties manus neskaitāmos bilžu rakstus)

vēl viena atšķirība - lai gan sirdī jūtama mūžīga depresija , toties man diezgan viegli izdodas apmānīt sevi un izjūtu arī dzīvesprieku un citas izjūtas pēc vēlēšanās, kā arī lai viss būtu līdzsvarā pastiprinu nomāktības brīžus. arī retu reizi piesienu sev klāt tādas parādības kā - nu depresija, šizofrēnija, demence, apātija, psihastēnija, psijopātija, persōnības dalīšanās, ''alise brīnumzemē'' efektu oi pat neatceros :D tu tas ir tā ka nevar pakustēties un nesaprot ko domā, kā arī var piekabināt klāt - autismu, aspergera sindromu, kas ir diezgan izteikts, protams introvertumu, dežavu un līdzīgus prāta stāvokļus, kā arī uzplaiksnīgu ģenialitāti. 

un izjūtu smalkākās nianses jūtoties pārgudrs, bet saprotot ka tā īsti nav.  varētu teikt ka manī mīt arī diezgan liels narciss un egoists, bet esmu ieradinājis sevī arī sabiedriskās normas, nepieciešamībai tiekties plašāk. 

vienmēr esmu ticējis visam pārdabiskajam un fantastiskajam. kā arī nakts mani ir vilinājusi savā pievilcībā. 

kurš mani saprot? 

p.s. skatieties manus rakstus. 

1 0 atbildēt

Mani arī aizsūtija pie psihologa, kurš "ārstē" ar mūzikas palīdzību - ziniet, ja tic, tad palīdz, bet ja tu domā, ka kaut kas no zilā gaisa atnāks, bez paša gribas, tad tas ir vējā izmests laiks.

0 0 atbildēt

Hmmm... interesanti.

0 0 atbildēt