›

Šausmu filmas un ietekme uz mūsu ķermeni.6

202 0

Mūsu smadzenes ir radītas, lai zibenīgi reaģētu uz briesmām un neparedzētiem notikumiem. To izmanto šausmu filmu režisori. Šaušalīgi kliedzieni nonāk tīeši smadzeņu baiļu centrā, savukārt asiņainas ainas liek stresa hormoniem joņot pa mūsu organismu.

Kādas Nīderlandes universitātes sanāksmju telpā 21 eksperimenta dalībniekam pārskrien šermuļi pār kauliem. Uz lielā ekrāna rāda šausmu filmu ''Astrāls'' (insidious). Filmas demonstrēšanu noorganizējis ārsts Frics Rosendāls no Leidenes Universitātes Medecīnas centra. Pēc kīno noskatīšanās paņēmis no skatītājiem asins paraugus, viņš atklāj, ka filmas skatīšanās laikā dalībniekiem būtiski pieaudzis trombu veidošanās risks.

Šausmēņu režisori izmanto mūsu pirmatnējos instinktus, kas manipulē ar smadzenēm, liekot tām gatavoties dzīvības apdraudējumam. Ar vienkāršiem skaņu efektiem viņi ''ielaužas'' īpašos, smadzeņu centros un ar neticamām ainām sakāpina emociju gammu tā, ka pat visneloģiskākie skati pārbiedē.

Ķermenis asi reaģē uz... Autors: UrushiharaSama Šausmu filmas un ietekme uz mūsu ķermeni.

Ķermenis asi reaģē uz šausmu filmu mežonīgajiem radījumiem, jo izmisīgi cenšas mūs pasargāt. Iepriekš minētajiem, eksperimenta dalībniekiem, bija lielāks trombu veidošanās, jo viņu ķermenis bija pastiprinājis proteīna VIII asinsreces faktora sintēzi.Šis proteīns parasti atrodams asinīs un ''uzrauga'', vai nav pārplīsis kāds asinsvads. Atklājis nevēlamo caurumu, VIII faktors ierosina bioķīmisku domino efektu, kas liek lielam skaitam šādu proteīnu ''noplombēt'' caurumu. Dzīvībai bīstamās situācījās organisms zibenīgi pastiprina šā proteīna sintēzi, lai pēc iespējas ātrāk novērstu asins zudumus. Tomēr smadzenes ne vienmēr var atšķirt istas briesmas no šausmu filmas radītajiem efektiem, tapēc eksperimenta dalībnieku ķermenis bez vajadzības nonāk trauksmes stāvoklī. Daudzie proteīni ir lieki un palielina risku, ka asinis sarecēs, veidojot dzīvību apdraudošu trombu. Fricis Rosendāls aprēķināja, ka viņa eksperimenta dalībniekiem šis risks pēc filmas noskatīšanās palielinājās par par 19 procentiem.

Smalki veidotai šausmu filmai nav vajadzīgs nervus kutinošs sižets, lai tā būtu iedarbīga. Režisors var likt tev drebēt patiesās šausmās vien ar gaismu un skaņu palīdzību.

Vecs triks ir pārblīvēt šausmeni ar kliedzienem. Nesen kāds šveiciešu zinātnieks atklāja, kapēc šī skaņa ir tik iedarbīga. 2015. gada eksperimentā Liks Arnals no Ženēvas Universitātes parādija, ka mēs neuztveram kliedzienus tā kā citas skaņas, ko apstrāda dzirdes centrs deniņu daivās. Informācija par kliedzienu nokļūst tieši amigdalā-smadzeņu baiļu centrā.Šis nelielais deniņu daivas apgabals regulē mūsu baiļu un aizardzības reakcijas. Tajā atrodas ap 12 miljoniem neironu, kuru aktivizēšana var izraisīt dažādas reakcījas ķermenī, piemēram, straujāku elpošanu, paātrinātu sirdsdarbību, pastiprinātu svīšanu un uzmanību. Nonākot amigdalā , kliedziens atmodina mūsu pirmatnējos instinktus, kas liek nekavējoties bēgt vai mesties cīņā. Liks Arnals izpētija, kā kliedziens atrod ceļu uz amigdalu. Viņš atklāj, ka šī skaņa fundamentāli atšķiras no parastas runas frekvenču spektra. Kliedziens satur tādu frekvenču kombinacīju, kāda nav sastopama citās skaņās. Smadzeņu skenējumos pētnieks novēroja, ka dzirdes centrs salīdzinoši slikti uztver kliedziena skaņas struktūru, turpretī amigdala ir ārkārtīgi jūtīga uz šīm īpašajām frekvencēm.

izveidot rakstu izveidot testu

Amigdala nekad nedarbojās viena pati. Visu diennakti mūsu smadzeņu šūnas savstarpēji sazinās, lai risinātu situācijas, kurās esam nonākuši. Tapēc gadījumos, kad amigdala ir ''apspriedusies'' ar vairākiem citiem smadzeņu centriem un novērtējusi, ka draud dzīvības briesmas, ķermeni pārņem bailes.

Japāņu zinātnieki nodemonstrēja, kā šausmenes izmanto smadzeņu centru koordinēto mehānismu, lai apmānītu amigdalu. Kjusju Universitātes pētnieks Kazufumi Jošihara un viņa vadītais kolektīvs noskenēja 32 izmēģinājuma dalībnieku smadzenes laikā, kad viņi skatījās šausmu filmu ''es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā''. (i know what you did last summer)

Kad eksperimenta dalībniekus pārņēma bailes, pieauga smadzeņu aktivitāte divos apgabalos- amigdalā un priekšējā jostas krokā (ACC), kas atrodās dziļi smadzeņu priekšējā daļā. ACC darbojās kā aizsprosts, kas pastiprina vai pavājina emociju gammu, lai tā skanētu ar smadzeņu uztvertajiem maņu impulsiem un informāciju. Tomēr ACC ir vēl kāda svarīga funkcija- tā seko līdzi, vai apkārtnē kaut kas neskiet nepareizs vai neloģisks. Piemēram, ja tu redzi zīmes >>>>>>, ACC ir mierīga, taču tāsaceļ trauksmi, kad redzama nekārtība: >>><>. Arī absurda un pilnīgi neloģiska aina šausmu filmā aktivizē ACC apgabalu, un tas raida uz amigdalu nervu signālu kaskādi. Šāda reakcīja liek amigdalai sacelt trauksmi un sakāpināt baiļu sajūtu.

2008. gadā vācu pētnieki no Bonnas Universitātes nodemonstrēja, ka tam, kapēc cilvēki reaģē atšķirīgi, visticamāk, ir ģenētisks skaidrojums. Psihologs Kristians Montāgs un viņa kolēģi reģistrēja, kā 96 sievietes reaģē, skatoties filmu klipus ar mīlīgiem dzīvnieku mazūļiem, neitrāliem, mājsaimniecības rīkiem vai biedējošām vardarbības ainām. Pēc tam zinātnieki izpētīja sieviešu gēnus. Daļai sieviešubija gēna COMT mutācija, kuras dēļviņas bija vieglāk iebiedējamas. Cilvēki kuriem ir šis gēna variants, ļoti intensīvi reaģē uz šausmu filmu biedējošajiem efektiem. Kristians Montāgs ir pierādījis, ka šis gēna variants radies vēlā cilvēka evolūcijas posmā un, iespējams, ir pielāgojums dzīvei drošos apstākļos

Daudzas ainas scaronausmu... Autors: UrushiharaSama Šausmu filmas un ietekme uz mūsu ķermeni.

Daudzas ainas šausmu filmā ir veidotas ar nolūku padarīt skatītāju tramīgu, tapēc spožas un saulainas dienas tajās ir retums. Nespodrs apgaismojums, tumšas krāsas un lietus rada redzes tēlus, kas caur talāmu nonāk pieres daivu apakšējā daļā aiz acīm. Tur šie signāli rada grūtsirdīgu stāvokli, kas viegli pārtop bailēs.