Pesticīdi augļos un dārzeņos3

Papildus bažas tagad rada divi, vienā no pasaules vadošajiem reproduktīvās medicīnas žurnāliem - izdevumā "Human reproduction" 2015.g. 30.martā publicētie raksti, kas ziņo par rezultātiem pētījumam, kurā pirmo reizi klīniski tika izvērtēta saistība starp pesticīdu atliekas saturošu augļu un dārzeņu ēšanu un vīriešu sēklas kvalitāti. Pētījums atklāja, ka pesticīdi var samazināt spermas šūnu skaitu un normāli veidotu šūnu procentuālo daudzumu. 

Jau iepriekš bija zināms, ka vīriešiem, kuru nodarbošanās ir tieši saistīta ar pesticīdu ražošanu vai lietošanu, iespējama sēklas kvalitātes samazināšanās, taču līdz šim vēl nebija pētīts, kāda ietekme uz vīriešu auglību varētu būt pesticīdiem, kas organismā nonāk kopā ar ēdienu.

Pētījums, tam iekļaujoties plašākā joprojām notiekošā pētījumā par dažādu vides faktoru ietekmi uz auglību, tika veikts laikā no 2007. līdz 2012.gadam. Pētījumā iesaistījās 155 vīrieši, kuri apmeklēja reproduktīvās veselības klīniku Bostonā. Vīrieši tika atlasīti, nosakot, ka tiem jābūt vecumā no 18 līdz 55 gadiem, tiem nevarēja būt izdarīta vazektomija un tie bija no pāriem, kas vēlējās ar terapijas palīdzību iegūt pēcnācēju, izmantojot paši savu ģenētisko materiālu - spermu un olšūnas. Pavisam izanalizēja 338 spermas paraugus.

Vīriešu diēta tika novērtēta, izmantojot aptauju, kurā tiem bija jāatbild cik bieži un kādus augļus un dārzeņus tie lieto uzturā. Augļus un dārzeņus, izmantojot rādītājus no ASV Lauksaimniecības ministrijas Pesticīdu datu programmas, iedalīja 3 kategorijās - ar augstu, vidēju un zemu pesticīdu saturu. Zema pesticīdu satura grupā bija, piemēram, tādi augļi un dārzeņi kā zirņi, pupas, greipfrūti un sīpoli, bet augsta satura grupā - pipari, spināti, zemenes, āboli un bumbieri. Iedalot augļus un dārzeņus attiecīgajā grupā tika ņemts vērā arī to parastais sagatavošanas veids, t.i. mazgāšana, mizošana.

Katrā kategorijā pētījuma dalībniekus zinātnieki iedalīja četrās grupās; sākot no tiem, kas dienā ēda lielāko daudzumu augļus un dārzeņus ar augstu pesticīdu saturu (1,5 porciju vai vairāk) līdz tiem, kas ēda vismazāk (mazāk nekā 0,5 porcijas dienā).

Grupā, kurā ietilpstošie vīrieši ēda visvairāk augļus un dārzeņus ar augstu perticīdu saturu, ejakulātā vidēji bija 86 miljoni spermas šūnu, kamēr grupā, kurā ēda vismazāk - vidēji 171 miljons šūnu. Salīdzinošais spermotozoīdu samazinājums augsta pesticīdu satura liela patēriņa grupā - 49%. Savukārt normāli veidotu spermatozoīdu daudzums grupā ar viszemākā pesticīdu līmeņa augļu un dārzeņu patēriņu bija vidēji 7,5%, kamēr lielākā daudzuma augsta pesticīdu līmeņa grupā tikai 5,1% (normāli veidotu spermas šūnu daudzums, attiecībā pret to kopējo skaitu cilvēkiem vidēji ir zems kopumā). Relatīvais samazinājums - 32%. 

Tajā pat laikā netika noteiktas nekādas, ar apēsto daudzumu saistītas atšķirības sēklas kvalitātē vai apjomā vīriešiem, kuri ēda zemu un vidēju pesticīdu līmeni saturošus augļus un dārzeņus. Šajās kategorijās bija pat pamanāma tendence normāli veidotu spermas šūnu skaitam pieaugt vīriešiem, kuri augļus un dārzeņus ēda visvairāk. Relatīvais pieaugums bija 37%, absolūtajam daudzumam palielinoties no 5,7% līdz 7,8%. 

"Pētījuma rezultātiem nevajadzētu mazināt augļu un dārzeņu daļu mūsu ēdienkartē," saka viens no tā vadošajiem autoriem Jorge Čavarro, Hārvada universitātes T.H.Čana Sabiedrības veselības skolas asistējošais profesors uzturzinātnē un epidemioloģijā. "Fakts, ka kopējais apēsto augļu un dārzeņu apjoms pats par sevi sēklas kvalitāti negatīvi neietekmē un var to pat uzlabot, ļauj rast problēmas risinājumu, pievēršot vairāk uzmanību pārtikas kvalitātei - izvēloties bioloģiski audzētu pārtiku kā arī augļus un dārzeņus ar mazāku pesticīdu atlieku līmeni."

Zinātnieki arī atzīst, ka pētījumam ir savi ierobežojumi un nepilnības. Piemēram, nav skaidrs vai rezultātus, kas iegūti no vīriešiem, kuri sakarā ar sēklas kvalitātes problēmām apmeklē auglības klīniku, var droši attiecināt uz visiem vīriešiem kopumā. Tāpat par trūkumu var uzlūkot gan salīdzinoši nelielo dalībnieku skaiti, gan faktu, ka nav zināms, kādu tieši pārtiku - konvencionāli vai bioloģiski audzētu katrs vīrietis - pētījuma dalībnieks ēda, kāds tajā konkrēti bija pesticīdu līmenis, kā arī to, ka diētas paradumi pētījuma laikā varēja mainīties, bet aptauja notika tikai vienreiz. Kā, komentējot pētījumu, "Human Reproduction" redakcijas slejā norāda Dr. Hagaja Levine no Ebreju universitātes Izraēlā un profesore Šanna Svāna no Ņujorkas Ikana Medicīnas skolas, lai izdarītu pamatotākus un pārliecinošākus secinājumus, nepieciešami vēl citi papildu pētījumi, taču jau tagad ir skaidrs, ka lauksaimniecībā izmantotie pesticīdi, caur diētu nonākot cilvēka organismā, var negatīvi ietekmēt spermatoģenēzi. Zinātnieces uzsver, ka neapmierinoša sēklas kvalitāte ir "galvenais cēlonis neveiksmīgiem apaugļošanās mēģinājumiem un viena no biežāk sastopamajām medicīniskajām problēmām jaunu vīriešu vidū (..) to uzskata par nozīmīgu vīriešu veselības marķieri, kas ļauj prognozēt iespējamās saslimšanas un mirstību (..) tā ir jūtīga pret vides faktoriem, tai skaitā to ietekmē endokrīno sistēmu bojājošās ķimikālijas, gaisa temperatūra un tādi dzīvesstila faktori kā diēta."