Dopings, dopings.. Domāju daudziem labi zināms vārds, jo īpaši tiem, kas nodarbojās vai vismaz interesējās par sportu. Un šoreiz arī manas pārdomas būs mazliet par šo tematu. Dziļi nelīdīšu, jo tuvojoties Ziemassvētkiem nevēlos pārāk aizrauties, ar šadām ne sevišķi jaukām tēmām.
Kas tad īsti ir dopinga skandāls? Viss aizsākās gada sākumā, kad pēkšņi tika publicēts Maklārena ziņojums par to, ka viņš ir saņēmis atzīšanos no bijušā Krievijas dopinga aģentūras vadītāja, ka Soču laikā ir bijuši mega pārkāpumi no Krievijas. Ar FSB jeb VDK jebšu vienkārši ar specvienības un iekšlietu darbinieku starpniecību ir tikušas mainītas Krievijas sportistu dopinga proves. Tas viss eskalējās ar to, ka Krievijai vairākos sporta veidos, sākot ar vieglatlētiku tika liegta pieeja RIO olimpiādei un daudzi sportisti tika pie diskvalifikācijām, kā arī zaudēja medaļas. Uz ilgu laiku ir klusums. Un tagad Otrais vilnis- ir paziņots par aizdomām uz aptuveni 1000 sportistiem un vēl visādi sīkumi, starp, kuriem esot vairāki Soču medaļnieki, tajā skaitā Latvijā silti atbalstīto bobslejistu un skeletonistu, biatlonistu vidū. Kāpēc saistība ar Latviju- jo ja tie izrādās čempioni, Latvija var tikt pie 2 zeltiem.
Un šajā brīdī parunāsu par Latvijas lomu. Tā kā ir runāts jau no Soču laika, ka pārkāpumi bija ne tikai dopings, bet arī ar hronometru Latvija, iespējams, negodīgā veidā zaudēja vienu vai pat 2 olimpiskos zeltus. Pagājušajā nedēļā izcēlās Latvijas sportista Martina Dukura iniciēts skandāls, kad viņš atteicās doties uz februārī gaidāmo Pasaules čempionātu skeletonā Sočos. Viņš ir gatavs startēt jebkur, tikai ne Sočos, jo ir par daudz krāpšanas un dopinga. Drīz atbalstu izteica arī Korejas, Austrijas Bobsleja un skeletona federācijas, kā arī olimpiskā čempione skeletonā no Lielbritānijas. Posmu atcēla. Latvijā šajā laikā par Dukuru pamatīgi paņirgājās Itera galvenais akcionārs, Rīgas Dinamo boss un Latvijas Tenisa federācijas direktors Juris Savickis, izskaoties, ka tieši Dukurs neprot zaudēt, nav vīrišķīgs, un, ka Latvijā vispār tikai 0,1 % cilvēku zin tādu Dukuru. Par daļu izteikumu Savickis pēc tam atvainojās.
Un tagad, beidzot pie pārdomām. 22. decembrī būtu jāpaziņo pilno otro Maklārena ziņojumu. Būtu jāuzzin, kas tad ir tie lietotāji, cik tiešam lietoja un cik turpinās būt aizdomās turamie. Iespējams, tiks atņemtas medaļas. Iespējams, tas pats Martins tiks pie zelta un Oskars Melbārdis pie tā paša bobslejā. Laiks rādīs. Neatkarībā no tā visa man ir pāris jautājumi sev un citiem, kas daļa radās jau vasarā, kad tuvojās Rio. Dopings ir problēma ne tikai Krievijā. Kāpēc tikai krieviem brūk virsū? Šeit es ieturēšu pazui priekš tiem, kuri mani vēlās saistīt kā Kremļa atbalstītāju- nekādā gadījumā. Situācija vienkārši ir tāda, ka saistībā ar iepriekšējo dopskandālu cieta arī Latvija jeb Grindex, kuras ražotais produkts “Mildronāts” tika aizliegts, jo uzskatāms par dopingu. Produkts, kuru lieto postpadomju valstis,arī Latvija un Krievija. Produkts, kurš nepalīdz sasniegt mega rezultātus. Analogi produkti no Francijas vai Asv netika aizliegti. Pēc tam īsā laikā vairāki sportisti ar slaveno tenisisti Mariju Šarāpovu priekšgalā saņema lielākas vai mazākas diskvalifikācijas tieši dēļ Mildronāta jeb tajā sastopamā meldonija. Šajā sakarā gribās paskatīties uz tiem pašiem Sočiem. Kā zinām pēc olimpiādes pie dopinga provēm ar pozitīvu zīmi tika 2 latviešu hokejisti un zviedru hokejists. Ralfam Freibergam un Vitālijam Pavlovam tās nozīmēja diskvalifikācijas. Niklass Bekstrēms tādu nesaņēma. Arī biatlonisti “astmātiķi” reizēm rada šaubas par to, ka tie visi ir tīri. Fenomenālie Jamaikas sprinteri, kuriem konkurence tikpat kā nepastāv. Un tad ir NHL, kurš vispār nepakļaujās WADA (starptautiskā antidopinga aģentūra) standartiem un noteikumiem, kur pārbaudes notiek reti, neskatoties uz to, ka visi zin, ka tur tiek lietots dopings. Tad rodas jautājums- vai krievi ir vienīgie, kas lieto? Noteikti nē. Tad kāpēc tik ļoti cieš tikai viņi? Gribetos teikt, ka atbildes ir 2. Pirmā politika. Lai kā sportu gribētos nodalīt no politikas, tas ir ļoti grūti, jo īpaši tādām valstīm, kā Krievija, ASV, Ķīna utt. Jau no iepriekšēja gadsimta politika ir nevardarbīgs kara un muskuļu rādīšanas veids ārpolitikā. Otrais ir tas, ka Krievija to darīja valstiskā mērogā, turklāt, kad radās pirmie grēkāži nevis tos sodīja, bet sev ierastajā retorikā vainoja “Rietumus”. Apvienojumā abi šie iemesli ir tie kāpēc Krieviju šobrīd spiež uz ceļiem ar šo skandālu.
Attiecībā par Dukuru un Savicki. Savicka izteikumi ir idiotiski.Teikt, ka Dukuru neviens nezin ir naivi. Vismaz sakot to par Latviju. Jāsaka gan, ka “svētais” Juris bieži vien ir izcēlies ar idiota cienīgu retoriku. Par Dukura boikotu- sākumā uzskatīju, ka tas varbūt nav pareizais risinājums, taču tad iedomājos par, kādu lietu, ko publiski neviens nesaka. Krievijai vajag argumentus, lai padarītu sevi tīru. Tas nozīmē, ka jebkurš citvalsts sportists tur ir potenciālais dopinga lietotājs. Ja krievu spiegi var Kremlim neizdevīgiem žurnālistiem iebarot poloniju, tad “piemest pie tējas dopingu” būs sīkums. Un Dukurs būtu mērķu šādam gājienam augšgalā, jo īpaši ja viņš Sočos izcīnītu uzvaru, lai apliecinātu, ka ne jau krievi ir sliktie. Atliek novēlēt Martinam un Tomasam veiksmi Pasaules čempionātā un visā sezonā, tāpat jebkuriem citiem latviešu sportistiem. Paldies tiem, kas izlasīja.
Dukuri, malači ka tā izdarija, cik tad ilgi tā var ka viena valsts, bus primārais dopings.. Savickis vispār ir pists čekists, par viņu nav ko brīnities, ceresim uz zelta medaļu, Korejā 
Protams, ka krievi nav vienīgie, bet valstiskā līmenī laikam nekur citur tā nav. Ir bijuši dopinga gadījumi arī ASV (Lenss Armstronds, Meriona Džounsa u.c.), bet tie bija individuāli gadījumi, nevis valsts atbalstīta dopinga lietošana, urīna analīžu samainīšana u.t.t.
