Ir Olimpiskās un ir Paraolimpiskās spēles, kurās sportisti cīnās paši ar sevi un sāncenšiem, lai sasniegtu pēc iespējas labākus rezultātus. Sportisti ar invaliditāti var startēt ne tikai Paraolimpiskajās, bet arī Olimpiskajās spēlēs, kur konkurence ir daudz, daudz lielāka. Tas ir milzīgs izaicinājums un šādi cilvēki ir pelnījuši mūsu apbrīnu par uzdrīkstēšanos.
Džordžs Eizers jaunībā vilcienu avārijā zaudēja kreiso kāju un turpmāko dzīvi nācās dzīvot ar protēzi. Tas viņu neatturēja piedalīties 1904.gada VOS Sentluisā un arī izcīnīt medaļas vingrošanā. Un ne tikai vienu, bet sešas – 3 zelta, 2 sudraba un bronzu.
Itālijas bokseris Karlo Orlandi bija nedzirdīgs un 1928.gada Amsterdamas VOS izcīnīja zeltu vieglajā svarā.
Attēlā redzama Ungārijas ūdenspolo komanda, kuras sastāvā trīs VOS – 1928.gadā Amsterdamā, 1932.gadā Losandželosā un 1936.gadā Berlīnē, bija arī Olivers Halassī (attēlā pirmais no labās puses), kurš jau 8 gadu vecumā zaudēja pēdu. Kopā ar komandu Halassī ieguva vispirms sudraba, bet tad jau arī 2 zelta medaļas.
Šāvējs Karols Takacs no Ungārijas treniņā traumēja savu labo roku un šķita, ka sapnis par olimpiskajām spēlēm ir izsapņots. Bet nē, šaut var arī ar kreiso roku. Jau gadu pēc negadījuma, 1939.gadā viņš uzvar Ungārijas Nacionālajā pistoles šaušanas čempionātā. Kad pēc kara, 1948.gadā atkal atsākas OS Takacs dodas uz Londonu un tur izcīna zeltu. Pēc četriem gadiem seko vēl viena zelta medaļa Helsinkos.
Lisa Hartel ar jāšanas sportu nodarbojās jau no bērnības, bet tad 23 gadu vecumā slimības dēļ tika paralizēta. Intensīva fizikālā terapija palīdzēja atjaunot muskuļu darbību virs ceļgaliem, bet bez citu palīdzības uzkāpt un nokāpt no zirga viņa tomēr nespēja. Bet tas jau nebija nepārvarams šķērslis. 1952.gada Helsinku VOS sievietēm pirmo reizi tika atļauts sacensties zirgu izjādes sacensībās, bet bija jākonkurē ar vīriešiem. Un Lisai izdevās izcīnīt sudraba medaļu. Arī nākamajās VOS 1956.gadā viņa tika pie sudraba.
Amerikāņu vesera metēja Harolda Vincenta Konnoli kreisā roka bija aptuveni 4,5 collu īsāka un mazāk attīstīta par labo, bet tieši viņš kļuva par pirmo ASV sportistu, kurš izmeta veseri vairāk nekā 200 pēdas. Sportists piedalījās četrās OS pēc kārtas, bet labākos rezultātus –zelta medaļu ieguva 1956.gada Melnburnas VOS.
Jaunzēlandes loka šāvēja Neroli Susana Fairhall pēc motocikla avārijas zaudēja spējas pārvietoties kājām un jau bija piedalījusies paraolimpiskās spēlēs, bet 1984.gadā Losandželosā viņa bija pirmā sportiste, kura OS piedalījās sēžot ratiņkrēslā.
Džefrijs Džeims Float bērnībā pārslimoja vīrusu meningītu un tas atstāja iespaidu uz dzirdi. Dzirdēja viņs slikti, bet peldēja lieliski. 1984.gada Losandželosas VOS viņš lieliski veica savu trešo stafetes 4x200m posmu brīvajā stilā un kopā ar biedriem varēja priecāties par izcīnīto čempionu titulu.
Lai gan dzimis bez labās rokas plaukstas, Džims Abbott bija lielisks beisbola spēlētājs. 1988.gada Seulas VOS beisbols bija tikai kā paraugdemonstrējums, bet tāpēc jau prieks par uzvaru nebija mazāks.
1992.gada Barselonas VOS beļģiete Sonja Vettenburga sēžot ratiņkrēslā piedalījās šaušanas sacensībās ar pistoli.
Sapratīsim, ka šis spēles nav nopietnas tikai līdzjūtības žests no veselās sabiedrības puses. Ja viņi gribētu kaut ko pierādīt tad, lai sacenšās kopā ar veselajiem.
nu gan tu lej te smalku daugavinas udentinu. Esi kadreiz meginajis no ratinkresla kko darit? meginajis saut? nemaz nav gulosam stavoklim lidzigi. un ja stavot nevari tada limeni saut, kaa cilveks no ratiniem, tad taa gan buus tava (olimpiesu) nevaresana nevis lauzta mugurkaula prieksrociba.
Padomaaa nedaudz pirms saki ko.
P.S. tas viss paraolimpiskums ariii ir parspilets, ja cilveks ir traumets, bet ne pietiekami, tad nespiiid paraolimpiade.,, Nedaudz netaisnigi, bet tas jau taa, vnm dzive ha
Kad tad rādīs pirmās "limpiskās spēles"? 
