Šautriņu mešana – mērķis un raksturs!
Šautriņu mešana, ko pasaulē pazīst ar nosaukumu Darts ir sportiska izklaide, kas rosina sportisku sacensības garu, spēlējot gan vienatnē, gan ģimenes lokā, gan kopā ar domubiedriem. Tā ir kļuvusi par vienu no iecienītākajiem atpūtas veidiem ne tikai krodziņos, bet arī mājās. Šautriņu mešana ir koncentrēšanās un precizitātes māksla, kur viss tiek pakļauts tikai vienai domai: es un mērķis! Šautriņas trenē attāluma izjūtu, koordināciju, reakciju, spēka izjūtu un to saskaņu. Punktu skaitīšana attīsta atmiņu, īpaši bērniem veicina matemātisko domāšanu un spēju prognozēt rezultātu. Adrenalīns, ko izraisa koncentrēšanās metienam, pozitīvi ietekmē nervu sistēmu un palīdz atbrīvoties no stresa. Treniņi attīsta pacietību, pilnveido mērķtiecības izjūtu un audzina raksturu. Var trenēties mājās nedēļām ilgi, apgūt izcilu tehniku, kas palīdz savākt maksimālo punktu skaitu, bet plašākā sabiedrībā jeb sacensībās nekas neizdodas, ja nespēj tikt galā ar satraukumu, ko rada neierasti trokšņi, jauna vide un citu uzmanība, tāpēc ir jāprot vienlaikus atbrīvoties un koncentrēties jebkurā situācijā, jo spēlē rokas notrīcēšanu var izraisīt pat vismazākais sīkums.
———————————————————————————————————————————————–
Kas nepieciešams šautriņu mešanai?
Vieta. No mešanas vietas līdz mērķim jāizbrīvē 2,37 metri. Platumā nepieciešams 1 metrs brīvas telpas, bet augstumā – vismaz 2,20 metri, jo pēc noteikumiem, no grīdas līdz mērķa centram ir 1, 73 metri.
Mērķis. Sporta preču veikali piedāvā divu veidu mērķus: kartona un sizila. Labāks un daudz izturīgāks ir sizila mērķis, jo tā šķiedrainais materiāls nesaglabā šautriņu pēdas – katrā nākamā blakus iemestā šautriņa aizver iepriekšējo vietu ciet. Ja šautriņas asais gals ieduras kartonā, tad paliek caurums, un, intensīvi spēlējot, mērķis drīz vien ir pagalam. Tradicionālā mērķa laukuma diametrs ir 34 centimetri. Mērķiem ir divu veidu metāla stiegrojums – apaļais un trijstūra. Trāpot pa metāla stīpiņu, šautriņa var atlekt atpakaļ, tāpēc labāks ir trijstūra, jo tam ir mazāks laukums, pret ko šautriņai atsisties. Bērniem ideāls variants ir magnētiskais mērķis – plakne ar magnētu un šautriņas bez asiem galiem. Tā ir droša garantija, ka bērnus var atstāt droši bez vecāku uzraudzības.
Elektroniskais mērķis. Elektroniskie mērķi radās 80tajos gados Amerikā un drīz vien atceļoja uz Eiropu. Elektroniskais mērķis ir piemērotāks iesācējiem, jo tam ir datorizēta punktu skaitīšanas sistēma un daudzas spēļu variācijas, tas ir arī mazāk traumatisks. Elektroniskā mērķa šautriņas ir daudz vieglākas. To uzgaļi ir no plastmasas un maināmi, jo bieži lūzt.
Šautriņas. Izvēle ir ļoti plaša un atkarīga no paša gaumes, spēles stila un maciņa biezuma. Profesionāļi iesaka izvēlēties tievākās, jo tām ir labāka aerodinamika un ir vieglāk trāpīt mērķī. Labu metāla šautriņu komplekts maksā ap 15 – 23 Ls, bet lētākās sākot no pāris latiem. Labākas šautriņas sastāv no četrām sastāvdaļām – adatas, bareļa, astes un spārna, jo bieži gadās, ka nejauši kaut kas salūzt, tāpēc ir maināmas detaļas. Galvenā šautriņas sastāvdaļa ir barelis, kurš tiek ražots visdažādākajās formās, svaros un no dažādiem materiāliem. Adatas, astes un spārni šautriņai ir maināmās sastāvdaļas, kuras šautrai nodrošina aerodinamiku un lidojuma stabilitāti.
———————————————————————————————————————————————–
Kā mest?
Šautriņu mešana ir ideāla izklaide, kurā nav ne vecuma, ne dzimuma ierobežojuma, kā arī nav izšķirošas nozīmes auguma garumam. Labāku rezultātu var sasniegt, turot kājas 45 grādu leņķī, priekšā izvirzot to kāju, ar kuru roku met. Tāpat ir svarīgi, šautriņu izmest ar roku, nevis ar visu augumu (ķermenis kustībās nepiedalās). Interesanti, ka skatītājiem skatoties no malas var šķist, ka fiziskā piepūle vispār nav vajadzīga, bet pēc pus stundas intensīvas mētāšanas var sākt sāpēt muskuļi.
———————————————————————————————————————————————–
Punktu skaitīšanas sistēma…
Lielai daļai iesācēju ir radies priekšstats, ka visvairāk punktu var iemest trāpot centrā, bet tā nebūt nav! Mērķis ir sadalīts 20 sektoros, no kuriem katrs sektors ir sadalīts vēl divos sektoros, kuros iemestie punkti tiek dubultoti vai trīskāršoti. Vēl mērķim ir divi centra sektori – sarkanais centrs un zaļais centrs, par kuriem attiecīgi tiek piešķirti 50 un 25 punkti.
———————————————————————————————————————————————–
Lai izvairītos no traumām, ir:
Jāsargā acis un jāiemanās īstajā brīdī palēkt malā, jo šautriņa var atsisties pret mērķa stīpu un lidot atpakaļ; Metiena laikā nedrīkst atrasties starp metiena līniju un mērķi; Ja spēlē vairāki spēlētāji, katrs spēlētājs izmet trīs šautriņas, tad iet tām pakaļ, un tikai tad met nākamais; Nedrīkst dot šautriņas cilvēkam stiprā alkohola un narkotisko vielu reibumā; Skatītāji nedrīkst aizskart spēlētāju, jo ir jāpatur prātā, ka viņa rokās ir ass priekšmets.
———————————————————————————————————————————————–
Šautriņu mešanas hronika
Šautriņu mešanas izcelsme ir noslēpumā tīta. Zināms, ka angļu loka šāvēji 14. gadsimta sākumā pēc kaujas izklaidējās, mētājot mērķī nolauzto bultu uzgaļus, sev par mērķi tika izmantoti alus mucu dibeni vai nozāģētas koka ripas, kuru gadskārtu riņķi kalpoja kā vērtēšanas sistēma.
Kādā no slavenā gleznotāja Leonardo da Vinči (1452 – 1513) skicēm uzzīmēts bultas uzgalis, kas ir līdzīgs mūsdienu šautriņām.
Laika gaitā Anglijā šautriņu mešana ir kļuvusi par vienu no iecienītākajām izpriecām. Karaliene Anna Boleina 1534. gadā savam vīram Henrijam VII uzdāvinājusi krāšņu šautriņu komplektu.
1908. gadā kāda angļu kroga saimnieks stājies tiesas priekšā par to, ka savā krogā ieviesis laimes spēli – šautriņu mešanu. Krodziniekam tomēr izdevies tiesnešiem pierādīt, ka šis sporta veids nekādi nav saistīts ar nejaušībām un laimi, bet ir atkarīgs no katra spēlētāja izveicības un meistarības. Apsūdzētais trīs reizes pēc kārtas iemetis šautriņas mērķa sektorā, kas dod visvairāk punktu, un lūdzis, lai tiesnesis izdara tāpat. Tiesas kalpa mestās bultiņas aizlidojušas garām mērķim, un krodzinieks ticis attaisnots.
19. gadsimta beigās angļu namdaris Braiens Gemlins pirms kāda turnīra, pirmo reizi sastādījis šautriņu mešanas spēles noteikumus, kas vēl nav mainījušies līdz pat mūsdienām.
Šautriņu mešana no krodziņu spēles ir attīstījusies par sporta veidu, kurā mūsdienās tiek rīkoti lieli turnīri. Turklāt ir profesionāļi, kuri ar šautriņu mešanu pelna sev iztiku.
