Depresija ir viens no visbiežāk sastopamajiem cilvēka stāvokļiem, ar ko sastopas konsultants. Tas ir apjomīgs traucējums, kura amplitūda ir no skumju un bēdu simptomiem līdz pat nozīmīgai un psihotiskai depresijai. Visiem depresijas veidiem raksturīgi šādi simptomi:
Emocionālas izpausmes:
Skumjas;
Prieka zudums par ikdienas aktivitātēm;
Raudulīgums;
Bezcerīgums;
Vainas sajūta;
Bezvērtības sajūta.
Motivācijas izpausmes:
Paaugstināta atkarība;
Zema enerģija;
Nogurums;
Apātija – nevērība pret sevis kopšanu;
Vājas koncentrēšanās spējas;
Intereses zudums.
Kognitīvās izpausmes:
Negatīvas gaidas;
Negatīva sevis uztvere;
Pārspīlēts skatījums uz problēmām;
Grūtības, pieņemot lēmumus;
Pašnāvības domas;
Pārmērīgas (nenormālas) rūpes par ķermeņa slimībām.
Psihomotorās izpausmes:
Apetītes traucējumi un svara pieaugums vai zudums;
Miega ritma traucējumi – agra pamošanās;
Pazemināta dzimumtieksme (libido);
Garastāvokļa svārstības – vissliktākais no rīta.
Ķermeniskās izpausmes:
Neregulārs menstruālais cikls vai “amenorrhoea”;
Aizcietējums.
Psihotiska depresija ir spēcīga depresijas izpausme, kam raksturīgs izteikti depresīvs noskaņojums kopā ar depresīvām mānijām (piemēram, domas, ka cilvēks varētu būt bīstams) un vēl halucinācijas (parasti balsis, kas runā apsūdzības).
Fiziskais stāvoklis kā, piemēram, sirds slimības, čūla. Ādas stāvoklis, muguras sāpes var arī norādīt uz depresiju, kas apslēpta zem fiziskiem simptomiem.
Dzimumu nosacījumi: pētījumi uzrāda, ka vīriešiem un sievietēm raksturīgas dažādas depresijas izpausmes – vīriešiem depresija var izpausties vairāk slēptā veidā.
ADLERA SKATĪJUMS UZ DEPRSIJU.
Adlers uzskatīja neirotiskos simptomus par mērķtiecīgiem, izvēlētiem neapzinātam mērķim, lai pasargātu sevi no cilvēka paša uztvertā (saskatītā) mazvērtīguma, atklātam sev un citiem, -‘kustoties no uztvertā mīnusa uz iedomāto plusu’.
Adlers lietoja tajā laikā izplatītu terminu ‘melanholija’. Viņš ticēja, ka depresīvi cilvēki pārspīlē ikdienas briesmas, tā kā viņi tiecas pēc nesasniedzama fiktīva mērķa, bet pēc tam vaino citus vai arī dzīves apstākļus šo mērķu sasniegšanas nespējā.
Izlutināti bērni ir ar īpašu noslieci uz depresiju.
Depresīvi cilvēki cenšas būt labāki par citiem, mēģinot pārvarēt mazvērtības jūtas un iegūt pārākumu. ‘Vajadzētu’ dzīvē kļūst par pavēlēm. Mozaks (Mosak) nosaka 3 galvenās tēmas:
1) Vajag, lai dabūtu
2) man vienmēr jābūt labam;
3) man jākontrolē citi ( vai nodrošināt to, ka citi nekontrolē mani).
Piemēram, ‘man vienmēr jābūt labam’ pretēji ‘man vienmēr jādabū’ - salīdzinoši ‘šokolādes tāfelītes konflikts’.
Depresīvi cilvēki bieži apslāpē savas dusmas – viņi vēlas piedāvāt ‘labu’ priekšstatu par sevi, jo baidās, ka viņi nepatiks citiem – depresija bieži ir apslēptas dusmas un niknums. Depresijā cilvēki parasti izmanto citus, bet pēc tam izpauž vainas sajūtu, ka ir viņiem par nastu. Vainas sajūta šeit ir prestižs pastiprinājums, paredzēts nākamajam morālajam pārākumam. Dreikurs aprakstīja vainu kā ‘sajūtu par labu nodomu, kurš mums nav’.
Depresīvi cilvēki ir ar noslieci uz katastrofisku domāšanu, kļūstot noraizējušies ar domām par to, cik nožēlojami viņi kļūs, ja viņam nevēlamais notikums notiks.
Simptomu saglabāšana.
Depresīvu cilvēku ciešanas ir neviltotas, un viņi patiesi grib tikt vaļā no saviem simptomiem. Tomēr, tā kā simptomi tika radīti kā aizsardzība pret prestiža un pašvērtības zudumu, pastāv bailes tos pazaudēt. Depresija ir kā nepatīkams, bet drošs pārklājs, kas pasargā cilvēku no tā, ka viņam jāsaskaras ar viņa dzīves uzdevumiem.
PAŠNĀVĪBA.
Pašnāvība ir pēdējā drosmes zaudēšanas un sociālās intereses zuduma izpausme. Pašnāvības domas ir bieži sastopams depresijas simptoms, bieži apvienots ar apslēptas atriebības jūtām – ar agresīvu, naidīgu, neapzinātu motivāciju pret nozīmīgiem cilvēkiem. Tā var arī būt izpausme, padodoties centieniem būt labam. Tāpat arī daudz vīriešu īpaši sajūt grūtības atzīt viņu vajadzību pēc palīdzības bailēs zaudēt prestižu un saredz pašnāvību kā vienīgo veidu, kā no tā tikt ārā (Eiropā statistika uzrāda 1 sievietes pašnāvības gadījumu uz 4 vīriešu pašnāvības gadījumiem).
Pašnāvības draudi var būt izmantoti kā šifrējuma un šantāžas forma bez patiesa pašnāvības nodoma, vai šāds cilvēks var izpaust vairāk vēlmi gulēt vai aizbēgt, nekā patiesībā nomirt.
DEPRESIJAS ĀRSTĒŠANA.
1) Ārstniecība. Kad pastāv ievērojami miega traucējumi un ļoti slikts noskaņojums, saskaņā ar medicīnisku izmeklēšanu ir jānovērtē, vai nepieciešama medicīniska ārstēšana. Lai gan Adlers ticēja, ka medicīniskais modelis nav derīgs neirožu gadījumos, viņš atzina vajadzību izšķirt somatiskas problēmas, kas saistītas ar garīgiem traucējumiem. Konsultantiem ir jābūt pazīstamiem ar dažiem izplatītākajiem antidepresantiem un to blakus efektiem, tā lai viņi varētu strādāt ar lielāku holistisku klienta vajadzību apzināšanos.
2) Četras konsultēšanas fāzes (Dreikurs):
a. Attiecību veidošana – izveidot savstarpēju uzticēšanos, sadarbību un cieņu – noskaidrot kontraktu un saskaņot mērķus ar klienta mērķiem;
b. Izpēte – izpētīt dzīves jautājumu izcelšanos, Dzīves uzdevumus klienta dzīves stilu. Identificēt simptoma nolūku (mērķi);
c. Mērķa atklāšana – identificēt dzīves stila dinamikas un atklāt tās klientam;
d. Pārorientācija – iedrošināt klientu izmantot viņa atskārsmes un veikt jaunās darbības, šajā laikā galvenās taktikas ir mājas darbs ar iedrošinājumu.
3) Specifiskas tehnikas:
Lai novērstu iekļūšanu psiholoģiskās kaujās ar klientu, izrunājiet ar klientu, ka esat bezspēcīgs bez sadarbības ar viņu. Skaidri to dariet zināmu, ka nekas netiek no klienta gaidīts vai pieprasīts. Tas noņems klienta pieredzi par spriedzi ‘spēlēt teātri’, kurai viņi būtu spējīgi pretoties, par cik tā radusies apslēpta drosmes zuduma un dusmu rezultātā. Konsultants tad var tikt uztverts kā sabiedrotais.
‘Anti-norādījumu’ un ‘paradoksālo nodomu’ lietošana var tikt izmantota šad un tad. Adlers, izmantojot frāzi ‘norādot simptomus’ ieteica, ka klients ir aktīvi uzaicināts izrādīt simptomus, par kuriem viņi ir nobažījušies. Piemēram, klients, kurš paliek gultā visu dienu, tiek uzaicināts pagaidām palikt tur, nevis uztraukties par to, lai ātrāk celtos augšā.
Attīstīt sociālo interesi – uzdot vienkāršus uzdevumus klientam, lai iedrošinātu viņu darīt lietas, kas būtu noderīgas citam cilvēkam.
Lietot tehnikas no Kognitīvi biheiviorālās terapijas – piemēram, ‘domu ieraksti’ vai ‘eksperiments pārbaudīt pārliecību’. Tās labi saskan ar Adlera idejām.
SUICIDĀLIE KLIENTI.
1) Klausīties uzmanīgi, lai saklausītu apslēptas pašnāvības domas. Piemēram, ‘nav nekādas jēgas vairs nekam’ un jautāt viņam tieši, ja saklausa pašnāvības domas, piemēram, vai tev ir domas par pašnāvību?
2) Vai klientam ir īpašs plāns? Ja tā ir, noskaidrot tā detaļas.
3) identificēt un iegūt iepriekšējo pašnāvību mēģinājumu vēsturi. Iegūt to sīkākas detaļas.
4) noskaidrot, kas līdz šim ir atturējis viņus no sevis nogalināšanas.
5) noskaidrot klienta atbalsta struktūras.
6) ja klientam ir konkrēts skaidrs plāns, sarunāt nākošo tikšanās reizi vai zvanīt, lai uzturētu sakarus nākošajā dienā vai tamlīdzīgi, tā pat nekavējoties sazināties ar citiem profesionāļiem (piemēram, savu supervizoru, klienta ārstējošo ārstu).
