Taekvon-do ir cīņas mākslas veids, kas tehnikas, spēka un efektivitātes ziņā nezin sev līdzīgu. Šīs mākslas pamats – disciplīna, tehnika un gars ir līdzekļi, kas tevī attīsta taisnīgumu, stipru raksturu un mērķtiecību. Tieši ar gara spēku meistars atšķiras no diletanta. Ja tu pārzini tikai cīņas mākslas tehnisko pusi, tad tu neesi meistars. Apmēram tā šo cīņas veidu raksturo tā dibinātājs, dižais meistars Čojs Hong Hi.
Ar Taekvon-do var nodarboties gan jauni, gan veci; gan meitenes, gan zēni; zināmos gadījumos arī invalīdi. Nav svarīgi, vai tu esi spēcīgs vai nē. Tāpat arī augumam un svaram nav nozīmes. Gan 60-gadīga sieviete, kura sver 90 kg, gan zēns, kas tikko sācis iet skolā, var ievērojami uzlabot savu garīgo un fizisko formu un iegūt tādu pašu gandarījumu nodarbībās kā 18-gadīgs olimpiskais čempions.
Taekvon-do nekādā gadījumā nav bīstams. Nodarbības notiek pēc programmas, kas ir rūpīgi izstrādāta, lai būtu pēc iespējas efektīvāka un mazāk bīstama. Visi audzēkņi ir sadalīti grupās pēc meistarības līmeņiem. Treniņos vai sacensībās iesācējiem nekad neliek cīnīties ar pieredzējušāku un spēcīgāku pretinieku.
Ja tu sāksi nodarboties ar Taekvon-do, sākumā tev būs jānostiprina savs ķermenis, jāapgūst Taekvon-do pamati un jānorūda raksturs. Iemācoties Taekvon-do principus un meistarības pamatus, izmainās arī attieksme pret to, kas ar tevi notiek ikdienā, tu sāc drošāk izturēties pret to, ko dari un domā.
Meistarības līmeni Tekvon-do nosaka jostas krāsa - jo tumšāka josta, jo spēcīgāks tās īpašnieks. Pavisam pastāv 10 krāsaino jostu pakāpes (Gup) un 9 melnās jostas pakāpes (Dan). Jostas sākuma krāsa – baltā atbilst 10. gupam, bet melnās jostas pirmā pakāpe - 1. dans. Pasaules un Eiropas čempionātos piedalās tikai melno jostu, no 1. līdz 4. dana, īpašnieki. Lai sasniegtu līmeni atbilstošu melnajai jostai, nopietnos treniņos var paiet apmēram 5 – 6 gadi.
Vēsture
Taekvondo vēsture- tā ir arī austrumu cīņu vēsture, kurā savu artavu ieguldījušas gan šajā reģionā dzīvojošas tautas ar savām tradicionālajām kaujas mākslu sistēmām, gan Rietumu valstis, kas taekvondo izveidoja uz modernas sporta zinātnes bāzes. Pateicoties šai sintēzei, taekvondo kļuva par olimpisko sporta veidu, debitējot 2000.gada Sidnejas spēlēs. Neraugoties uz straujo evolūciju, taekvondo tomēr paliek pašaizsardzības, psiholoģiskā treniņa un pašpilnveidošanās sistēma ar vairāk nekā 2000 gadu ilgu vēsturi, kas dziļi iesniedzas vēl laikmetā pirms mūsu ēras.
Taekvondo ir korejiešu kaujas māksla, ar ko, protams, tās uzlabotajā, sportiskajā variantā nodarbojas pasaules 190 valstīs, kas apvienotas WTF – Pasaules Taekvondo federācijā.
Taekvondo tulkojumā no korejiešu valodas nozīmē- kājas un rokas ceļš. Mūsdienīgais korejiešu pašaizsardzības sistēmas attīstības etapa sākums ir saistīts ar Otrā pasaules kara beigšanos. Tajā laika populārākās skolas bija:
· Mudukvan;
· Junsukvan;
· Čungdokvan;
· Sigmukvan.1933. gadā uz šo skolu bāzes tiek organizēta Korejiešu savienība “Tang su do”. 1955. gada 11. aprīlī šis process tika paplašināts un bija sistematizēts jauns modernais korejiešu cīņas mākslas veids, kurš pēc bijušā dienvidkorejiešu ģenerāļa Čong Hong Hi priekšlikuma tika nosaukts par “TAEKVONDO”. 1961.gadā tika nodibināta Korejas Taekvondo Akadēmija. Sakas jauns attīstības posms. Taekvondo strauji attīstījās , iegūstot atzinību visā pasaulē. Šajā attīstības procesā aktīvi iesaistījās WTF(Pasaules taekvondo federācija), rīkojot starptautiskus turnīrus. Pirmais pasaules čempionāts notika 1973. gada pavasarī Seulā, piedaloties 200 sportistiem no 19 valstīm. Taekvondo virzība uz olimpisko kustību cieši saistīta ar WTF prezidenta Dr. Kima Un Jonga aizraudzīto darbību, popularizējot šo sporta veidu pasaulē. Doktora Kima pašaizliedzīgais darbs tika ievērots, un 1975. gada WTF atzina arī GAISF(Starptautisko federāciju ģenerālā asociācija). Vēl tikai SOK ir tiesības apvienot starptautiskās federācijas. 1980. gada vasaras olimpisko spēļu laikā Maskavā SOK Izpildkomitejas sēdē tika nolemts taekvondo iekļaut Seulas olimpiādes programmā kā paraugdemonstrējuma veidu. Seula olimpiskajā stadionā paraugdemonstrējumos piedalījās 3000 jauno Korejas taekvondistu. Toreiz spēļu ietvaros notika arī turnīrs, kura uzvarētāji saņēma mazas medaļas, bet tās nebija olimpiskās. Arī Barselonas spēles 1992. gadā taekvondo vēl bija paraugdemonstrējumu sporta veidu statusā. Tikai 1994. gadā Parīzē SOK olimpiskās kustības simtgades jubilejas kongresā taekvondo tika iekļauts 2000. gada Sidnejas spēļu oficiālo sporta veidu programmā. Tagad ar taekvondo nodarbojas vairāk nekā 30 miljonu šī sporta veida cienītāju no pasaules 190 valstīm.
Tehnika
Taekvondo tehnikas klasifikācija
Taekvondo tehniku var sadalīt divas lielas daļas: vispārēja vai bāzes taekvondo tehnika un taekvondo sacensību tehniskas darbības. Tām ir ļoti būtiska nozime, jo tehniskie elementi, kurus izmanto taekvondisti sacensībās vairāk vai mazāk atšķiras no bāzes tehnikas un salidzinot ar taekvondo bāzes tehnikas arsenālu, sacensību tehnikas arsenāls ir ļoti mazs un atkarīgs no sacensību noteikumiem.
Taekvondo tehniku var klasificēt trījās daļas:
1. Stājas,
2. Aizsardzības tehnika,
3. Uzbrukuma tehnika.
daudz citas, interesantas bildes var apskatīties http://tkd.lv/lv/Galleries/
