Latvijas izlase piektdienas vakarā aizvadīja savu pirmo maču jaunajā ciklā par iekļūšanu EIro2020. Bez pārsteigumiem - nācās piekāpties Ziemeļmaķedonijai ar rezultātu 1:3. Ko es varu pateikt par šo maču?
Jāmēģina sākt ar pozitīvo, jo negatīvā noteikti ir daudz vairāk. Patīkamu iespaidu atstāja debitants Tobers (neskatoties uz to, ka viņam pieder daļa atbildības 3. vārtu zaudējumā), labu sportisko niknumu un bumbas kontroli parādīja Cigaņiks, sevi pirms 5 gadiem sāk atgādināt Rakels, Uldriķis ļoti labi izmantoja sev atvēlētās minūtes, Šteinbors neapjuka un nospēlēja labi sev atvēlēto laiku, Ošs parādīja kāpēc viņš ieinteresēja Šveices augstākās līgas klubu un tajā, joprojām spēlē. Pozitīvais, protams, ir gūtie vārti (lai arī tos guva paši Maķedonieši, bet ja nebūtu sitiena nebūtu vārtu), jo Nāciju līgā pirmos vārtus nācās gaidīt daudz ilgāk.
Pārējais būtu labākajā gadījumā neitrāls. Latvijas izlasi šajā spēlē, manuprāt, vislabāk raksturo Karašauska epizode vēl pirmā puslaika sākumā - izskrējiens ar bumbu līdz pat pretinieku soda laukumam, tuvākie pretinieki 1-2 metru attālumā un tā vietā, lai veiktu manevru vai sitienu Karašausks nogāžās uz līdzenas vietas. Tieši šādu iespaidu atstaja Latvijas izlase kopumā - kaut kur skrienam, kaut kur mēginam bumboties. Tā vietā, lai mēģinātu izrauties vai dotu piespēli uz priekšu, uzsistu tālsitienu - piespēle uz atpakaļu vai, kas ir vēl sliktāk - horizontāla, taisna piespēle uz flangu ātrumā esošam spēlētājam, kurš jau tajā brīdī ir vienā līnijā ar piespēlētāju, līdz ar to bumba zaudēta. Divcīņas lielākoties zaudējām. Tarāsovs, Gabovs izskatījās kā apmaldījušies. Vaņins pirmajos vārtos nospēlēja ļoti neveiksmīgi vēl trauma. Otrajos vārtos, tomēr, gribētos teikt, ka bija nelaimes gadījums. Maķedonieši kā jau Dienvidslāvi - paši agresīvi, ātri un meistarīgi bet tikko kā viņiem izdara kaut ko ne tā - sākas simulācijas. Lielā mērā uz to gribētos novelt arī Cigaņika otro dzelteno kartīti -elkonis atšauts bija abiem, bet smukāk nokrita un raudāja maķedonietis. Atvainojos - ziemeļmaķedonietis.
Nākamā spēle jau rīt pret poļiem. Polija ir grupas līderi uz papīra, uzvarēja 1.0 Austriju, sastāvā spēlētaju no spēcīgām līgām un klubiem ir vēl krietni vairāk kā Maķedonijai. Tiem, kas kaut cik interesējās par futbolu Levandovskis, Šķesnijs, Miliks, Gliks, Grosickis, Krihovjaks, Blašķikovskis un daudzi citi no Polijas sastāva izteiks daudz. Ko gribētos šajā spēlē? Nezaudēt ar vairāk kā 2-3 vārtu starpību un, lai Latvija gūst vārtus. Reālo šī brīža izlases varējumu varēs novērtēt nākamajās spēlēs ar Slovēniju un Izraēlu - jaunais treneris Stojanovičs būs apradis ar mums (klubs un izlase ir dažādas lietas) un futbolisti ar viņu. Noteikti būs bijusi kāda pārbaudes spēle, tāpat arī Virslīgā spēlējošie būs labākā fiziskajā formā. Stojanovičš arī noteikti būs redzējis vairāk tos ko vēlās redzēt un kā pats solīja izvērtejis, kuriem no pieredzējušajiem "deg acis". Cerams, ka Latvijas futbola izlase dos iemeslus arī papriecāties.
