›

Par Gaļu.5

74 1

Veikalā gaļu pērkam ikdienu. Bet vai mēs zinām, ko iegādājamies patiesībā?

Par desām, kuru gatavošanā nesmādē neko- jo pārpalikumi ir zaudējumi un subproduktiem var atrast lielisku pielietojumu, kā piemēram- maltas putnu spalvas lieliski iederas vistas doktora desās, jo vista tomēr paliek vista, šoreiz ne... šoreiz, par svaigu gaļu!

Bieži kilograma gaļas vietā iegādājamies tikai 500-700g gaļas, ar ūdens vai ķīmisko vielu piejaukumu, paši to nemaz nenojaušot.

Ko gudrie pārdevēji dara, lai pārdotu pēc iespējas vairāk un lētāk, samazinot preces atlikumus un sastāvejušos produktus? Mēģināšu Jums pastāstīt, to, kas ievācies manos failos staigājot pa veikaliem un pētot produktus, to kvalitāti, kā arī gudri diskutējot ar pārtikas tehnologiem pie vīna glāzes, kad tie kļūst īpaši runīgi un vaļsirdīgi :) Un ceru, ka šī informācija būs noderīga.

Viltīgā Maltā gaļa.

Ja Jums nepieciešama maltā gaļa, centieties neiegādāties jau safasēto gaļu. Ja nu tomēr tante aiz letes kategoriski atsakās samalt gaļu Jūsu acu priekšā, tad der zināt: neiesaku iegādāties malto gaļu ar sāli, jo sāls kā zināms, ir viela, kas aiztur ūdeni. Tātad termiski apstrādājot šo gardumu, pastāv iespēja zaudēt pat līdz 1/2 no produkta masas. To novērot varēsiet viegli- uzlieciet gaļu uz pannas un redzēsiet, ka no tās iztek liels daudzums šķidruma- ne tikai dabiskā šķidruma daudzums, kas ir normāli, bet gan liels daudzums ūdeņaina šķiduma ar zaļganu nokrāsu. (To vislabāk var novērot tvaicētājā).

Tikpat svarīgi ir pirms produkta ievietošanas savā pirkumu grozā iepakojumu pagrozīt rokās- ja stūrītī satek šķidrums, produktu iegādāties nav vēlams, jo tas kastītē pavadījis jau labu laiku, un pilnīgi iespējams, izgatavots no jau "pastāvējušām" izejvielām.

Gardais biescaronu... Autors: Wikuu Par Gaļu.

Gardais, biešu liellops.

Liellopa gaļa ir salīdzinoši veselīgāka, kā apgalvo uztura speciālisti. Taču der zināt pāris lietas, pirms laimīgi nest kārdinoši sārto gaļas kluci pie kases: tāpat kā iepriekš jau minēju- no jau safasētā produkta vajadzētu izvairīties. Ja nu tomēr, tad pārbaudam šķidruma daudzumu kastītes apakšā, pievēršot uzmanību tam, vai šis šķidrums nav pārāk sarkanā krāsā. Sārti-ūdeņaina nokrāsa ir normāla.

Liellopa gaļu, kas ir jau pastāvējusi un zaudējusi savu skaisti sarkano krāsu mēdz "piekrāsot", iemērcot to biešu sulā. Pārbaudīt vai gaļa ir apstrādāta ar krāsvielām var vienkārši- paņemiet salveti un piespiediet. Ja tā krāsojas sarkana- rezultāts skaidrs!

Pievērsiet uzmanību arī liellopa vecuma noteikšanai- Jaunlops gaļa ir sārtā tonī, tauku nav daudz, un tie ir blīvi, gandrīz balti. Līdz divu gadu vecumam lopiņa gaļa ir gaiši sarkanā tonī, un tauki ir bāli iedzelteni. Ja lopiņš kauts jau gados- ap 5-... gadu vecumam, gaļa ir tumši sarkana un tauku slānis ir dzeltenā krāsā.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Gardās vistas...

Kuram gan nav zināms vecais triks ar zilajiem graudiņiem un vistas gaļu. Un nebūt nedomājiet, ka tas ir aizmirsts un kļuvis par pagātni. Skaisti rozā broilerīši aizvien reizēm nobauda zilo graudiņu vannas. Arī to var noteikt ar salvetes palīdzību, kā liellopa gaļai.

Iesaku uzmanīgi apmazgāt iegādāto vistu pirms apstrādes. Lielu uzmanību vajadzētu pievērst broilera tauku slāna krāsai un tekstūrai- ja tā ir iedzeltena un savēlusies "kunkuļos", labāk iegādāties kādu citu putniņu. Svaigi kautam putnam āda ir sausa, nedaudz var būt dzeltenīga ar sārtiem plankumiem. Gaļai jābūt bez smakas.

Grillētie gardumi veikalu vitrīnās piesaista jebkura uzmanību ar savu smaržu un "kraukšķigo" sajūtu mutē. Der atcerēties, ka par grillētajiem gardumiem tomēr nereti kļūst tie nabaga gabali, kas jau kļuvuši glumi un zili-gļotainā krāsā, gaidot savu pircēju vitrīnā. Diemžēl, diemžēl...

Kopumā par visu pārējo-

Lai noteiktu vai kārdinošais šķinķa, karbonādes vai jebkurš cits gabals ir svaigs, iespiediet tajā ar pirkstu- ja bedrīte izzūd ātri, tad gaļa ir svaiga. Ja bedre saglabājas, tad šis nabadziņš vitrīnā jau kādu laiku ir pabijis.

Jau fasētajai gaļai der vienmēr apskatīt šķidruma daudzumu un krāsu kastītes apakšā. Jo vairāk šķidruma- jo sliktāk. Un patīkami košās- sarkanās krāsas neliecina ne par ko labu. Gaļu mēdz apstrādāt ar šķidrumu- svara uzturēšanai. Tā tiek apskalota ar šiem līdzekļiem izmantojot spiedienu. Diemžēl arī pie mums gadās sastapt ar soju un citām saru uzturošām vielām apstrādātu gaļu. Šīs vielas pakāpeniski iztek no produkta to termiski apstrādājot. Katram noteikti ir gadījies iegādāties stipri lētāku šašliku, kuru pagatavojot tas vēljoprojām ir mīksts, garšo pēc putras, taču garšu nezaudē.

Lai saglabātu garšas kvalitāti saldētai gaļai, iesaku to atkausēt pakāpeniski, (ļaut atkust dienas laikā), jo mikroviļņu krāsnī vai ūdenī atkausēta gaļa zaudē šķiedru struktūru un kļūst sausa. Mainās arī tās garša.

Iegadājoties jau sasaldētu gaļu- apskatiet tās krāsu- jo ilgāk gaļa bijusi sasaldēta, vai vēl sliktāk- jau tikusi atkausēta un sasaldēta vēlreiz- jo brūnganāka un neizteiksmīgāka tās krāsa. Iegādājieties tos sasaldētos gabalus, kuru krāsa vēl ir košāka.

Pārdevējas parasti nav īpaši atsaucīgas, taču gadās, ka palaimējas un iesaka ko pirkt, un ko labāk atstāt veikalā.
Taču ir vērts mēģināt!

Ceru, ka kādam infrmācija bija noderīga un uzzinājāt ko jaunu, vai atcerējāties sen aizmirsto!

74 1 5 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0