PSRS laika latviešu sportisti.4

Zintis Ekmanis. 57 gadi.

Bijušais Latvijas bobslejists. Ieguvis bronzas medaļu divniekos Sarajevas Ziemas OLimpiskajās spēlēs 1984.gadā, 1985. gadā arī ieguvis bronzu FIBT pasaules čempionātā, 1988. gadā Pasaules Kausā bobslejā ieguvis bronzas apbalvojumu. Karjeru beidzis pēc 1994. gada Olimpiskajām spēlēm. Pašlaik ir Latvijas Bobsleja Federācijas viceprezidents un valdes loceklis.

Helmuts Balderis. 63 gadi.

Latviešu hokejists, spēlējis labās malas uzbrucēja pozīcijā. Bērna vecumā nodarbojies ar daiļslidošanu, vēlāk pievērsās hokejam. Komandā izcēlies no pārējiem hokejistiem ar augstu slidošanas līmeni, ātru starta ātrumu, un lielisku tehniku. Karjera 1968.-1996. gadam, pirmais klubs- Rīgas Dinamo, pēcāk pārgājis uz Maskavas CSK, bet vēlāk atgriezās Rīgas Dinamo. PSRS augstākās līgas čempionātos aizvadījis 462 spēles, kurās guvis 333 vārtus. 1985. gadā hokeju pameta. 4 Gadus bija treneris Japānā. 1989. gadā kļuvis par pirmo Latvieti NHL 36 gadu vecumā. Karjeru beidzis 45 gadu vecumā. 1992.- 1994. gadam Latvijas izlases treneris, arī ģenerālmenedžeris. Līdzdarbojie Latvijas Hokeja federācijā, kur šobrīd ir valdes loceklis.

Vera Zozuļa. 59 gadi.

Kamaniņbraucēja. Piedalījusies trijās Ziemas Olimpiskajās spēlēs. 1976. gadā Insbrukā 9.vieta, 1980. gadā Leikpleisidā kļuvusi par čempioni un 1984. gadā Sarajevā ieguvusi 5. vietu. Ieguvusi balvu- PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare, 1980. gadā apbalvota ar Tautu sadraudzības ordeni, 1978. gadā atzīta par Latvijas populārāko sportisti. 1974. un 1976. gadā kļuva par PSRS čempioni, 1978. gadā uzvarējusi PSRS Tautu spartakiādē, 2 reizes uzvarējusi PSR čempionātā. Pēc karjeras beigām strādā par treneri. Kopš 2012. gada ir Kazahstānas izlases trenere. 2007. gadā uzņemta Starptautiskās Kamaniņu braukšanas federācijas slavas zālē.

Jānis Lūsis. 76 gadi.

Bijušais šķēpmetējs. Visu savu karjeru 1957.-1976. gadam pārstāvējis tikai PSRS. 1964. gadā Olimpiskajās spēlēs ieguva bronzas godalgu, bet pēc 4 gadiem Mehiko viņš kļuva par olimpisko čempionu, un 1972. gadā Olimpiskajās spēlēs Berlīnē izcīnījis sudrabu. Pēc 1976. gada Olimpiskajās spēlēs Monreālā iegūtās 8. vietas beidzis sportista karjeru. Divas reizes labojis pasaules rekordu šķēpa mešanā- 1968. gadā tas bija 91,68m, bet 1972. gadā tas bija 93,80m tāls. 1987. gadā IAAF viņu atzina par visu laiku izcilāko šķēpa metēju pasulē. Pēc karjeras beigām strādājis kā sporta funkcionārs un treneris, mēģinājis iesaistīties politikā, piedalījies vairākās vēlēšanās no sociāldemokrātiski orientētu partiju sarakstiem. 2014. gadā uzņemts IAAF Slavas zālē par sevišķu ieguldījumu sportā.

Dainis Kūla. 56 gadi.

Bijušais šķēpmetējs- Olimpisko spēļu čempions. 1972.gadā sācis aktīvi nodarboties ar sportu. Nodarbojās ar skriešanu, airēšanu, basketbolu, riteņbraukšanu, 1973. gadā pievērsās vieglatlētikai, bet nākamgad šķēpa mešanai. 1978. gadā uzvarējis PSRS junioru čempionātā. 1980. gada Maskavas Olimpiskajās spēlēs ieguvis zelta medaļu, 1983. gadā Helsinkos vieglatlētikas pasaules čempionātā dabūja bronzas godalgu. 1984. gadā savainoja roku, kas noveda pie rezultātu pasliktināšanos, un 1988. gadā atskatīts no PSRS izlases. 1992. gadā pēdējo reiz piedalījās sacensībās Štutgartē. Šobrīd piedalās veterānu sacensībās un brīvajā laikā ir aktīvs makšķernieks. 1980. gadā ir dibināts "Olimpiskā čempiona Daiņa Kūlas kausa izcīņas sacensības šķēpa mešanā"

Jānis Daliņš (1904.-1978.)

Soļotājs, 1932. gada Vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs. Šī ir pirmā Olimpiskā medaļa, ko Latvijas sportists ieguva startējot zem savas valsts karoga. Karjeras laikā dažādās distancēs ieguvis 7 pasaules rekordus un 40 Latvijas rekordus soļošanā. Savās pēdējās sacensībās startē pēc kara, esot emigrācijā. 1947. gadā viņš iegūst 1. vietu stadiona soļošanā Nirnbergā. Daliņam par godu ir nosauks Valmieras stadions un iela, kas iet gar stadionu.

Uļjana Semjonova. 63 gadi.

Basketboliste. Īstajā vārdā Lulijaka Semjonova. PSRS sieviešu basketbola izlases spēlētāja centra pozīcijā. U. Semjonova tiek uzskatīta par vienu no vislabākajiem basketbolistiem Latvijā. Pirmā basketboliste, kas iekļauta basketbola izgudrotāja Džeimsa Neismita slavas zālē, un nebija no ASV. 1979. gadā ir pirmā itāļu laikraksta La Gazzetta dello Sport balvas ieguvēja. 212 cm garā sportiste karjeru sākusi TTT Rīga pieaugušo komandā, no 1975.-1987. gadam kā komandas kapteine. TTT komandas sastāvā kļuva par desmitkārtēju Eiropas čempionvienību kausa ieguvēju, piecpadsmitkārtēju PSRS čempioni. Patecoties U. Semjonovas veikumam TTT ierakstīta pasaules Ginesa rekordu grāmatā kā komanda, kura 18 reizes kļuvusi par Eiropas čempionvienību. PSRS izlasē aizvadīja 18 sezonas, kuru laikā nepiedzīvoja nevienu zaudējumu un kopā ar komandu 2 reizes uzvarēja Olimpiskajās spēlēs. 12 reizes atzīta kā Latvijas populārākā sportiste. 1995. gadā saņēmusi 4. šķiras trīszvaigžņu ordeni par īpašiem nopelniem Latvija labā.