Sveiki spocēni! es šodien nolēmu uzrakstīt par orientēšanās vēsturi , jo es pati arī nodarbijos ar šo sporta veidu un man patīk un ir arī labi panākumi.
Orientēšanās sporta vēsture3
I POSMS "Var strīdēties, kas bijuši pirmie orientieristi pasaulē - Ādams un Ieva, kas meklēja ceļu, atstājot paradīzi, vai Noass stūrējot savu šķirstu...", tā 1968.g. rakstīja tā laika Zviedrijas orientieristu savienības vadītājs B.Nordenfelds. Ir liecības, ka 1893.g. Stokholmas apkārtnē notikušas zviedru armijas kājnieku sacensības ziņojuma nogādē nepazīstamā apvidū, taču par pirmajām īstajām orientēšanās sacensībām tiek atzītas tās, kas notika 1897.gada 13.maijā Bergenas apkārtnē Norvēģijā (šeit gan jāpiebilst, ka Norvēģija, kā patstāvīga valsts izveidojās tikai 1905.g., tādēļ gods būtu jādala norvēģiem un zviedriem). Šajās sacensībās piedalījās gan armijas pārstāvji, gan civilie. Termins "Orientēšanās" pirmo reizi ticis lietots 1900.g. 7.oktobra sacensībās Oslo apkārtnē, Norvēģijā. 1900.gadā Zviedrijā notiek pirmās stafetes sacensības. 1904.gadā notiek sacensības Somijā. 1910.gadā notiek Zviedrijas čempionāts stafetē uz slēpēm. Orientēšanās sporta attīstību pārtrauc I Pasaules karš.
II POSMS Otrais posms orientēšanās sporta vēsturē tiek skaitīts no 1919.g. 25.marta, kad Stokholmas sporta savienības vadītājs Ernsts Killanders sarīko sacensības ar 220 dalībniekiem. Jaunais sporta veids aizrauj visu Skandināviju un no turienes izplatās Eiropā. 1932.g. Oslo apkārtnē notiek pirmais oficiālais valsts izlašu mačs starp Zviedriju un Norvēģiju. 1935.g. notiek pirmais Zviedrijas čempionāts. 1935.g. notiek valsts čempionāts Ungārijā. 1935.g. pirmā publikācija par šo sporta veidu Latvijas presē : P.Kauliņa raksts "SKRĒJIENS NEZINĀMĀ VIRZIENĀ" ("Sporta pasaule", Nr.160, R., 1935.g.) 1936.g. 18.oktobrī notiek PIRMĀS ORIENTĒŠANĀS SACENSĪBAS LATVIJĀ. Žurnālista Kārļa Krūmāja publikācija 1936.g.19.oktobra "Jaunākajās ziņās" dod mums iespēju uzzināt šo pirmo sacensību rīkotāju - vieglatlētikas savienības priekšsēdi Saulīti un dažus šo sacensību dalībniekus - Motmilleru, Laipenieku, Zvanu, Dižbiti, Leingardu, Luiku un vienīgo dāmu Dauberi. Žurnālists savā rakstā pareģo :"Pēc dalībnieku un tiesnešu jautrības un nebeidzamiem piedzīvojumu un pārdzīvojumu nostāstiem jāsecina, ka pasākums lieliski izdevies un turpmāk arī pie mums skries tūkstošiem". Diemžēl orientēšanās sporta attīstību atkal pārtrauc Pasaules Karš (II).