Hey, spocēni! Nesen ir sākušās 30. Vasaras Olimpiskās spēlēs. Šī spēlēs notiks Londonā. Šajās Olimpiskajās spēlēs piedalīsies 205 valstis ar aptuveni 10250 sportistiem! Bet nu par rakstu. Šajā rakstā būs ierakstīti Vasaras Olimpisko Spēļu fakti!
Olimpiskās spēles Stokholmā-1912.gads.
Pirmo reizi piedalījās sportisti no Latvijas un startēja cariskās Krievijas komandā.
Latviešu sportisti piedalījās 5 disciplīnās: grieķu romiešu cīņā,peldēšanā,riteņbraukšanā,šaušanā un vieglatlētikā.
Pirmo Olimpisko medaļu no latviešiem ieguva Haralds Blauss- bronza šaušanā uz māla baložiem.Sportists medaļu ieguva 50 sportistu konkurencē.
Maratonists Elmārs Reimans ieguva kausu par vislēnāk veikto maratonu, izceļot viņa sporta garu un neatlaidību.Sportists sacensību laikā 45 grādu karstumā pēc Celsija taupīja spēkus un distanci veica lēnā tempā, tādejādi atšķirībā no cietiem sportistiem,
nokļūdams galā, bet ieradās tur tik vēlu, ka nebija ne tiesnešu, ne skatītāju.
Olimpiskās spēles Parīzē-1924.gads.
Pirmās Olimpiskās spēles kurās piedalījās Latvijas komanda.
Kopumā Latvija ierindojās 14. vietā no 43 komandām un ši līdzdalība Olimpiskajās spēlēs deva pamatīgu stimulu sporta attīstībai Latvijā.
Olimpiskās spēles Amsterdamā-1928.gads.
Pirmās Olimpiskās spēles kurās piedalījās sievietes no Latvijas.
Elfrīda Karlosone tika vērtēta kā viena no labākajām diska metējām pasaulē, jo viņas rezultāts 35.27 metri bija trešais labākais labākais pasaules līmeni.
Olimpiskās spēles Losandželosā-1932.gads.
Latviju pārstāvēja tikai divi sportisti Jānis Dāliņš un Jānis Dimza, jo trūka līdzekļu un ceļš bija tāls.
Jāņa Dāliņa pirms olimpiskajām spēlēm garākā nosoļotā distance bija aptuveni 40 kilometri un olimpiskajās sacensībās viņš pirmo reizi soļoja 50 kilometrus. Intervijās sportists apgalvo, ka pēdējos piecus kilometrus gājis daļēji nesamaņā.
Jānis Dāliņš 50 kilometrus izturēja, bet viņa apavi nē. Zoles bija izkusušas un savēlušās kamolā no ūdens, ko šļakstīja virsū atsvaidzināšanas nolūkos.
Olimpiskās spēles Berlīnē-1932.gads.
Latvijas delegācijai soļojot pa Berlīnes olimpisko stadionu neviens nenojauta, ka nākamās olimpiskās spēles zem sava karoga būs jāgaida 56 gadus. Daudzi latviešu sportisti devās trimdā.
Pirmo reizi olimpiskajās spēlēs Latvija bija pārstāvēta sacensībās šaušanā.
Olimpiskās spēles Helinskos-1952.gads.
Maigonis Valdmanis guva uzvaru (2.vieta) kopā ar PSRS basketbola izlas, bet medālu viņam nepiešķīra.
Olimpiskās spēles Melburnā-1956.gads.
Pirmo un vienīgo reizi Latvijas vēsturē visi pieci sportisti mājās atgriazās ar medaļām.
Latviešu olimpieši Rīgā atgriezās agrā rītā un stacijā piedzīvoja vētraini sirsnīgu sagaidīšanu. Sports latviešiem deva daudz pozitīvas emocijas.
Olimpiskās spēles Romā-1960.gads.
Pirmo reizi Latvijas sportists izcīnīja divas godalgas vienās olimpiskajās spēlēs – paukotājs Bruno Habārovs.
Rekordu sasniedza basketbolisti- PSRS izlases sastāvā Romā atradās četri baskatbolisti to starpā Maigonis Valdmanis kurš bija komandas kapteinis un saspēles vadītājs.
Olimpiskās spēles Tokijā-1964.gads.
PSRS olimpiskajā komandā bija 15 Latvijas pārstāvji un viņi izcīnīja desmit medaļas. Tik augsts rezultāts padomju laikā vairs netika pārspēts.
Pirmās olimpiskās spēles, kuras tika translētas televīzijā.
Pirmo reizi PSRS delegācijas sastāvā oficiāli bija iekļauti arī latviešu treneri.
Olimpiskās spēles Mehiko-1968.gads.
Jānis Lūsis ieguva zelta medaļu un šķēpu meta pāri 90 metriem, kam konkurenti netika pāri. Trenējoties olimpiskā ciemata treniņlaukumā, Jānis Lūsis meta šķēpu tik tālu, ka viņam palūdza doties trenēties citā bāzē.
Lai gan teniss bija samerā populārs olimpiskajās spēlēs, tam nebija pilntiesīga olimpiskā sporta veida statusa. Šajā disciplīnā zelta medaļu ieguva tenisiste Zaiga Jansone.
Pirmo reizi olimpiskajās spēlēs startēja Latvijas airētāji.
Olimpiskās spēles Minhenē-1972.gads.
Jānis Lūsis ieguva savu trešo medaļu – sudraba un kļuva par vienīgo Latvijas olimpieti, kuram ir pilns olimpisko medaļu komplekts.
Olimpiskās spēles Monreālā-1976.gads
Basketboliste Uļjana Semjonova PSRS sastāvā iegūstot zelta medaļu, piedaloties piecās spēlēs, gūstot 97 punktus un kļūstot par turnīra otro rezultatīvāko spēlētāju.
Starts ceturtajās Olimpiskajās spēlēs pielika punktu Jāņa Lūša sportista karjerai
Pirmo olimpisko pieredzi guva šāvējs Afanasijs Kuzmins – vienīgais Latvijas sportists, kurš līdz 20. gadsimta beigām apsteidza Jāni Lūsi olimpisko startu ziņā.
Olimpiskās spēles Maskavā-1980.gads.
Airēšanā pirmo reizi olimpiskajās spēlēs PSRS izlasi komandu sporta veidā pārstāvēja tikai Latvijas sportisti.
Tikai divi no trīspadsmit Latvijas pārstāvjiem mājās atgriezās bez medaļām; kopumā olimpiskās spēles Maskavā ir pašas ražīgākās latviešu sportistiem – nevienās citās spēlēs vēl nav izdevies gūt trīspadsmit medaļas: četras zelta, septiņas sudraba un divas bronzas.
Uļjana Smjonova guva otro zelta medaļu un kļuva par turnīra rezultatīvāko spēlētāju.
19 gadus vecais peldētājs Arsens Miskarovs izcīnīja trīs medaļas – viņš ir vienīgais Latvijas sportists, kuram vienās spēlēs izdevies trīs reizes kāpt uz pjedestāla.
Daudzus sporta veidus tiesāja un vadīja Latvijas tiesneši: handbolā, volejbolā, vieglatlētikā, burāšanā, riteļbraukšanā un citos.
Olimpiskās spēles Seulā-1988.gads.
Seulas Olimpiskās spēles bija pēdējās, kurās Latvijas sportisti startēja zem sarkanā karoga.
Ivans Klementjevs kanoe airēšanas sacensībās tik labi vēl nekad nebija airējis, parādīja spožu sniegumu un ieguva pirmo vietu, konkurentiem neatstājot nekādas cerības.
Astoņkārtējais pasaules čempions šāvējs Afanasijs Kuzmins uzstādīja jaunu pasaules rekordu un ieguva pimo vietu. Sportistam šīs bija trešās olimpiskās spēles.
Rīgas vingrošanas skolas audzēkne Natālija Laščonova kļuva par visjaunāko olimpisko čempioni Latvijas sporta vēsturē – dažas dienas pirms sacensībām viņa nosvinēja piecpadsmito dzimšanas dienu.
Olimpiskās spēles Barselonā-1992.gads.
Atjaunotās Latvijas pirmās olimpiskās spēles.
Latvijas karogu atklāšanas ceremonijā nesa svarcēlājs Raimonds Bergmanis.
Latvijas sportisti izcīnīja trīs medaļas: kanoe airēšanā Ivans Klementjevs sudraba medaļu, šaušanā Afanasijs Kuzmins sudraba medaļu un riteņbraukšanā Dainis Ozols bronzas medaļu.
Olimpiskās spēles Atlantā-1996.gads.
Atlantas olimpiskās spēles priekš latviešu sportistiem bija vienas no sliktākajām, jo no 47 sportistiem, kas piedalījās, medaļu ieguva tikai viens un to pašu sudraba – kanoe airētājs Ivans Klementjevs.
No visiem 16 vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedz Aigars Fadejevs – 20 kilometru distancē viņš finišēja sestais.
Pirmo reizi Latvija piedalījās vingrošanas sacensībās.
Par karognesēju tika izraudzīts skrējējs Einārs Tupurītis, kurš īsā laikā bija kļuvis par latviešu jaunās paaudzes sportistu simbolu.
Olimpiskās spēles Sidnejā-2000.gads.
Karogu nesa šķēpa metējs Voldemārs Lūsis, pasaulei atgādinot par savu tēvu Jāni Lūsi.
Bronzas svētkus “noorganizēja” džudo cīņas meistars Vsevolods Zeļonijs. Sportists zaudēja tikai vienā cīņā un viņa uzvaras bija pārliecinošas.
Pirmo reizi Latvijas komandā tika izcīnīts zelts – ar skaistu uzvaru sīvā cīņā brīvajās kustībās to nopelnīja vingrotājs Igors Vihrovs.
Aigars Fadejevs 30 grādu karstumā izcīnīju sudraba medaļu.
Olimpiskās spēles Atēnās-2004.gads.
Šķēpa metējs Vadims Vasiļevskis ne tikai nesa valsts karogu, bet arī visus pārsteidza ar sudraba medaļu. Spoža debija.
Olimpiskās spēles Pekinā-2008.gads.
Līdzīgi kā Sindejā, arī Pekinā Latvija ieguva pilnu medaļu komplektu.
Ainārs Kovals šķēpmešanas sektorā pārsteidza pasauli ar rezultātu, kas viņam ļāva kāpt uz sudrabotā pjedestāla, Viktors Ščerbatihs svarcelšanas prestižajā kategorijā virs 105 kilogramiem izcīnīja bronzas medaļu.
Māris Štrombergs kļuva par pirmo olimpisko čempionu BMX vēsturē.
Māris Štrombergs ir otrais olimpiskais čempions zem neatkarīgās Latvijas karoga. Lai iegūtu zelta medaļu, čempions pārliecinoši uzvarēja visos trīs pusfināla braucienos. BMX sacensības olimpiskajā programmā Pekinā bija iekļautas pirmo reizi.
LAI VEICAS LATVIJAS SPORTISTIEM LONDONĀ!!!
