›

Nevienlīdzīgā cīņa par ideālu ķermeni 18

106 1

Katru dienu simtiem cilvēku visā pasaulē izdomā, ka viņi vēlas izmainīt savu ķermeni – kļūt tievāki, lielāki, muskuļotāki, skaistāki utt., taču pie kārotā rezultāta tiek tikai daži. Pārējie, vīlušies un neapmierināti, kā tautā saka, nofeilo un paliek tādi paši kā bija. Kāpēc tā?

Cik bieži ir nācies redzēt cilvēkus, kas ir apņēmības pilni mainīt savu izskatu un cik reizes ir nācies redzēt tos pašus cilvēkus bez nekādām izmaiņām, taču absolūti noraidošu attieksmi pret sportu, veselīgu uzturu. "Main ir slikti gēni", "Man ir plati kauli" – tā viņi sevi mierina. Lai gan patiesībā viss ir pilnīgi citādi. Izskatīsim populārākos piemērus.

Diētas

Pirmkārt, cilvēki nepareizi saprot vārdu "diēta", t.i., tas tiek uztverts kā neēšana, badošanās, taču patiesībā vārds "diēta" apzīmē vienkāršu ēšanas sistēmu. Sistēmu, kurā ir kaut kādi principi, pie kuriem ēdājs pieturas, lai sasniegtu to vai citu mērķi. Arī regulāra džankfūda ēšana ir diēta.

Otrkārt, cilvēki, izlasījuši visādos "gudros" portālos to vai citu diētu plānus cenšas tos akli ievērot, nemaz neņemot vērā to, ka tās diētas ir tikai aptuvens rīcības plāns ar konkrētiem laika ierobežojumiem (stingrākās diētas, piemēram, var būt uz nedēļu, bet centīgākie to sekotāji tā cenšas ēst gada garumā).

Treškārt, kas arī ir visbiežāk sastopamais "feils" – cilvēki diētu uztver kā kaut ko vienreizēju, ko izdari un esi kā gurķītis. Kādu laiku tas tā arī strādā, taču vēlāk, kad cilvēks ir atgriezies atpakaļ, viņš uzskata, ka vainīgi ir viņa gēni un iedzimtība, lai gan pareizs un veselīgs uzturs ir lieta, kas ir jāievēro visu laiku!

Sports

Ar sportu ir līdzīgi kā ar diētu. "3 mēneši un jūs esat gatavi pludmalei!", "Ar šo programmu jūs izskatīsieties pēc supermena". Kurš gan spēj atteikties no šādām iespējām? Taču rezultāts parasti ir viens – cilvēks nesasniedz pat pusi no iecerētā un, sliktākajā gadījumā, atmet domu par sportošanu sabeigtas veselības dēļ.

Kāpēc tā? Tāpēc, ka visas šāda veida programmas ir domātas aktīviem cilvēkiem, kas jau iet uz zāli, taču bez konkrēta mērķa, precīzāk, priekš vispārējās fiziskās sagatavotības uzlabošanas vai uzturēšanas. Viņu organismi ir gatavi tai vai citai slodzei, līdz ar to arī ir rezultāti. Parastam "dīvāna pilsonim", lai iegūtu šādus rezultātus, vispirms vajag ieguldīt pāris gadus smaga darba.

Šajā sakarā ir vēl viena tēze dzirdēta "Es sportoju jau mēnesi, bet rezultātu nekādu. Sports ir muļķības!" Lai cilvēks redzētu kaut kādas izmaiņas savā ķermenī (un arī citi tās jau varētu sākt pamanīt), vismaz pus gadu ir jāstrādā svaru zālē (svaru zāle izvēlēta kā populārākais piemērs). Lai rezultāti būtu atzīstami svaru zāles apmeklētāju vidē – aptuveni divus gadus. Lai sportisti to sāktu novērtēt – 5-10 gadus. Īsāku ceļu nav.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Industrija

Pēc pirmo divu punktu izlasīšanas daudziem radīsies ideja – ja jau cilvēki tā kļūdās, vajag nolīgt treneri, dietologu, kuri pastāstīs visu kas un kā. Tāpat vajag, kā stāsta reklāmās, iepirkt uztura bagātinātājus un tad jau nu tiešām būs rezultāts.

Teorētiski tā tam vajadzētu būt, taču ir jāatceras, ka fitness (fitness kā "būšana formā") ir milzīga industrija ar daudzmiljardu apgrozījumu. Un šādā gadījumā jautājums – no kurienes nauda? Atbilde: tieši no šiem "mūžīgajiem fitnesistiem", kas mēģina, viņiem, nesanāk, viņi tērē naudu, viņiem nesanāk atkal, viņi nāk ar vēl lielāku naudu utt. Tieši tāpēc der padomāt par to vai treneris zālē tiešām vēlas, lai jūs maksimāli ātri sasniegtu to ko jūs paši vēlaties, vai arī viņš, labākajā gadījumā, vēlas jūs pamazām "barot" ar informāciju un rezultātu, lai jūs maksimāli ilgi būtu viņam "piesaistīts", tādējādi treneri, tiešā veidā barojot.

"Saldie meli"

Cilvēks ieiet veikalā un avīžu/žurnālu stendā redz jaunāko fitnesa žurnālu ar labi trenēta cilvēka augumu. Viņš nav nekāds muskuļu masas "frīks", viņam ir mēreni attīstīti muskuļi un patīkams izskats. Potenciālais sportists uzreiz sevi pielīdzina viņam un domā "ja es nopirkšu žurnālu, izlasīšu viņu treniņu programmas, darīšu tāpat, tad es arī būšu tāds pats kā viņi". Patiesībā gan viss ir citādāk – atlēts, kas ir uz vāka vairāku gadu garumā ir trenējies, lietojis anaboliskos steroīdus, speciāli gatavojies fotografēšanas sesijai. Parastam svaru zāles apmeklētājam tāda forma ir nesasniedzama.

Tāpat šeit var pieminēt to, ka fitnesa industrija ļoti veikli maznozīmīgo pārvērš par pašu svarīgāko un to arī producē – "dienā ir jānomet 50 gramus, tad svars neatgriezīsies [no tā ko pēdējā laikā dzirdēju]", "tāds un tāds produkts veicina notievēšanu". Tīri teorētiski tas tā arī ir – ir jātievē pakāpeniski, bez lieliem lēcieniem (taču nevis tāpēc, lai svars neatgrieztos, bet tāpēc, lai pats tievēšanas process nav pārāk smags, kas parastu cilvēku var salauzt un lai muskuļu masa kopā neaiziet ar taukiem), ir arī produkti, kas veicina to vai citu procesu (taču to ietekme kopumā ir pāris procenti no visa rezultāta, turklāt, pie ideāliem ārējiem apstākļiem, neņemot vērā citus apstākļus).