Nav vārdam vietas, mūsu ķermenis paveic lielisku darbu, uzturot mūs pie dzīvības un labas veselības, tomēr nereti tas notiek neparastā un pat nedaudz trakā veidā. Būsim godīgi, mūsu ķermenī regulāri notiek virkne visnotaļ pretīgu lietu un parādību, piemēram, gremošanas process, gāzu veidošanās vai rosās dažādi mazie brāļi, kas dzīvo mūsos un uz mūsu ķermeņiem. Tomēr satraukumam nav pamata – visi šie šķietami atbaidošie procesi ir pilnīgi normāli.
Nepatīkamas lietas, kas tieši šobrīd norisinās mūsu ķermenī.6
110
4
Mēs dzīvojam uz Zemes, bet daudzām mazām radībiņām Zeme esam mēs. Piemēram, mums pat nenojaušot, matos, bārdā, uzacīs vai skropstās dzīvo veselas civilizācijas mums nesaredzamu dzīvnieciņu, kam arī ir pilnvērtīga dzīve – viņi ēd, staigā, guļ un nodarbojas ar seksu.
Pēc jebkuras ēdienreizes tās saturs nonāk kuņģī, kur to sadala kuņģa sula, bet gremošanas ceļojums šajā brīdī tikai tā pa īstam sākas. Jūsu brokastis, pusdienas un vakariņas nereti mēro pat apmēram astoņus metrus pa «kaku lielceļu» jūsu ķermenī, pirms jūs tās galu galā aizskalojat «porcelāna tronī».
Reklāma
Lai arī puņķus mēs parasti galvenokārt saistām ar saaukstēšanos, šo lipīgo un staipīgo gļotu veidošanās ir pilnīgi normāls process, ko mūsu ķermenis veic, lai nepieļautu dažādu infekciju nonākšanu ķermenī. Tāpēc nākamreiz, kad šņauksiet degunu, neaizmirstiet pateikt paldies salvetē redzamajam.
Jūsu mandelēs ir neskaitāmi «kaktiņi un stūrīši», un, neskatoties uz mandeļu centieniem tīrības uzturēšanā, šie «kaktiņi un stūrīši» regulāri piepildās ar baktērijām, gļotām un mirušām šūnām. Mūsu mandeles spēj tikt galā ar ievērojamu daudzumu netīrumu, tomēr arī mandeļu spējām ir robežas, tāpēc daļai cilvēku mandeles nākas izgriezt.
Mutē atrodas neskaitāmi dziedzeri, kas ik dienas saražo vienu līdz divus litrus siekalu, kas piedalās gremošanas procesā, aizsargā zobus, mitrina mutes dobumu un dara citas labas lietas.
Reklāma
Mēs mēdzam žāvāties. Tas var notikt jebkurā brīdī, un tam nav nekāda sakara ar mūsu gribu. Tas notiek, un nav mūsu spēkos tam pretoties.
Nenoliedzami, gāzes rodas ikvienā no mums. Lielākoties tās veidojas no slāpekļa, skābekļa, oglekļa dioksīda, ūdeņraža, kas ir viegli uzliesmojošs. Dažreiz mūsos sastopams metāns, kas arī ir viegli uzliesmojošs. Tāpēc uzmanīgi ar sērkociņiem!
Tev patiks šie raksti
jābut uzmanīgam