Jauns Vīrietis bija apnēmies uzvarēt 400m skrējienā, Barselonas vasaras Olimpsikajās spelēs. Tomēr sarūgtinājums viņu gaidija, aptuveni 250 metrus pirms finiša. Viņa cīpslas pārplīsa, un viņš sabruka uz zemes mokoties sāpēs. Neskatoties uz sāpēm viņš sāka klibot pretī finišam.
Pēc kāda laika liels vīrietis sāka spraugties cauri pūlim. Tas vīrietis bijaa viņa tēvs. "Tev tas nav jādara" teica viņa tēvs, "ir gan" atbildēja dēls, " tad mēs to izdarīsim kopā" tēvs teica savam savainotajam dēlam. Tevs Aplika sava dēla roku sev ap kaklu un palīdzēja viņa klibot pretī finišam.
Neilgi pirms finiša tēvs palaida savu dēlu, lai viņš var finišēt. Finišējot viņu sagaidīja ovācijas no 65.000 liela pūļa.
Neskatoties uz sāpēm un asarām, uz priekšu viņu virzija tēva mīlsestība, kas palīdzeja viņam nostāties uz kājām un finišēt.
! cik labi ka ir tads tēvs kurma var uzticēties
