Kaitina ja par medicīnu runā vai raksta no medicīnas attālu esošs cilvēks. Vis vairāk nepatika ''Dzeltenā'' drudža apraksts kād varētu būt bijis vien septiņpadsmitā gadsimtā kad vēl nezināja ka tas ir tikai viens no simptomiem dažādām saslimšanām. Dzeltena ādas, gļotādas un acu ābolu krāsa, kas rodas galvenokārt aknu vai žults izvadceļu saslimšanas gadījumā Dzelteno krāsu rada žults pigments bilirubīns, kas uzkrājas asinīs un nogulsnējas ķermeņa audos. Dzeltes gadījumā nekavējoties jāgriežas pie ārsta, jo tā var būt simptoms virusuhepatītam, leptospirozei u.c. smagām slimībām. Izšķir 3 galvenos dzeltes veidus — parenhimatozo, mehānisko. un hemolītisko dzelti . Parenhimatozā dzelte rodas aknu šūnu bojājuma dēļ sakarā ar vīrusuhepatītu, saindēšanos ar medikamentiem, grūtniecību u.c. Mehānisko dzelti rada žults izvadceļu nosprostojums sakarā ar žultsakmeņiem, iekaisumu, audzējiem un līdzīgi. Hemolītiskā dzelte rodas pastiprinātas eritrocītu sabrukšanas dēļ hemolītiskās anēmijas, sepses malārijas, saindēšanās gadījumos. Jaundzimušajiem 2. dienā pēc piedzimšanas bieži rodas t.s. fizioloģiskā dzelte, kuras cēlonis ir pārejoša aknu mazspēja; šī dzelte pāriet dažu dienu laikā. Taču reizēmjaundzimušo dzelte ir simptoms jaundzimušo hemolītiskajai slimībai. Ja neliels ādas dzeltenums novērojams kopš bērnības, jādomā par iedzimtiem bilirubīna izvadīšanas traucējumiem sakarā ar speciālu fermentu trūkumu. Varētu parunāt laikam arī par pārējām ''saslimšanām''. bet spriežot pēc stila un pareizrakstības laikam nav vērts. Tā pat skaidrs ka visas šīs ''zināšanas'' pa googl salasītas.