›

Nāvējošākie vīrusi vēsturē 13

754 0

Kā lai nosaka kurš no visiem ir bīstamākais? Tas, šķiet, ir vienkāršs jautājums, taču kā lai definē, kurš nāvējošākais? Vai tas būtu upuru skaits, vai arī cik procenti no inficētajiem mirs? Ironiski, bet slimības ar zemākajiem miršanas rādītājiem ir nogalinājušas visvairāk cilvēku. Iemesls tam ir diezgan vienkāršs. Vīrusi ar augstāko mirstamību nogalina savus nēsātājus ātrāk nekā tas spēj izplatīties. Labs piemērs tam ir Ebola vīruss, kas ir ar 90 % letalitātes koeficentu, nogalināja tikai 30 000. Toties spāņu gripas epidēmija nogalināja 100 miljonus, lai gan koeficents ir tikai 3 %. Tāpat šim jautājumam ir arī vēsturiskā perspektīva.

Denges drudzis

Tas jau bija pazīstams Senajā Ķīnā pirms 2000 gadiem. Izplatoties kopā ar odiem, tā izplatība ievērojami pieauga 18.gs. Tas bija saistīts ar vergu tirdzniecību un tālākais lēciens izplatībā saistāms ar 2. pasaules karu. Mūsdienu globalizētajā pasaulē ta izplatība ir pieaugusi 30 reizes, salīdzinot ar 1960-tajiem gadiem. Kā vairums slimību tā var noritēt bez īpašiem simptomiem, bet dažreiz tas var izsaukt spēcīgas sapes muskuļos un locītavās. Kaut kur 5 % gadījumu tiks ietekmēti asinsvadi, kas var izsaukt asins vemšanu, orgānu bojājumus un šokus. Tagad tas ir sastopams 110 valstīs un ik gadu ar to slimo 500 miljoni cilvēku, no kuriem 20 000 mirst. Tiek prognozēts šīs slimības izplatības pieaugums.

Bakas

Tās taču vairs nav sastopamas? ANO 1979.g. raports norāda, ka tā vairs nav sastopama, pateicoties vakcinācijai, lai gan ASV un PSRS esot saglabājušas paraugus un baumo, ka kopš PSRS sabrukuma daži paraugi ir pazuduši. Labās ziņas ir, ka savvaļā šis vīruss arī skaitās izmiris. Bakas ir ļoti lipīgas un arī bīstamas ar letalitātes koeficentu 90 %. Slimība bija ļoti postoša priekš aborigeniem Austrālijā, tāpat arī Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas iedzīvotājiem. Lai arī vakcīnu pret to izstrādāja jau 1796.g., pēc 1800.g. varetu būt miruši ap 300-500 miljoniem cilvēku. Slimnieks pārklājas ar šķidrumu pildītam pūtītēm. Tās var veidoties arī mutē un rīklē. Var veidoties dažādas komplikācijas kā aklums u.c.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Masalas

Cilvēki no attīstītās pasaules to diez vai varētu pieskaitīt pie šī saraksta. Tā bija ļoti izplatīta starp bērniem līdz 12 gadu vecumam. Ar to slimoja kaut kur 90 %. Vakcinēšana ir samazinājusi šo skaitu, bet tāpat ap 100 000 bērnu mūsdienās mirst no šīs slimības. Lielākās problēmas slimība izsauca kopienās, kas tām nebija agrāk pakļautas. Tādas bija abās Amerikās. Hodurasā, iespējams, masalu dēļ gāja bojā ap 50% iedzīvotāju. Varbūt par nāves iemeslu ir tas, ka 30 % gadījumu izveidosies komplikācijas. Slimībai nonākot smadzenēs tā būs nāvējoša.

Dzeltenais drudzis

Viena no lielākajām slepkavām vēsturē ir šī slimība. To pazīst arī kā dzelteno mēri un “vomito negro” . Lielākā daļa veiksmīgi pārcieš slimību, bet 15 % gadījumu parādās slimības otrs posms. Tās laikā sākas asiņošana no mutes, deguna un acīm. Ap 50 % slimnieku, kas nonāk otrajā fāzē, mirst 7-10 dienu laikā. Parasti misrtība or 3%. Epidēmiju laikā 50 %. Iespējams, ka šī ir viena no slimībam, kas ir nākusi no Āfrikas dziļumiem. Viens no pazīstamākajiem gadījumiem ir 1792.g. Filadelfijā, kur ap 10 % nomira. Neskatoties uz efektīvu vakcīnu ap 30 000 ik gadu mirst.

Lassa vīruss

Varat par šo vīrusu domāt kā par Ebolai līdzīgu, kas katru gadu nogalina tūkstošiem cilvēku Rietumāfrikā. To var viegli sajaukt ar Ebolas vīrusu, jo simptomi ir līdzīgi. Vīruss inficē burtiski jebkurus audus organismā un slimību pārnēsā žurkas. Ja vēl ir kādas šaubas par vīrusa bīstamību, tad biodrošības līmenis priekš tā ir 4. To piemēro slimībam, saskare ar kuram nesīs nāvi un pret tam nav medikamentu vai vakcīnas. Neskatoties uz to lielākā daļa cilvēku to pārslimos bez simptomiem un tikai 15-20 % no saslimušjiem mirs. Epidēmiju laikā misrtība ir 50%. Nav tik ļoti bīstams kā Ebola, bet tomēr pret to nav medikamentu.

Reklāma

Hepatīts

Tās ir vīrusu slimības, kuras ietekmē aknas. Tam ir piecas variācijas. Nopietnākais ir B un C hepatīts, kas izraisa ap 1 000 000 nāvem gadā. To nodot tālāk ar asins pārliešanu, tetovēšanu, netīram šļircēn un seksuāli. B hepatīts ir slimība ar vislielāko nāvju skaitu, bet tā noris bez ieverojamiem simptomiem. Cilvēki nomirst, jo aknas daudzu gadu laikā ir bojātas un viņiem izveidojas aknu vēzis vai ciroze.

Trakumsērga

Tā ir viena no slimībam, kas pieder pie Lyssavirus ģints, kura savu vārdu ir ieguvusi no grieķu neprāta dievietes Lyssa. Trakumsērga ir viena no bīstamākajām cilvēces slimībām. Slimnieks parasti inficējas kodiena rezultātā. Slimības pirmajā daļā tā nav pamanāma. Parasti inkubācijas periods ir 1-3 mēnēši, bet tie var būt arī gadi. Slimība uzbrūk nervu sistēmai un, pārādoties simptomiem, ir gandrīz 100% iespējamība nomirt. Tikai 5 cilvēkiem ir izdevies no tās izārstēties. Par laimi sakošana nav vairs nāves spriedums. Svarīgi ir pirmajās 10 dienās saņemt medikamentus, kas nodrošina 100% izārstēšanos. Tomēr no šīs slimības katru gadu mirst ap 60 000 cilvēku.

Hemorāģiskie drudži

Ja kaut kas var izbiedēt cilvēkus 21. gs., tad tie ir hemorāgiskie drudži kā Ebola un Marburga vīruss. Nav ne efektīvas ārstēšanas, ne vakcīnas pret tiem un letalitates koeficents ir ap 90 %. Pie locekļu sāpēm pievienojas asiņošana no katras atveres. Nāve iestājas organu atteikšanās rezultātā un iekšējās nekrozes dēļ. Par laimi slimības parasti ir sastopama tikai Centrālajā Āfrikā, kur to pārnēsā sikspārņi. Tā ir viena no slimībam, ar kuru cilvēks inficējas saskare ar dzīvniekiem.

Reklāma

HIV / AIDS

Vēl viena slimība, kas ir cēlusies no Centrālāfrikas. Saņemot attiecīgu medikamentus ar HIV inficēts cilvēks var dzīvot diezgan pinlvērtīgu dzīvi. Problēma ar šo vīrusu ir tā, ka tam ir ļoti augsts mutācijas līmenis. Viena inficetā cilvēka dažādos orgānos var būt dažādas šī vīrusa sugas. Cilvēki pamatā mirst no komplikacijām, jo vīruss uzbrūk imūnsistēmai. Vidēji 2 miljonu cilveku mirst šīs slimības dēļ.

Gripa

Gandrīz vai katrs cilvēks ar to ir slimojis un neuzskatīs to par kaut ko īpašu, bet tā ir slepkava Nr.1 šajā bēdīgajā sakstā, jo gripai ik pa laikam var attīstīties daudz bīstamāka variatāte kā tas bija gadījumā ar Spāņu gripu, kad ap 20 % no pasaules iedzīvotājiem inficējās. Šī variatāte uzbruka imūnsistemai, kas izsauca citokīnu vētru - imūnsistēma reaģēja pārāk sakāpināti un tāpēc cilvēki ar stiprāko imūnsistēmu bija pakļauti lielākam riskam. Par laimi nāvējošākie gripas celmi ir izmiruši, bet esošie paveidi var vienkārši mutēt. Viens no tādiem ir H5N1 jeb putnu gripa. ko nevar nodot no cilvēka uz cilvēku, taču tikai ar nelielu mutāciju mēs iegūtu vispasaules pandēmiju.

754 0 13 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0