Zinātnieki pārliecinājušies, ka mierīga mūzika nostiprina sirds-asinsvadu sistēmu, savukārt jautru un mierīgu melodiju klausīšanās aktīvi paplašina asinsvadus.
To, ka mūzika spēj ārstēt, zināja jau tālā senatnē. Piemēram, Asklēpijs išiasu ārstēja ar taures skaņām, bet Maksvels ar mūziku ārstēja tādas kaites kā epilepsiju, paralīzi, drudzi.
Pierādīts, ka cilvēkiem, kas klausās mūziku, mainās asinsspiediens, normalizējas pulss, elpošanas ritms un dziļums.
Zināms arī, ka zvanu skaņas satur sevī rezonējošu ultraskaņas starojumu. Pateicoties šim starojumam, zvanu skaņas momentāni nogalina tīfa nūjiņas, dzeltenās kaites ierosinātājus un gripas vīrusus.
Ne velti senāk lielu epidēmiju laikā baznīcas torņos zvani skanēja biežāk nekā citkārt, bet cilvēkiem, kas bija meklējuši patvērumu dievnamā, slimība netuvojās.
Amerikāņu zinātnieks Roberts Šoflers ir izstrādājis pat virzienu, ko nosaucis par muzikālo farmakoloģiju. Viņš arī sastādījis savdabīgu pašu dziednieciskāko skaņdarbu sarakstu, kuru vidū ir Čaikovska simfonijas, Mocarta uvertīras, Šūberta sacerējumi, arī Bēthovena Oda priekam no 9. simfonijas.
Īpaši labvēlīgi mūzika iedarbojas uz bērna augli mātes miesās, un līderis šajā virzienā ir Mocarts. Viņa mūzika grūtnieces ārstē no sirds-asinsvadu kaitēm, nervu sistēmas traucējumiem, bet bērnam pozitīvi ietekmē kaulu struktūras un vairogdziedzera veidošanos, stimulē asinsriti un pat paaugstina intelektu.
