Pirms kāda laika rakstīju par tādu visai populāru mītu kā "treniņš uz reljefu", kad daļa neofitu (un, kas īpaši biedējoši, arī pieredzējušāku fizkultūriešu) uzskata, ka ir kaut kāds īpašais treniņš, kas uzlabo muskuļu reljefu, tajā pašā laikā nepalielinot muskuļu masu. Taču tas nebūt nav viss, kas visai bieži nodarbina reljefa mīļotāju prātus, proti, ir arī tādi, kas trenējas, lai "padarītu muskuļus izteiksmīgākus", t.i., ar domu mainīt muskuļa formu.
Muskuļu forma – ģenētika vai treniņu rezultāts?3
Ir divi muskuļa formas rādītāji – garums un pati forma. Sāksim ar muskuļa garumu. Tā attiecība pret saiti ir ģenētiski noteikts un nekādā veidā nevar tikt izmainīts. Šajā gadījumā nepalīdzēs nekādas staipīšanās un locīšanās. Tas tā vienkārši ir un tur mēs neko nevaram padarīt. Salīdzinoši garāks muskulis ir faktors, kura dēļ var runāt par sportista ģenētisko apdāvinātību.
Vai muskulis var augt garumā? Jā, taču te ir iebildes. Pirmkārt, šādu augšanu var redzēt laikā, kad organisms aug, kad līdz ar kaulu augšanu garumā stiepjas arī muskulis, taču, kā jau saprotams, tas ir process ar sākumu un beigām. Vai šajā laikā var ietekmēt muskuļu garumu? Ja jau ar specifiskiem vingrinājumiem var ietekmēt cilvēka augumu, t.i., pielikt vismaz pāris centimetrus "virs normas", tad protams, ka līdzi augs arī muskuļi, taču visam labajam pienāks beigas līdz ar augšanas zonu aizvēršanos.
Otrs piemērs ir sirds, kas pie konkrētām slodzēm var pagarināties miokarda muskuļu šķiedras. Tiesa, te jāņem vērā, ka sirds kā muskulis nav stingri fiksēts kā, teiksim, bicepss. Turklāt šie muskuļi ne tikai izaug garumā, bet var arī veikt atpakaļejošu procesu - sarauties
Ja mēs pievēršamies muskuļu formai, tad te sākas interesantās lietas, jo šajā sakarā teoriju ir daudz vairāk nekā par muskuļa pagarināšanu. Mēs taču visi zinam stāstus par "preses apakšas" treniņu vai bicepsa "pīķa" treniņu. Vai no tā ir kāda jēga? Es drīzāk teikšu, ka nav. Proti, ir labi, ka vispār kaut kas tiek trenēts un no tā arī muskulis augs, taču vai no konkrēta vingrinājuma augs konkrēta muskuļa daļa? Kā rāda vairāki pētījumi, nez vai. Iemesls tam atkal tas pats, proti, ģenētika. Kas nu kuram no dabas ir dots, tas arī aug. Taisīt, teiksim, vingrinājumus ar īpašu muskuļu stiepšanu (piemēram, kā to nereti dara ar bicepsu, kad, strādājot ar hanteli un ceļot to balstā, tiek maksimāli izstiepts muskulis)? Tam nav praktiska pielietojuma, jo JEBKURŠ muskulis sāk savu darbu, t.i., saraušanos, no centra (tāpēc arī muskuļu elektrostimulācija arī sākas tieši no muskuļa centra).
Tātad – secinājums skaidrs – muskuļu formu mainīt nevar. Rakstu taisam ciet? Nē, ne tik strauji, jo ir daži muskuļi, kur teorētiski ir iespējama tā izskata izmaiņa. Tie ir tie muskuļi, precīzāk, muskuļu grupas, kas sastāv no vairākiem muskuļu kūlīšiem, piemēram, plecs, tricepss, ikrveida muskulis.
Kā tas notiek? Par pamatu ņemsim plecu. Tas, kā mēs visi, advancētie fizkultūrieši, zinām, sastāv no trim muskuļu kūlīšiem, t.i., deltām – priekšējās, vidējās un aizmugurējās. Visas trīs kopā tās arī dod kopējo pleca izskatu. Tajā pašā laikā, ko mēs arī zinam, katra no deltām ir trenējama atsevišķi. Secinājumi? "Spēlējoties" ar treniņu piegājieniem un akcentiem uz to vai citu deltu, mēs varam panākt muskuļa vizuālā izskata izmaiņas. Klasiskā gadījumā tas, piemēram, varētu izskatīties tā, ka cilvēks, kurš nav trenējis aizmugurējo deltu, to sāk darīt un viņa pleci kļūst apjomīgāki.
Tieši tāpat var darīt arī ar visiem pārējiem muskuļiem (muskuļu grupām), kas sastāv no vairākiem muskuļu kūlīšiem (starp citu, arī kvadricepss), taču te ir jāsaprot cita lieta – tādējādi mēs nemainam muskuļu formu, bet gan mainam kopējo vizuālo muskuļu izskatu pateicoties muskuļu masas pieaugumam tajā vai citā vietā. Kā saka – bodibildings ir ilūziju sports, bet šis gadījums uzskatāmi parāda kā var spēlēties ar dažādiem muskuļiem un to proporcijām.
To, ka nav tāda treniņa "uz reljefu" mēs noskaidrojām jau iepriekš, tagad arī, domāju, ka tādā konspektīvā un saprotamā veidā esmu gana daudz uzrakstījis, lai tiem, kuri vēl šaubās, būtu skaidrs, ka arī muskuļu formu izmainīt nevar.
Vispār, kā es redzu šo "reljefa un formas kačātāju" jautājumu? Cilvēki ar vārdiem "es negribu lielus muskuļus, bet mazus un ar labu reljefu" vienkārši pasaka "es esmu slinks, man bail no liela darba". Jebšu – viņi vienkārši domā, ka, lai tiktu pie labas formas, pat ar vidēju muskuļu masu, vajag kaut kā citādāk, mazāk trenēties, mazāk pievērsties uzturam utt. viņi meklē īsāko ceļu uz rezultātu. Realitātē? Man jau liekas, ka cilvēkiem ar vidēju muskuļu masu (nesaku mazu, jo cilvēks, kurš trenējas nevar būt ar mazu muskuļu masu, t.i., ja ir, tātad viņš ir vai nu absolūts iesācējs vai dara kaut ko galīgi nepareizi), lai sasniegtu labas proporcijas, reljefu ir jāstrādā vēl vairāk nekā tiem, kas grib lielu muskuļu masu, jo, ja ir maz gaļas, tad visi "caurumi" ir redzami daudz vairāk nekā gadījumā, ja ir, teiksim, 100 kg sportists ar viduvējām proporcijām.
Šajā sportā, dzīvesveidā nav īsāko ceļu. Visi īsākie ceļi beidzas ar izgāšanos. Ir jādara pareizas lietas pareizi, tad arī būs rezultāts. Jūs varat apmānīt citus, bet šajā sportā meklējot īsceļus jūs apmānāt paši sevi.