Sveiciens, spoceni. Parasti no sporta rakstu vairāk par hokeju, kā labāk zināmo un sirdij vistuvāko, taču pēc lasītajām ziņām ir grūti nerunāt un klusēt. Pietiktu jau ar to, ka Latvija pēdējos 2 ciklus aizvada draņķīgi, jo īpaši šo. Iepriekšējā, vismaz bija neizšķirti ar grandiem un pāris tīri ok spēles. Šajā - zaudējums Fērām un izmocīta uzvara izsaka visu. Pietiktu ar to, ka, iespējams, pret Portugāli jūnijā nebūs, kur spēlēt, bet šodienas ziņas ir pēdējais spļāviesn latvijas futbolu līdzjutēju dvēselēs.
Par jauno Latvijas futbola izlases galveno treneri ir iecelts Aleksandrs Starkovs. Tas pats Starkovs, kurš izlasē ir trenējis neskaitamas spēles un pēdējo reizi to trenēja 2013. gadā, kad tika atlaists pēc kaunpilna zaudejuma Bosnijai un Hercogvinai (0:5). Tieši Starkova garlaicīgā, neizteiksmīgā un absolūti uz aizsardzību vērstā, turklāt, bez panākumiem spēlēt futbola dēļ ienāca "akcija" Starkov, atkāpies, kas līdzīgi pēc tam notikusi arī par tādiem tēliem kā Lipmans un vēlākais treneris futbola izlasei Pahars.
Daļa atcerēsies to, ka ar Starkovu pie stūres sasniedzām Eiro 2004. Paldies par to viņam, bet uzticības kredītam bija jābūt izsmeltam jau pēc neveiksmīgā pagājušā posma. Jāatcerās arī tas, ka Starkovs šajā ciklā bija Mariana Pahara asistents un tieši šajā ciklā Pahara vadībā vispilgtāk izpaužās neinteresants, neskatāms antifutbols un atgriežās idejas, kuras sākot darbu izlasē malā palika Pahars- dot iespēju spēlēt par veciem nopelniem arī tiem, kam nav spēļu prakse. Pateicoties lēmumam iecelt Starkovu izlases galvenā trenera amatā varam rēķināties ar to, ka izaugsme izlasei nav gaidāma. Vienīgā cerība- Starkovs ir ielikts kā ielāps, lai novilktu līdz galam šo jau galīģi izķengāto ciklu. Kas arīir slikti, jo pareizais risinājums būtu iecelt treneri uz vismaz 2 cikliem un šajā trešdaļciklā, lai veido pirmās skices nākotnei.
Latvijas futbolā būtu jābeidz šis čomiskums un klajā ņirgāšanās par faniem. Kā jau teicu vai ar drausmīgo sniegumu un murgu saistībā ar stadioniem, futbola māju utt. nepietiek? Es neteikšu, ka jāboikotē spēles, jo tā būs necieņa pret tiem futbolistiem, kas cīnīsies par Latvijas izlasi uz laukuma. Taču ir jāmeklē kaut kādi risinājumi, Kādi tieši, diemžēl, nezinu.
Nobeigumā vēlos pateikt un novēlēt veiksmi Aleksandram Starkovam darbā ar izlasi, jo par agrāk sasniegto ļoti cienu šo treneri - necienu LFF attieksmi. Un novēlu, lai izrādītos, ka kļūdos un Starkovs ir guvis mācību no iepriekšejā posma un Latvijas izlase pacelsies augstāk, ja ne Eiro 2004 līmenī, tad, vismaz, tā, lai nav jākaunās par izmocītiem vārtiem pret Andorām.
+
