Šveiki visiem.
Vēlējos parunāt par motivācīju!
Kas ir tas, kas jūs motīvē celties no krēsla un sākt sportot?
Kā jūs jūtaties pirms fiziskās aktivitātes un pēc?
Kādēļ vispār vajag to darīt?
Šie ir jautājumi no mūsu puses jums, atbildat komentāros vai ja nevēlaties publiski atsūtat mums vēstulē jūsu pārdomas.
Šeit būs manas domas/ filozofīja par fiziskām aktivitātem.
Sākšu ar to kad ar sportu var teikt nodarbojos 15-20 gadus, šos gadus esmu izmeiģinājis visu, kas licies interesants un aizraujoš. Uzmanība vairāk tika vērsta uz ekstrēmajiem sportiem, nezinu kādēļ tā jo neesmu no pārgalvīgākajiem, bet sirdī jutu, ka vēlos sev pierādīt kad es to varu, var teikt speciāli līdu iekšā visur laigan pārliecība par sevi nebīja, vai es to spēšu? Katru reizi darot kautko no kā bija bail es savā ziņā guvu tādas mazas uzvaras pār sevi, savām bailēm un guvu zināmu pārliecību par sevi kad viss ir iespējams! Man patika tā sajūta! Mainoties velmēm sāku vairāk pievērsties sava ķermeņa atistīšanai, sākumā domāju kad kultūristi un bodybuilderi ir viss labākie. Sāku var teikt vadīties pēc kultūrisma principiem, ēdu pareizi, 4-6x dienā, olbaltumvielas, oglhidrāti, tauki un vitamīni par to visu es informācīju meklēju interneta, kur tā bija pieejama daudz un varētu teikt vesela enciklopēdīja par uzturu un vingrinājumiem, kā tur to lielāku dabūt, tadu formu untt. Teikšu, ka tajā ziņā cilvēkiem bija paveicies kad informācījas bija daudz, jo cik zinam vēl pirms cik gadiem Latvījā tas bīja aizliegts un varētu teikt kad Tu bīji mūsdienu valodā runājot freeks ( nezinu vai pareizi uzrakstīju bet domu sapratāt). Kādu laiku padzīvoju ar jauno dzīvesveidu bet tad nāca jautājums, vai tiešām tie cilvēki ir labākie? Skatoties video bieži redzēju kad cilvēki ir ar labu augumu, spēcīgi bet var teikt kopsumā vāji jo skriešana, kautkādi akrobātiski elementi un savādāki vingrinājumi vieniem bīja grūti un viņi tajos bīja vāji.. ( nav runa cik Tu kur spied! ). Sāku domāt vai es gribu tāds būt? Cilvēks, kurš nācis no ekstēmajiem sporta veidiem, vai gribu palikt tāds kā viņi? Man gribējās skriet, lekt, un daudz ko citu..
Tad sāku meklēt atbildes uz jautājumiem un teikšu tā kad tikai tad manas zināšanas tiešām palika lielākas jo to ko es meklēju vairs nebīja internetā tik viegli atrast, bet gadiem ejot sāku vākt zināšanu bāzi un nu es varu teikt droši kad vienkārš BB diemžēl der cilvēkiem kuriem ir mērķis būt tikai ar labu augumu un kautkādiem mērķiem pie svaru stieņa, tas nebīja mans mērķis! Mans mērķis bīja viss... Tas nozīmē kad es gribēju savu ķermeni ideāli atīstīt lai es spētu daudz ko dārīt. Gadiem ejot man tas izdodas bet kā mēs to zinām tas nav tik ātri iespējams! Es vairs neesmu apmeklējis trenežieru zāles, nesekoju kaut kādām diētām, dzīvoju ar domu kārtīgi izbaudīt to ko mans ķermenis spēj, tur kur citi lūst nost es vēl turos, man kā saka vēl ir iekšā! Es trenējos lielākoties mājās vai āra stadionā vai pie āra trenažieriem, sauksim mūsdienīgi "āra stieņiem" un viss ir kārtībā un skriet es varu daudz un vēl viss kautko.. Tas ir mans mērķis varēt visu - smieklīgi skan bet kāpēc gan nē? Kā mēs varam zināt robežas ja paši tās nemeklēsim?
Tas tāds mazs ieskats manā filazofīja par to ko esmu darījis.
Nekautrējaties un padalaties arī jūs! Pārvarat sevi jo ne vienmēr jāpārvar tikai fiziskaas barjeras cik zinām sportā liela nozīme ir arī psihaloģikām barjerām, kuras daudz nosaka!
Paldies!
