Šī raksta mērķis ir iepazīstināt jūs ar dažādām slimībām. :)
Mistiskās slimības2
77
0
Aktiomikoze
Hroniska cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība. To ierosina mikroorganismi starainās sēnes jeb aktinomicētes (Actinomycetes), kas ļoti izplatītas ārējā vidē - augsnē, putekļainā gaisā, uz augiem, dzīvnieku un cilvēku ādā un gļotādā. Visbiežāk slimība rodas, aktivējoties aktinomicētēm, kas atrodas cilvēka organismā (piem., bojātos zobos, smaganu kabatās, mandeļu iedobumos), kāda veicinoša faktora (iekaisuma, traumas, organisma rezistences samazināšanās) ietekmē. Retāk, galvenokārt lauku iedzīvotājiem, aktinomicētes iekļūst organismā no ārējās vides (piem., ja košļā zāļu stiebrus vai baksta ar tiem zobus, ēd graudus, kopj slimus dzīvniekus). Cilvēki cits citu parasti neinficē.
Akromegālija
Akromegālija ir reta un grūti diagnosticējama slimība, kurai raksturīga pastiprināta augšanas hormona veidošanās, izraisot neproporcionālu skeleta, iekšējo orgānu un audu augšanu, kā arī vielmaiņas traucējumus un cukura diabētu. Atšķirībā no vairuma reto slimību, akromegālijas savlaicīgas atpazīšanas un ārstēšanas rezultātā slimību var apturēt, uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti un pagarinot slimnieku dzīves ilgumu.
Reklāma
Agrāfija
Nespēja rakstīt, lai gan rokas kustības nav traucētas. Agrāfija bieži sastopama kopā ar afāziju. Agrāfija rodas, ja bojāta galvas smadzeņu pieresdaivas garoza.
Afāzija
Izpaužas divās galvenajās formās: nespējā runāt, lai gan runas aparāta funkcija pastāv (motoriskā AFĀZIJA), un nespējā saprast dzirdēto un uzrakstīto (sensoriskā AFĀZIJA). Motoriskā AFĀZIJA rodas, ja bojāta galvas smadzeņu pieresdaivas garoza. Slimnieks neprot runāt, bet saprot dzirdēto, atsevišķus vārdus un frāzes dažreiz var izteikt. Daļējas motoriskās AFĀZIJA gadījumā slimnieks izsakās īsām frāzēm, nepareizi veidojot vārdus. Sensoriskā AFĀZIJA rodas, ja bojāta galvas smadzeņu deniņdaivas garoza. Slimnieks nesaprot cita runu un pats nespēj kontrolēt savējo, jauc vārdus, burtus, zilbes. Cilvēki, kam ir sensoriskā AFĀZIJA, runā daudz, bet nesaprotami, bieži atkārtojot vienu un to pašu, nereti izkropļotu vārdu. AFĀZIJA vienmēr liecina par galvas smadzeņu bojājumu — labročiem kreisajā puslodē,, bet kreiļiem labajā. AFĀZIJA parasti ir vienlaikus ar agrāfiju. īpaša forma ir amnestiskā AFĀZIJA, kad slimnieks nevar atrast vārdu, ko grib izteikt, neatceras priekšmeta nosaukumu.
Jatrogēnija
psihogēna slimība, kas radusies sakarā ar medicīnas darbinieku izteikumu vai izturēšanās nepareizu uztveršanu, kuras rezultātā slimniekam var izveidoties jaunas vai pastiprināties jau esošās slimīgās sajūtas. JATROGĒNIJA biežāk rodas jūtīgiem cilvēkiem ar psihastēniskām iezīmēm, trauksmaini bažīgiem cilv. ar noslieci uz hipohondriju; to veicina objektīva somatiska slimība, astēnija, nomākts garastāvoklis. JATROGĒNIJA var rasties gadījumos, kad cilvēkam, kas sevi vienmēr uzskatījis par veselu, pēkšņi atklājas slimība (kaut arī viegla); kad slimnieks, nejauši uzzinājis analīžu, izmeklējumu rezultātus, ārstu slēdzienus, neprot tos novērtēt; kad cilv. pēc savas iniciatīvas iepazīstas ar speciālo medicīnas literatūru, bet to neizprot. JATROGĒNIJA cēlonis var būt arī kļūdaina inf.rmācija, kas iegūta no citiem slimniekiem vai tuviniekiem. JATROGĒNIJA novēršanā nozīme ir psihoterapijai.
Reklāma
Hipohondriskais sindroms
Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgas pār spīlētas, nepamatotas bažas par savu veselību. Slimnieks pārspīlē esošās vai piedomā sev neesošas slimības. HIPOHONDRIJA ietilpst dažādos psih. slimību sindromos un izpaužas atšķirīgi — HIPOHONDRIJA var būt depresijas, uzmācību un murgu veidojums. Depresijas laikā slimnieks visu vērtē nepamatoti pesimistiski, arī attiecībā uz savu veselību slimniekam rodas aizdomas, pārspīlēšanas idejas, kas pēc atbilstošas pārliecināšanas samazinās un uz laiku pāriet, bet pilnīgi zūd tikai pēc depresijas izbeigšanās. Uzmācību gadījumā slimnieks pats saprot, ka maldīgajām domām nav pamata, tomēr no tām grūti atbrīvoties. HIPOHONDRIJA kā murgi sastopama paranojas ietvaros (slimnieks domā, ka sirgst ar kādu smagu vai pat neārstējamu slimību, pastāvīgi apmeklē dažādas ārstn. iestādes, prasa atkārtot izmeklēšanu, apgalvo, ka katrs nākamais ārsts gribot slēpt iepriekšējā kļūdas, u.tml.). Ārstē pamatslimību.
Hermafrodītisms
Abu dzimumu pazīmes vienam indivīdam. Īstais HERMAFRODĪTISMS, kad cilvēkam ir abu dzimumu dzimumdziedzeri (sēklinieki un olnīcas). Ir reta anomālija, bet pilnīga divdzimumu funkcija sastopama tikai leģendās. Parasti sastopams vīriešu vai sieviešu šķietamais HERMAFRODĪTISMS ar abu dzimumu izpausmēm dzimumorgānos un sekundārajās dzimumpazīmēs. HERMAFRODĪTISMS diagnoscē, nosakot dzimumhromatmu šūnās, hormonus asinīs un urīnā, izmeklējot rentgenoloģiski. Ļoti svarīgi ir iespējami agri (līdz 2 g. vecumam) noteikt dzimuma piederību, jo tas pasargā bērnu no psih. traumas. Dzimuma izvēlei jābūt stingri individuālai.
Ziloņa slimība
Kroplīga un strauja ķermeņu daļu palielināšanās. Izraisa "larval" tārpi. Kā ārsti saka, kad moskīts iekož, tad ir iespēja, ka šis "larval" tārps nonāk cilvēka asinīs. Neskaitāmus gadus tiek uzskatīts, ka šo parazītu lielākais miteklis ir šņaucamie lakatiņi. Pacientam pārmērīgi sāk augt rokas, kājas un krūškurvis.
Reklāma
Adrenoģenitālais sindroms
Slimība, ko izraisa virsnieru garozas androgēno steroīdu pārprodukcija. Parasti adrenoģenitālais sindroms ir iedzimts; retāk to rada virsnieres garozas audzējs. Meitenēm ar adrenoģenitālo sindromu vērojama strauja augšana, intensīva muskulatūras attīstība, ārējo dzimumorgānu (kutekļa) palielināšanās; zēniem - spēcīga muskulatūras attīstība un pāragra šķietama pubertāte. Ārstē ar hormonu preparātiem, audzēja gadījumā - ķirurģiski.
Tev patiks šie raksti
Kaut kas dzirdēts par to bija.