INTERVIJA ar dziednieku - MĀRI ĀBELI !
2017.gada 22.februāris.
Bieži sastopams viedoklis, ka dziedināt nevar iemācīties, ka šī dāvana iedzimst no priekštečiem (nu, sliktākajā gadījumā rodas no zibens spēriena vai viesuļa kā Vangai). Kā tu domā?
Galvenokārt, visu nosaka gēni. Tieši gēni nosaka, kādas iespējas attīstībai ir konkrētajam cilvēkam.
Salīdzinājumā- varam paņemt kāršu spēli. Būtībā- kādas kārtis cilvēkam piedzimstot vecāki iedala, ar tādām ir jāspēlē. Turpmāk jau apstākļi nosaka, kā cilvēks konkrēto kāršu kombināciju spēs izmantot. Reizēm šķiet, ka ar vājām kārtīm uzvarēt nav iespējams, taču pareizi kombinējot un izmantojot, dzīves laikā iegūtās zināšanas, var veiksmīgi ierakstīties un sasniegt nospraustos mēŗkus. Es uzskatu, ka jau šūpulī man ir ielikta spēja dziedināt. To darīt vai nē, tas jau atkarīgs ir tikai no manis. Protams, ka tas ir liels darbs ar sevi - savu spēju izzināšanas un attīstīšanas virzienā. Ticu tam, ka katrs agrāk vai vēlāk nonāks pie secinājuma par to,kāda ir viņa dzīves jēga un kam īsti viņš ir domāts.
Pastāsti par saviem vecākiem: ko viņi tev šajā ziņā devuši?
Mani vecāki ir dzimuši ar 7 dienu starpību. Mana mamma Gunta ir 7 dienas vecāka par manu tēti Edvīnu. Šogad viņiem aprit 80 gadu un zelta kāzas nosvinētas pirms vairākiem gadiem.
Stipra, tradicionāla ģimene ar ļoti spēcīgiem morāles uzskatiem ir veidojusi mani kā personību un dziednieku. Atceros, ka bērnudārzā nevarēju saprast, kādēļ kaut kas ir jāplēš un jājauc. Es gribēju spēlēties mierīgi un kārtīgi. Man bija žēl, ja kāds darīja pāri dzīvniekiem. Tad ,protams, es vēl neko nesapratu, kādēļ citi bērni tā uzvedas un rīkojas. Tagad daudzas lietas ir skaidras un izbrīnu neizraisa.
Atceros, arī jaunībā man bija vēlme izzināt visu. Vēlējos,kaut es spētu pieslēgties kopējam informācijas avotam un jebkurā brīdī uzzināt visu par visu.
Vislielāko paldies vēlos teikt savam tēvam par gādību un mammai par to , ka viņa bija un ir tik ļoti mīloša. Kas attiecas uz to, ko viņi man ir devuši, tad uzskatu, ka tie ir gēni.kā jau iepriekš minēju.Vecāki ļāvuši man brīvi realizēties dzīvē un nav nekad uzspieduši savas intereses, kā man būtu vai nebūtu jādara un par ko man vajadzētu kļūt.
Kā (un vai) cilvēka veselību ietekmē attiecības ar vecākiem ?
Protams, ka ietekmē. Es uzskatu, ka no mātes esmu pārmantojis rūpes par cilvēkiem. Tādēļ arī man ir tik liela vēlme rūpēties par cilvēkiem,censties no sirds tiem palīdzēt uzlabot viņu veselību.Lūk,tas gan ir kopīgs darba process. Ja viņi paši to nevēlas, es nemaz nestrādāju ar tādiem cilvēkiem. Bieži zvana sieva un prasa, vai Jūs varat palīdzēt manam vīram šādā vai tādā jautājumā, runājot par veselību. Uz ko es atbildu, ja vīrs grib, lai pats zvana. Es uzskatu , ka tikai tad, kad cilvēks pats grib izārstēties, tam būs rezultāts. Ja negrib, tad nav par ko runāt. Tur nebūs rezultāta, lai kā sieva vēlētos palīdzēt.
Atgriežoties pie jautājuma, kā attiecības ietekmē mūsu veselību, pareizāk būtu runāt nevis par fizisko veselību, bet par psihiski emocionālo veselību, kuru tieši ietekmē mūsu attiecības ar vecākiem un ne tikai. Ja mēs strīdamies ar vecākiem, sirdī turam kādu aizvainojumu uz tiem, vai jūtam jel kāda cita veida spriedzi,tas viss ātrāk vai vēlāk atspēlēsies un transformēsies fiziskās slimībās.
Ir jāsaprot, ka cilvēkam ir trīs "veselības"līmeņi, kuri veido vienu veselu:
- garīgā veselība ( psiholoģiskā, emocionālā ) ,
- fiziskā veselība ,
- enerģētiskā veselība.
Ja kādā no šiem "veselības"līmeņiem rodas problēmas, tas sāk bojāt pārējos .Mēdz būt tā, ka cilvēks fiziski ir pilnīgi vesels, taču garīgi un enerģētiski ir pilnīgi iznīcināts, notiek lieli enerģijas zudumi, sākas depresijas utt., kas savukārt vēlāk noved jau pie fiziskām slimībām. Taču ārstējot tikai fiziskās kaites, slimības un nenovēŗšot to rašanās cēloņus, proti tos, kuri ir radušies dēļ problēmām garīgajā vai enerģētiskajā līmenī, fiziskā slimība var tikt izārstēta, taču tā atkal un atkal atgriezīsies.
Ar to es vēlējos pateikt, ka svarīgi ir dziedināt un ārstēt cilvēku visos līmeņos uzreiz. Es dziedinu cilvēku un strādāju ar visiem līmeņiem kopā. Un cilvēka kopējais veselības stāvoklis uzlabojas.
Strādāju arī ļoti daudz SKYPE - attālums mūsdienās nav šķērslis , lai saņemtu dziednieka palīdzību un atbalstu.
Runājot par mantošanu – ko tu domā par mantotām slimībām? Kāpēc tā notiek, vai tam ir kāda dziļāka – karmiska jēga?
Uz šo jautājumu es standartā neatbildēšu. Pats esmu maldījies dažādos meklējumos, lai rastu atbildi uz šo jautājumu. Taču patiesība ir tikai viena un tā ir neatkarīga no tā, ko mēs par to vai šo domājam. Un ikviena lieta izskatās attiecīgi tā, no kādas pozīcijas vai skatupunkta mēs izvēlamies uz to raudzīties.
Proti, ja mēs uzskatam , ka esam slimi ar vēzi tādēļ, ka tā ir pārmantota karma, par tēva, vecttēva vai mūsu pašu iepriekšējās dzīvēs izdarītiem grēkiem, tad es uzskatu, ka tā ir sava veida attaisnojuma meklēšana, kādēļ notiek tieši tā. Un šis attaisnojums noņem zināmu atbildības nastu par mūsu pašu rīcību.
Proti, ja es desmit gadus lietoju alkoholu un pēc tam dakteri saka, ka Jums ir aknu ciroze, tad es esmu pārliecināts , ka tā nav nekāda karma, taču mūsu pašu bezatbildības auglis. Taču, ja vecākiem ir problēmas ar redzi, tad iespējams, ka arī mazajam caur gēniem šī informācija tiks nodota un mantota, taču tas nav obligāti, mazulis var piedzimt pilnīgi vesels.
Tātad rezumējot, es karmu saprotu kā likteni. Es pat droši saku, ka KARMA = LIKTENIS .
Ja mēs vārda karma vietā liekam vārdu liktenis, kas latvietim ir daudz saprotamāks, tad daudzas lietas iegūst pavisam citu krāsu un kļūst skaidrākas. Es uzskatu, ka no mūsu vecākiem un vecvecākiem mēs iegūstam visu nepieciešamo informāciju, tai skaitā caur valodu. Un mums ir atkal jāmācās lietot savas valodas vārdus, jo citu kultūru vārdi ir mums nesaprotami, neatbilstoši un vājina mūs kā tautu, kā cilvēkus.
Kā tas ir no dziednieka viedokļa – vai mantotas (iedzimtas) kaites ir grūtāk izārstēt? Varbūt ar tām ir jādarbojas kaut kā citādi nekā ar paša dzīves laikā iegūtajām?
Jā! Vienozīmīgi jā! Iedzimtas un mantotas kaites ir daudz grūtāk ārstēt. Un iemesls tam ir gaužām vienkāršs. Slimības sakne atrodas citā cilvēkā. Tas cits cilvēks var nebūt vairs zem šīs saules, taču informācija saglabājas kosmosā un ir ļoti grūti to mainīt.
Vieglāk ir ārstēt dzīves laikā iegūtas kaites, jo pats slimnieks palīdz atrast slimības sakni. Un būsim godīgi, mēs taču paši zinam visu savu kaišu un slimību iemeslus. Protams, ne vienmēr gribam to atzīt, taču, ja kritiskāk uz sevi paskatamies, tad paši jau vien vainīgi esam. Ja mēs to atzīstam un pieņemam, tad ļoti ātri var izārstēties, taču, ja vēlamies vainot citus- ir tā kā ir.
Kas attiecas uz mantotām kaitēm, tad tas prasa daudz dziļāku iedziļināšanos kā no dziednieka tā arī no dziedināmā puses. Nereti ir jāceļ un jāvelk gaismā vecāku vai vecvecāku dzīves laikā pieļautās kļūdas, taču vispareizākais un tai pašā laikā visgrūtākais ir izprast, saprast, pieņemt un svarīgākais - piedot tiem!
Esiet veseli !
Daži ieteikumi, kā pavasarī būt tonusā:
1. Alkohola vietā dzert tīru ūdeni un caur kokiem izfiltrētu ūdeni.
2. Ēst pareizi, veselīgi, vairāk zaļumu.
3. Un pats galvenais, neturēt uz citiem ļaudīm ļaunu prātu, nedusmoties, neapvainoties, nenīst, nebūt greizsirdīgiem un mīlēt sevi un savus mīļos!
p.s.
Laiki iet un laiki mainās, taču patiesie dziednieki paliek. Var dzīties pēc dāžādu, citu uzspiestu kultūru vērtībām un medicīnas piedāvātajiem risinājumiem, taču tikai mūsu tautas dziednieki, mūsu senču tūkstošiem gadu krātās zināšanas var sniegt mums nepieciešamo palīdzību un atbalstu.
Dziednieks - MĀRIS ĀBELE
Raksta autors - Kaspars Pudniks
