Pastāstīšu kas tas par '' zvēru '' no kā tas rodās un kā cīnīties.
Cilvēki nonāk stresā, kad tie jūt neatbilstību starp prasībām pret tiem un pieejamiem resursiem, lai šīs prasības izpildītu.
Lai arī stresa rašanās ir psiholoģiska, stress ietekmē arī cilvēka fizisko veselību.
Parasti faktori, kas rada stresu darbā, ir nespēja kontrolēt savu darbu, neīstenojamas prasības pret darbiniekiem un atbalsta trūkums no kolēģiem un vadības.
Stresu izraisa cilvēka neatbilstība darbam, sliktas attiecības un psiholoģiskā vai fiziskā vardarbība darbavietā, kā arī konflikts starp lomu darbā un ārpus tā.
Reakcija uz vienādiem apstākļiem dažādām personām ir atšķirīga. Atsevišķi cilvēki var izpildīt augstākas prasības nekā citi. Svarīgs ir personas subjektīvais situācijas vērtējums. Tikai no situācijas vien nav iespējams noteikt tās izraisīto stresa pakāpi.
Īslaicīgs stress, piemēram, iekļaušanās termiņā, parasti nesagādā problēmas – patiesībā tas cilvēkiem palīdz veikt darbu atbilstoši savām vislabākajām spējām. Stress apdraud drošību un veselību, kad tas ir ilgstošs.
Darba radīta stresa simptomi
Stress var mainīt to, kā persona jūtas, domā un rīkojas. Simptomi ir:
organizācijas līmenī:
kavējumi, bieža personāla mainība, slikta laika plānošana, disciplīnas problēmas, uzmākšanās, samazināta produktivitāte, negadījumi, kļūdas un palielinātas kompensāciju vai veselības aprūpes izmaksas.
individuālā līmenī:
emocionāla reakcija (aizkaitināmība, nemiers, miega traucējumi, depresija, grūtsirdība, atsvešināšanās, spēku izsīkums, attiecību problēmas ģimenē);
kognitīva reakcija (grūtības koncentrēties, atcerēties, apgūt jauno, pieņemt lēmumus);
uzvedības reakcija (narkotiku, alkohola un tabakas lietošana, destruktīva rīcība), kā arī
fizioloģiska reakcija (problēmas ar mugurkaulu, pazemināta imunitāte, peptiskas čūlas, sirds problēmas, asinsspiediena paaugstināšanās).
Mācīties nepakļaut sevi stresam
Speciālisti uzsver, ka liela nozīme ir tam, vai visās dzīves jomā cilvēks īsteno un piepilda to, kas viņa būtībai ir vistuvākais. Viens no stresa cēloņiem var būt cilvēka iekšējā neatbilstība sociālajai lomai, kuru viņš ir Izvēlējies. Tēlaini runājot, cilvēks izvēlas tādu masku, kas viņam neatbilst, tādējādi nolemjot sevi ilgstošai stresa situācijai. Jo atbilstība ir lielāka, jo cilvēks ir harmoniskāks, jo mazāk viņš ir pakļauts stresa ietekmei. Ļoti svarīga ir profesija, ko izvēlamies, saikne ar cilvēkiem, ģimenes stāvoklis, pašrealizācija un pašizpausme, kā arī citi faktori,
Interesanti, ka ne vienmēr stresu var uzskatīt par kaitīgu. No psihiskās veselības viedokļa būt dusmīgam (saprātīgās devās) ir mazāk kaitīgi nekā būt depresīvam. Mērens stress ir organismam labvēlīgs, jo palīdz mobilizēties un koncentrēties nepieciešamai darbībai. Stress normālās devās cilvēkam ir pat nepieciešams, tas provocē emocijas, kas rada enerģiju, vēlēšanos darboties.
Galvenais ir Iemācīties pareizi reaģēt uz radušos spriedzes situāciju, nepakļaut sevi ilgstošam stresam, jo tas var kaitēt cilvēka veselībai. Tāpēc gadījumos, kad cilvēks nevar izskaidrot, kāpēc viņu ir pārņēmušas bailes, satraukums, kam nav redzams iemesls, ieteicams meklēt speciālista palīdzību un neizlikties, ka viss Ir kārtībā. Trankvilizatori un antidepresanti var būt tikai kā palīglīdzekļi, kas smagas krīzes gadījumā var mazināt slikto pašsajūtu. Par to lietošanu jāizlemj tikai kopīgi ar speciālistu. Svarīgi ir pakāpeniski izvērtēt savas iespējas dzīvot bez ilgstoša stresa, mainīt savu dzīvesstilu pozitīvā virzienā. Jāsaprot, ka to nav iespējams izdarīt ļoti ātri.
Svarīgi, ka cilvēks izvēlas savus ikdienas «rituālus-, kas palīdz viņam novirzīt savu enerģiju pozitīvā virzienā. Tas Ir līdzīgi kā apgūt Iemaņas braukt ar automašīnu. Sākumā ir nedrošība un pārliecības trūkums, bet vēlāk jau veidojas ieradums, kas dod iespēju justies droši un gūt prieku no brauciena.
Tas, kā iespējams tikt galā ar stresu, Ir atkarīgs arī no cilvēka izglītības un intelekta līmeņa, rakstura, temperamenta, dzīves vides, gēniem, ģimenes tradīcijām. Katram var būt sava pieeja un veidi, kā mazināt stresa ietekmi.
Sabalansēts uzturs mazina stresu
Galvenais, ko cilvēks iemācās, - saprast, kādas var būt viņa nepareizās darbības sekas. Ja to apzinās, tad ir motivācija apgūt jaunas iemaņas, kur liela nozīme ir arī sabalansētam uzturam. Nereti stresa situācijās cilvēks sevi apzog, nelietojot vajadzīgos vitamīnus un uzturvielas. Ilgstoši paaugstinoties kortizona līmenim asinīs, var mainīties vielmaiņa, kā rezultātā ķermenī uzkrājas liekie tauki, īpaši vēdera rajonā. Šādās situācijās ir tieksme pēc ogļhidrātiem un taukiem. Stresa laikā vēlams pievērst uzmanību sabalansētam uzturam. Svarīgi izvairīties no ēdiena, kas apgādā organismu tikai kvantitatīvi, vairo stresu, piemēram, trekniem produktiem, cukura, kofeīna, kā arī alkohola. Labāk ēdienkartē iekļaut kvalitatīvu uzturu –augļus, ogas. dārzeņus, pilngraudu produktus, pākšaugus liesu gaļu, medu u.c.
Nereti stresa situācijā cilvēkam zūd ēstgriba un viņš vispār neuzņem vajadzīgos vitamīnus. Speciālisti uzsver, ka palīdzēt pārvarēt stresa situācijas, kā arī stresa profilaksē var arī multivitamīnu lietošana. B grupas vitamīni uzlabo nervu sistēmas darbību, palīdz tikt galā ar uzbudinājumu un baiļu sajūtu, stabilizē garastāvokļa maiņu. B grupas vitamīnus dabiskā formā var uzņemt ēdot klijas, raugu, pākšaugus, pienu, riekstus, cūkgaļu, zivis, dārzeņus, augļus, aknas u.c. Svarīgi, lai organisms stresa situācijā uzņemtu daudz antioksidantu. Šo lomu pilda A, E, C vitamīni, Palielinātas slodzes gadījumā pastiprināti jāseko, lai ar uzturu tiktu saņemtas minerālvielas - magnijs, mangāns, kalcijs, kālijs, cinks, varš u.c, Ir jāsaprot, ka arī sabalansēts uzturs ir svarīgs, lai būtu enerģija meklēt un atrast jaunu dzīves piepildījumu.
DER ZINĀT!
Stresa iemesli var būt ļoti dažādi. Biežākie stresa cēloņi ir:
■ neapmierinātība ar darbu, ienākumu līmeni, priekšniecību,
■ neapmierinātība ar sevi, zems pašnovērtējums,
■ neapmierinātība ar savu privāto dzīvi, nesaskaņas ģimenē,
■ neziņa, bailes par nākotni,
■ laika trūkums, cenšanās paveikt vairākus darbus vienlaicīgi,
■ sliktas priekšnojautas,
■ bīstamas situācijas darbavietā,
■ pārāk liela atbildība,
■ uzmanības un atzinības trūkums,
■ savstarpējo attiecību problēmas (konflikti, konkurence, neuzticība),
■ veselības traucējumi u.c.
Iemesli - katram individuāli
Prakse liecina, ka neirožu attīstībai var būt ļoti dažādi cēloņi, kurus var konstatēt pieredzējis speciālists. Piemēram, ja bērns ir audzināts nepārtraukti atkārtojot - tu neesi pietiekami labs tad arī vēlākos gados cilvēkam var veidoties dažādas neirozes, kuru cēloņi var būt dažādi kompleksi. Šādi cilvēki ir vairāk pakļauti ilgstošam stresam un nespēj izrauties no apburtā loka. Ne vienmēr ir vienkārši un viegli noteikt vai ilgstošais stress un neirožu attīstība ir no pārslodzes darbā vai arī no neapmierinātības par kādu neatrisinātu problēmu. Pārslodzes darbā rada stresu un «izdegšanas» sindromu. Cilvēks var sāk zaudēt fiziskos un arī garīgos spēkus. Šāds stress ir bīstams, jo var izraisīt dažādas saslimšanas. Tā ir ķermeņa atbildes reakcija uz ilgstošu ikdienas stresu. Speciālisti var palīdzēt noteikt, vai sliktās pašsajūtas vai pat saslimšanas iemesls ir «izdegšanas» sindroms vai kas cits.
Stresorus iedala arī tuvos un tālos, piemēram, nelielus stresu var izraisīt arī plūdi, kas plosa Lielbritāniju, jo cilvēks sāk domāt, vai kas līdzīgs iespējams arī Latvijā. Vistuvākie un parasti visspēcīgākie kairinātāji tomēr ir tie, kas rodas indivīda tiešā tuvumā - ģimenē, attiecībās un darbavietā.
Ir zināmas noteiktas profesijas, kuras pakļautas izteikti augstam stresa līmenim. Piemēram, lidotājs, ārsts, policists, žurnālists, politiķis, aktieris, celtnieks un citas
Stress var ilgt no dažām minūtēm līdz vairākām nedēļām. Tā sauktais nervu drudzis var iestāties, piemēram, pirms vai pēc eksāmena.
Stress un tā loma slimību attīstībā.
Stresa un ātruma laiks ir 21 gadsimts. Stress pārsteidz visur un bieži. Tie ir pārdzīvojumi, kas ir saistīti ar kaut kādām problēmām un notikumiem, uztraukumi, kuri saistīti ar darbu un ģimenes locekļiem un vēl daudz ko citu. Diez vai kāds cilvēks jebkurā pasaules malā ir pasargāts no stresa vai arī ne reizi nav ar to sastapies. Mediķi pat apgalvo, ka stress ir šī gadsimta pats nopietnākais slimību iemesls.
Ir zināms, ka viena no nopietnākajām sekām patstāvīgam stresam ir sirds – asinsvadu slimības. Šīs slimības ieņem pirmo vietu stresa izraisīto saslimšanu vidū.
Pats termins “stress” parādījās kā zinātnisks termins pagājušā gadsimta 30- tajos gados. Šo jēdzienu ieviesa kanādiešu fiziologs G. Seljē, kurš atzīmēja, “Stress ir tas, kas organismu noved pie ātras novecošanās un slimībām. Tā nav slimība, tas ir iemesls”.
Ir zināms, ka jebkura iedarbe uz organismu, gan ilgstoša, gan īslaicīga, gan laba, gan slikta, noved pie uzbudinājuma, kas negatīvi ietekmē organismu. Mēs kļūdāmies, ja domājam, ka pārāk liels vienreizējs pāruzbudinājums pāriet bez sekām. Patiesībā, tā nemaz nav. Izrādās, ka stresa sākuma stadija noved organismu daļējā šoka stāvoklī, kurš var turpināties sākot no dažām minūtēm līdz pat dažām stundām. Pēc tam šoka stadijai seko “pretošanās” stadija, kuras laikā organisms ir īpaši jūtīgs pret dažādām iedarbēm un ietekmēm. Šī stadija noved vai nu pie pilnīgas izveseļošanās vai arī pie pēdējās stadijas, izsīkuma stadijas, kura beidzas letāli.
Šai gadījumā nepieciešams atcerēties, ka katrs nākošais šoks papildina iepriekšējo, līdz ar to pastiprinās tā negatīvā ietekme uz organismu. Sevišķi bīstama ir ilgstoša stresa iedarbība uz organismu, uz kuru “gāžas” un “gāžas” virsū jaunas stresa porcijas un pakāpeniski organisms zaudē savas taktiskās un stratēģiskās rezerves.
Visbiežāk cieš mūsu sirds, kā likums paaugstinās asinsspiediens. Pateicoties šim iemeslam – STRESAM - var rasties arī daudzas citas pazīstamas slimības – diabēts (paaugstināts cukura līmenis asinīs), hipertonija (augsts arteriālais spiediens), astma (hronisks elpceļu iekaisums), alerģija (organisma paaugstināta jūtība pret kaut ko), insults (smadzeņu asinsrites traucējumi), infarkts (sirds saslimšana), ateroskleroze (asinsvadu saslimšana), tromboflobīts (vēnu iekaisums, kas saistīts ar trombu veidošanos) u.c. Tas viss var novest arī pie sirds lēkmēm, dažādām depresijām, koordinācijas traucējumiem, kā arī onkoloģijas.
Neskatoties uz to, ka cilvēka organisma nepāra orgāni – sirds, kuņģis, aknas ir apgādāti ar milzīgu izturības rezervi, tie tomēr spēj normāli funkcionēt tikai tad, ja visi pārējie orgāni darbojas nevainojami. Ja ir traucēta citu orgānu funkcijas, tad arī tie sāk ciest ikdienā no ievērojamas pārslodzes, kas vēlāk noved pie dažāda veida slimībām.
Sirds ir ļoti nozīmīgs orgāns mūsu organismā, tādēļ ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai sirds muskulis būtu spējīgs ilgstoši un nevainojami darboties. Lai to nodrošinātu, sirds muskulim ir nepieciešama regulāra fiziska slodze, kas nodrošinātu lielāku asins pieplūdi. Sakarā ar ko orgānos un audos nonāk vairāk barības vielu un arī savlaicīgi tiek nodrošināta organisma attīrīšanās no “šlakvielām”. Ja cilvēks pārstāj fiziski darboties un organisms nav pakļauts fiziskai slodzei, tad muskuļi pārstāj “prasīt sev barību” un pēc laika atrofējas.
Lai saglabātu labā kārtībā savu sirds muskuli, cilvēkiem, kuriem ir mazkustīgs darbs un dzīves veids, vienmēr jāatceras par “muskuļu refleksiem un nepieciešamības tos piebarot”, tādā veidā arī nodrošinot to normālu funkcionēšanu. Lai to nodrošinātu, pilnīgi pietiek katru dienu veikt nelielu fizkultūru. Fizkultūra arī noņem un neitralizē stresu mūsu organismā.
Nekad ne pie kādiem apstākļiem neaizmirstiet par savu sirdi, jo tas ir cilvēka centrālais jūtu orgāns, kurš garīgi uztver apkārtējo pasauli. Sirds vairāk kā citi orgāni ir apveltīti ar sīku simpātiskās nervu sistēmas tīklu (veģetatīvās nervu sistēmas daļu) caur kuru tā ir saistīta ar centrālo nervu sistēmu un muguras smadzenēm. Tāpēc arī sirds ir pirmā, kura jūt gan priekus, gan bēdas. Kad sāp dvēsele, sāk sāpēt arī sirds.
Sargāsim sirdi un arī citus orgānus no šī gadsimta niknākā ienaidnieka stresa.
Jauniešu stress skolā .
http://www.atlants.lv/referats/jauniesu-stress-skola/467327/
Kas rada stresu darba vietā un kā to mazināt?
Par laimi pastāv virkne ieteikumu, ko varam darīt, lai palīdzētu samazināt stresu darbā un labāk tikt galā ar to:
1. Censties uzlabot savas laika vadības un organizēšanas prasmes.
Tas saistīts ar mācīšanos teikt „nē” tām lietām vai tiem cilvēkiem, kuri novirza jūs no mērķa, kavē veikt jūsu pienākumus vai provocē uz neproduktīvu komunikāciju.
2. Atpūsties un elpot dziļi.
Paelpojiet caur muti nevis caur degunu, jo jūsu ķermenis vienkārši nevar uzturēt tādu pašu enerģijas līmeni bez papildus skābekļa saņemšanas, kad elpošana notiek tikai caur degunu.
3. Ieturēt pauzi.
Ja pastāvīgi strādājat pie datora, tad ik pa laikam ir jāpieceļas kājās, jāatrauj acis no monitora, jāizstaipās. Pat piecu minūšu pārtraukums palīdzēs.
4. Pozitīvisms.
Centieties smaidīt vairāk. Mēs visi labi zinām, ka smiekli mazina stresu. Taču arī smaids ir svarīgs, jo apkārtējā pasaule ir kā spogulis, kurš uztver un atspoguļo jūsu emocijas. Izstarotais pozitīvisms vienmēr atgriezīsies pie jums.
5. Iemācīties labāk klausīties.
Nekļūstiet apbēdināts, kad citi nepiekrīt jums, klausieties aktīvi un mēģiniet atrast kopīgo, kas palīdzēs nonākt pie vienošanās. Esiet uzstājīgs un pastāviet par sevi, bet nekļūstiet agresīvs un emocionāls.
6. Iekārtot savu vidi.
Iekārtojiet savu darba vietu, lai jūs tur justos ērti. Veiciet pielāgojumus - apgaismojums, temperatūra, trokšņa līmenis un citas kontrolējamās lietas jūsu birojā.
7. Netērēt velti enerģiju.
Svarīgi saprast, ka ir dažas lietas, par kurām vienkārši nav vērts uztraukties un ir dažas lietas, kuras jūs vienkārši nevarat mainīt, jo tās nav no jums atkarīgas.
8. Izgulēties.
Tā ir vēl viena vienkārša, bet svarīga lieta, ko jūs varat darīt, lai mazinātu savu kopējo slodzi un nogurumu. Izgulēšanās samazinās jūsu stresu, palielinās jūsu enerģijas līmeni un spēju koncentrēties.
9. Atrast mentoru.
Ja nav profesionāla padomdevēja, labs draugs arī derēs. Nepieciešams cilvēks, ar kuru var vienkārši aprunāties, izrunāt savas bažas, izstāstīt, kā jūties. Vārdos ietērpta un skaļi izteikta problēma jau ir solis uz tās atrisināšanu.
10. Pavadīt vairāk laika ar optimistiskiem cilvēkiem.
Negatīvi lādētie cilvēki emocionālā līmenī velk jūs uz leju, savukārt optimisti palīdz pacelties līdz viņu līmenim. Izvēlieties, ja tas ir jūsu varā, strādāt un sadarboties ar cilvēkiem, kuriem ir pozitīva attieksme pret to, ko viņi dara.
Izmantotie avoti: management.about.com; osha.europa.eu.
Kā cīnīties ar stresu,ar nervozitāti???
http://www.pajauta.lv/question/list/278/9554/ka-cinities-ar-stresuar-nervozitati/
Smēķēšana un stress
http://redakcijalietaskoks.wordpress.com/2013/06/16/smekesana-un-stress/
Jāsaprot, ka visu naudu nenopelnīsi, ka var dzīvot ar mazliet vienkaršākām mantām un mazākos dzīvokļos, līdz ar to spējot dzīvot ar viena darba algu, pašam vārot zupu no dārzeņiem, nevis no dārgiem un mistiskas izcesmes pusabrikātiem, un tadā garā, tad par šo tēmu nebūs jādomā.
"Svarīgi, ka cilvēks izvēlas savus ikdienas «rituālus-, kas palīdz viņam novirzīt savu enerģiju pozitīvā virzienā. Tas Ir līdzīgi kā apgūt Iemaņas braukt ar automašīnu. Sākumā ir nedrošība un pārliecības trūkums, bet vēlāk jau veidojas ieradums, kas dod iespēju justies droši un gūt prieku no brauciena." ---> Vai tas būtu kaut kas līdzvērtīgs klasiskajam ieteikumam "lie back and think of England"?
No zinatniskaa un faktuaalaa punkta shis raksts ir pilniigas samazgas. Sho tikai kaa humoru uztvert. Uzturs mazina stresu ha ha ha. Vispaar mazinaat stresu nav praata darbs. Ir TED talks pa sho teemu iesaku paskatiities.
