Lenoks Luis53

Tad pienāca brīdis kad Lenoks kļuva par neaptrīdamu pasaules čempionu, gluži kā Taisons gandrīz pirms desmitgades. 1999. gada 13. martā Ņujorkā notika cīņa starp Luisu un Holifildu, kuram tolaik piederēja WBA (World Boxing Association) un IBF (International Boxing Federation) čempiona jostas. Cīņa bija notikums, kurā skatītāju acu priekšā radās vēsture, jo tika izsludināts neizšķirts, smieklīgi vai ne. Luis cīņā veica divtik vairāk sitienu un vadīja visu cīņu, bet beigās neizšķirts, pilnīgs murgs. Cīņa bija tik liels šoks, ka tika pieprasīts remačš (atkārtota cīņa).

Tad pēc astoņiem mēnešiem 1999. gada 13. novembrī notika remačš, tajā gan šoreiz uzvarēja Luis ar vienbalsīgu lēmumu tādējādi iegūstot visas trīs čempiona jostas un kļūstot par neapstrīdamu čempionu. 1999. gadā Luis arī tika apbalvots ar BBC Gada Sporta Pesonības balvu, kas ir prestižākā sporta balva Lielbritānijā.

Tad 2000. gada 29. aprīlī atkal notika, kas dīvains, jo Luisam tika atņemts WBA tituls, jo viņš atteicās cīnīties ar Džonu Ruizu, kā tiek uzskatīts, jo cīņa bijusi komerciāli nepiesaistoša un tā vietā viņš cīnījās ar Maiklu Grantu, kuru uzvarēja ar nokautu otrajā raundā.

Tam sekoja vēl divas uzvaras un tad 2001. gada 22. aprīlī Lenoks piedzīvoja savu otro zaudējumu pret Hasimu Rahmanu no Dienvidāfrikas. Šo zaudējumu, kā tiek uzskatīts, viņš piedzīvoja, jo tolaik filmējās filmā „Ocean’s eleven” (latviski „Oušena ducis” vai kas tāds, noteikti daudzi būs redzējuši ar Džodzu klūniju galvenajā lomā). Dēļ filmēšanās Luisam bija izjucis treniņu grafiks un lūk rezultāts.

Tad 2001. gada 17. novembrī Luis revanšējās pret Hasimu uzvarot ar nokautu ceturtajā raundā.

Un šeit jau Lenoksa pēdējās divas cīņas. Pret Maiku Taisonu, kuru viņš uzvarēja ar nokautu astotajā raundā. Pēc šīs cīņas Džordžš Formans (ļoti labs bokseris, saukts arī par Lielo Džordžu) nosauca Lenoksu par neapšaubāmi labāko visu laiku smagsvara bokseri, kā viņš teica: „Tas ko Lenoks paveica noliek viņu kaudzes augšgalā” (Tas atkarīgs no jums vai piekrist tam vai nē.)

Pēc cīņas Taisons Luisam bija spiests maksāt vēl 335 tūkstošus dolāru, jo bija viņam uzbrucis cīņas izziņošanas konferencē. Arī pašu cīņu tolaik atlika vairākas reizes, jo Taisonam tad bija problēmas ar licenci. Šī cīņa uzstādīja sporta pasākumu apmeklējuma rekordu Tenesī štatā un biļešu izpādošana vilkās ļoti ilgi, jo biļešu cena bija 2400 dolāru, laba cena ko. Tad sekoja dažādi skandāli un grūtības.

Luis iesūdzēja tiesā, par 385 miljoniem, boksa reklāmistu Donu Kingu, kurš organizēja cīņas, par to, ka viņš centās atturēt Taisonu no atkārtotas cīņas ar Luisu, cīņa beigās tā arī nenotika. Luis noorganizēja cīņu ar Kirku Džonsonu, bet tā izgāzās, jo Kirks guva kājas traumu. (Attēls no Luisa-Taisona cīņas, kad Luis jau pasludināts par uzvarētāju.)

Tad tika noorganizēta cīņa pret Vitāliju Kličko, šo cīņu skaidri atceros, jo to translēja pa TV3. Cīņa notika 2003. gada 21. jūnijā daudz ātrāk kā Luis gribēja.

Cīņas pirmos divus raundus pārliecinoši vadīja Kličko, bet trešajā raundā Luis pārsita Kličko kreiso aci, nākamajos raundos Kličko guva tikai vairāk traumu un tad, pirms septītā raunda, boksa federācijas ārsts paziņoja, ka Kličko nevar vairs cīnīties un Luisu paziņoja par uzvarētāju, vēl tagad atceros kā trakoja Kličko, jo negribēja pārtraukt cīņu dusmas, šoks bija burtiski saskatāmas Kličko sejā.

Pats trakākais, ka uz brīdi kad cīņa tika pārtraukta Kličko bija vadībā pēc visu trīs tiesnešu vērtējuma. Kličko tika uzliktas 16 šuves uz sejas, viņa ārsts vēlāk paskaidroja cīņas apturēšanas iemeslus, kā viņš teica: „Kad viņš paskatījās uz mani pamanīju, ka viņa plakstiņš aizsedz aci. Tad arī apturēju cīņu. Lai viņš mani pamanītu viņam bija jāpagriež galva tas nozīmē, ka viņš nespētu aizsargāties no sitieniem, jo tos neredzētu.” Skatītāji un WBC padome pieprasīja revanšu, bet Luis atteicās sakot, ka redziet ko es izdarīju ar viņa seju, ja es būtu labāk gatavojies toreiz rezultāts būtu bijis priekš viņa (Kličko) vēl sliktāks. Uzskatu, ka man to nevajag. (Attēlā Kličko izdaiļotā seja, vēl brīdi pirms cīņas pārtraukšanas.)

2004. gada februārī Luis paziņoja, ka aiziet no boksa, kādu brīdi klīda baumas, ka būs remačs ar Kličko, bet tās Luis ātri noraidīja.

Un 2008. gadā Ridiks Bovs izplatīja baumas par iespējamu viņa cīņu ar Luisu uz ko Luis atbidēja: „Viņš nogaida, kad esmu aizgājis, lai mani izaicinātu. Es atgriezīšos, lai viņu piekautu, es viņu piekaušu par brīvu.” Cīņa tā arī nekad nenotika.

Profesionālo karjeru Luis pabeidza ar 41 uzvaru 2 zaudējumiem un 1 neizšķirtu cīņu.

Pēc aiziešanas no boksa pārvācās uz Miami ar savu sievu Violetu Čangu (kādreizējo Miss Jamaika titula ieguvēju) viņam ir trīs bērni, divas meitas un dēls.

2008. gadā Luisu iekļāva Kanādas Boksa Slavas Zālē un 2009. gadā Pasaules Boksa Slavas Zālē. Piedalījies arī World Poker Series 2006. un 2007. gadā, bet abas reizes izkrita nekādu naudu nevinnējis.

2007. gadā viņš paziņoja, ka vēlētos atvērt savu boksa skolu un ierakstu kompāniju, ne vienu, ne otru ieceri vēl nav realizējis.

Atbalsta West Hemas United Futbola klubu tas atrodas Londonas daļā, kur Luis dzimis.

Ceru patika, ja kādi jautājumi, ieteikumi, pretenzijas sakarā ar manu tulkojumu vai vēl sazin kas rakstiet komentāros.

Paldies.