Leģendārais lidojošais skots2

Kad pasaules sporta pasauli pāršalca ziņa par Lensa Ārmstronga atzīšanos dopinga lietošanā, liela daļa zaudēja ticību riteņbraukšanai kā godīgam sporta veidam. Manuprāt, tam par pamatu nebija tas, ka Lenss Ārmstrongs ir ļoti titulēts riterņbraucējs (septiņkārtējs Tour de France uzvarētājs), bet tas, ka viņa panākumu otra medaļas puse bija smaga cīņa ar vēzi. Lenss bija kā paraugs un elks daudziem, kam bija līdzīgas problēmas. Vienā brīdī šis fantastiskais stāsts sabruka kā kāršu namiņš.

Taču ir arī citi piemēri, un tālu pat nav jāmeklē - ir vēl viens iedvesmojošs stāsts par skotu riteņbraucēju Greiemu Obrī. Neesmu riteņbraukšanas entuziasts, par Obrī līdz šim biju dzirdējis tikai vispārināti TV pārraidēs par viņa paštaisīto velosipēdu, ar kuru viņš pārspēja pasaules rekordu un interesanto braukšanas manieri. Ar stāstu par lidojošo skotu iepazinos noskatoties filmu ar tādu pašu nosaukumu - "Lidojošais skots". Filmas pamatā ir patiess stāsts par riteņbraucēja Greiemu Obrī ceļu uz zvaigznēm, par viņa entuziasmu, apsēstību ar riteņiem, cīņu ar psihisko slimību un pretestību Starptautiskajai riteņbraukšanas savienībai.

Greiems Obrī ir dzimis 1965.gada 11.septembrī Skotijā. Viņš ir divreiz labojis pasaules rekordu stundas braucienā - 1993. un 1994.gadā, kā arī viņš ir divkārtējs pasaules čempions riteņbraukšanā trekā - 1993. un 1995.gadā. Riteņbraukšanas pasaulē viņš bija pazīstams ar savu neierasto braukšanas pozu un paštaisīto velosipēdu, kurā bija detaļas arī no veļas mazgājamās mašīnas. Viņš bija pievienojies arī profesionālās riteņbraukšanas komandai Francijā, taču tika atlaists jau pirms pirmajām sacensībām. Greiems Obrī visu dzīvi cieta no psihsikiem veselības traucējumiem, kas izpaudās kā depresija, viņš trīs reizes ir mēģinājis izdarīt pašnāvību.

Lai gan nozares entuziasts un ar zināšanām par braukšanas fiziku un velosipēdu tehniskajām īpašībām, Greiems nebija riteņbraukšanas profesionālis. Viņš bija strādājis gan par velokurjeru, gan vadījis savu velosipēdu veikalu un darbnīcu, kas gan cieta neveiksmi. 1993.gadā viņš uzstādīja pasaules rekordu stundas braucienā ar paštaisītu velosipēdu, kas atšķīrās no iepriekšējiem modeļiem, ko izmantoja profesionālajā riteņbraukšanā. Pēc nedēļas gan viņa rekordu pārsita viņa tautietis Kriss Bordmens, taču Greiems atkal pārspēja pasaules rekordu 1994.gadā.

Starptautiskā riteņbraukšanas savienība mēģināja cīnīties ar Greiemu visiem spēkiem. Viņiem katru reizi bija iebildumi pret Greiema velosipēda konstrukcijām, kas ir ļoti saprotams, jo viņa konkurenta Bordmena velosipēds maksāja pusmiljonu dolāru, kas tajā laikā bija iespaidīga summa, turpretī Greiema velosipēda pašizmaksa bija niecīga. Bez tam, kurš gan gribēs iegādāties sērijveida velosipēdus, ja pasaules rekordu var pārspēt paštaisīts velosipēds, kurā ir detaļas no veļasmašīnas? Vēl viena lieta, pret ko iebilda UCI bija Greiema braukšanas poza, kas burtiski bija guļus uz velosipēda. Lai gan poza bija ar mazāku gaisa pretestību, tomēr savienība iebilda, ka tas bīstami braucēju veselībai. Ja esiet redzējuši pēdējo dokumentālo filmu par F1 braucēju Airtonu Sennu, tad šeit var redzēt līdzības starp filmām par talantīga sportista cīņu pret federācijām un naudas varu sportā.

Kad Obrī laboja pasaules rekordu viņš bija amatieris, profesionāļa licenci viņš saņēma pēc pirmā pasaules čempiona titula izcīnīšanas. Viņa biedrs Braiens atzina: "Es izrēķināju, ka ar velosipēdiem varu nopelnīt vairāk nekā saņemot bezdarbnieka pabalstu.". 1995.gadā viņš pievienojās profesionālajai riteņbraukšanas komandai, taču tika atlaists par "neprofesionalitāti" pat ne reizi neizejot uz starta komandas kreklā. Obrī gan kā īsto iemeslu min to, ka viņu atlaida, jo viņš bija atteicies lietot dopingu. Lietot kādus palīglīdzekļus sava snieguma uzlabošanai, bija pret Obrī pārliecību.

Neskatoties uz to, ka viņš bija pasaules rekordists stundas braucienā un pasaules čempions, viņš vēljoprojām cieta no depresijas un trešo reizi mēģināja izdarīt pašnāvību 1994.gadā. Greiems arī nav baidījies atklāti runāt par savām veselības problēmām. 2011.gadā Greiems atzina, ka ir homoseksuāls, saistot ar to savus pašnāvības mēģinājumus tīņa gados.

2010.gada martā viņš tika uzņemts Skotijas sporta slavas zālē.

Biogrāfija "Lidojošais skots" iznāca 2003.gadā, uz ko esot pamudinājis Greiema psihologs. Filma, kuru patiks arī tiem, kas par sportu neinteresējās, iznāca 2006.gadā.

Filma "Lidojošais skots" krievu valodā.