Labi, varam ņemt vērā spēlētāju pozīcijas un viņu ierastos flangus, kreisais un labais aizsargs, pussargs, uzbrucējs, rezerves vārtsargs, piemetam vēl kādu centru – kopā tie tāpat būs tikai 8 rezerves spēlētāji ar ko pietiktu pie paša sūdīgākā spēles scenārija. Bet meistarīgajai Latvijas izlasei līdzi devās 15 rezerves spēlētāji no kuriem trīs pat netika pieteikti spēlei, tādējādi oficiāli pat nebija rezervisti.
Scenārijs ir šāds: visi Latvijas futbola izlases kandidāti aizlido uz Izraēlu un tad treneris nolemj, kurš no viņiem spēlēs. Eeeeem... Kā būtu, ja to izdomātu pirms lidojuma un uz izbraukuma spēli dotos tikai tie, kuri kā minimums tiks pieteikti spēlei? Varbūtība, ka pilnīgi viss sastāvs pēkšņi lidojuma laikā savainosies un būs jānomaina ir diezgan niecīga, savukārt, ja komanda apēdīs kaut ko sliktu un noķers vēdergraizes, tad nebūs nekādas atšķirības, vai ar ārzemju tualetēs sēž 14 vai 26 mūsu sportisti. Bet nu forša ekskursija, protams.
Man nebūtu nekādu dižu pretenziju, ja “11 vilki” regulāri gūtu uzvaras un izlases treneris būtu neiedomājami atjautīgs virtuozs, kurš ar negaidīti veiklām virknējuma maiņām salauž katra pretinieka aizsardzību un ved valsti pretī kārtējai uzvarai, bet šajā gadījumā mēs runājam par treneri, kurš vakardienas spēlē sastāva rezultatīvāko vārtu guvēju palaida laukumā uz spēles pēdējām 10 minūtēm un turpina mūsu valstsvienību padarīt par pasaules līmeņa izsmieklu.
Man kaut kā grūti iztēloties ko līdzīgu notiekam, piemēram, hokeja izlasē – visi izlases kandidāti vienkārši aizdodas uz čempionāta norises valsti, iekārtojas viesnīcās, pēc tam sanāk kopā un tad galvenais treneris sāk štukot – kurš spēlēs, kuru pieteiks rezervei, bet kurš vispār nafig nepiedalīsies čempionātā. Bezpriģels, vārdsakot.
