2018. gada 25. martu Latvijas futbolisti un futbola fani var ierakstīt kalendārā ar trekniem, melniem burtiem kā sēru datumu. Pēdējos gados nav bijis daudz pamata priekam, par mūsu futbolu, vēl mazak lielās izlases izpildījumā, jo biežākie labo emociju nesēji ir klubi, jaunatnes izlases vai atsevišķi spēlētāji. Pēc šī datuma ir piedzīvots zaudējums pēc, kura grūti krist vel zemāk. Latvijas izlase FIFA rangā ieņem 131. vietu, kas jau nav glaimojoši, taču šovakar piedzīvots zaudējums 0:1 pret Gibraltāru. Pāris fakti priekš tiem, kam tas neko neizsaka. 1. Gibraltārā ir nepilni 30 tūkstoši iedzīvotāju. Analoģijai līdzīgs iedzīvotaju skaits ir Rēzeknē. 2. Gibraltāra kopteritorija ir 6,8 kvadrātkilometri. Tikpat liels ir Preiļu novads. 3. Gibraltārs šobrīd FIFA rangā ieņem dalītu pēdējo vietu (206.) kopā ar Angilju, Eritreju, Bahamu salām, Tongu un Somāliju. 4. Līdz šodienai Gibraltārs bija zaudējis 4 spēles pēc kārtas, negūštot ne vārtus, turklāt katra no mačiem ielaižot, vismaz 4 vārtus. 5. Pēdējo neizšķirtu Gibraltārs ieguva pirms 2 gadiem un pēdējo uzvaru (reizē pirmo) guva pirms 4 gadiem.
Domāju šie fakti, pietiekami iekrāsoja drūmo situāciju ar šodienas maču. Kāds noteikti teiks, ka gan jau Latvijai nepaveicās. Jā varētu teikt, ka Gibraltāra gols bija veiksmīgs, bet nevarētu teikt, ka Latvija visu maču Gibraltāru būtu masējusi, spiedusi, pa vārtiem izdarījusi 30 sitienus. Bija momenti, neliels teritoriālais pārsvars bija Latvijai, bet noteikti nevar teikt, ka Gibraltaram ļoti paveicās.
Mans viedoklis turpmākai rīcībai.
Ir jāaizmirst trenera Starkova jebkādi pagātnes lauri un jāsūta pensijā. Jāņem labs ārzemju treneris un jādara līdzīgi kā darīja ar basketbola izlasi, kad pie tās ķērās Bagatskis. Pofig, par rezultātu 1. ciklā, bet jāaudzina jaunie futtbolisti. Jāsaka paldies vairākiem ilggadējiem līderiem un jādod iespējas talantīgākajiem jaunajiem. Izgāzīsimies šajā ciklā, bet iegūsim pieredzi nākotnei. Jaunajiem būs pieredze, iespējas tikt ok ārzemju klubos. U19 izlases iekļūšanas elites raundā, cīņā par finālturnīru ir apliecinājums, ka potenciāls no kā audzināt ir. Arī vērojot spēles pret Maķedoniju un Angliju ir pavisam cits futbols kā lielajai izlasei. Lai puikas spēlē pie vīriem. Šo spēli aizmirst nevar. Līdzīgi kā basketā "Tagad vai Nekad" izlase ir jāizmanto turpmākajām futbola paaudzēm kā paraugs līdz kam nolaisties nedrīkst. Vienu lietu, protams, labu var pateikt- diez vai ir iespējams, ka kļūs sliktāk. Cik reālas ir šādas izmaiņas- zinot to, ka LFF ir korumpētāka un uz sevi vēl vairāk vērsta kā LHF Lipmana laikos vai LBS šobrīd - maz cerību. Varbūt pēc prezidenta pārvēlēšanas, lai arī man šis pasākums lielas cerības nerada. Jāsaka arī par šo maču, nebrīnos ja izpaužās 2 scenāriji - futbolisti speciāli neiespringa un piekāpās, lai tiktu vaļā no Starkova vai arī Latvijas futbola kauna traips - totalizātors, jo būsim reāli, ja kāds trakais uzlika likmi uz Gibraltāra uzvaru, viņš, šobrīd ir labi uzvārījies. Mazākais koeficents uz Gibraltāra uzvaru bija 17, lielākais 26... Ceru gan, ka vismaz toto variants ir tikai nakts murgiem līdzīgas iedomas.
Jau nākamajā nedēļā sākas jaunā virslīgas sezona. Cerams, ka tā sagādās patīkamus brīžus un cerams, ka arī lielā izlase neatkarīgi no tā, kas tiks vai netiks darīt, mainīsies un strauji uz labo pusi. Paldies tiem, kuri izlasīja.