Oi, atgādina manu bērnību, kad gāju šādos treniņos, konkrētāk, bija mums tāds garš un neizprotams nosaukums - kung fu karate do Baltais drakons, kaut kāda saistība ar Kyokushinkai bija, vai nu sacensībās šo dzirdēju, vai arī kur citur. Lai nu kā, skapī mētājas balta, dzeltena un oranža josta. Un kimono, kas domāts 1.50m īsiem puikiņiem. 7ls humpalos, laikam izbraucu pa lēto ar to kimono.
Labi, labi, visi šie bokseri un kikbokseri var sadot daudziem karatistiem pa ribām, taču to lokanumu un vingrumu, kā arī disciplīnu, ko dod karate nedod neviens bokss. Atceros, kā mētājām salto, ritentiņus, stiepām kāju muskuļus, taisījām špagatas, ar kulakiem dauzījām dēļus (bija pat asinis).. Ja nebūtu pametis to nodarbi agrā bērnībā, aizejot dejot tautiskās dejas, jo tur ir vecenes, tagad nebrakšķētu kauli un virtuvē varētu sīpolus griezt špagatā un biedēt kaimiņus. Tagad zato protu trideksnīti sist apbrīnojami precīzā ritmā. Dejojot galopā.