Izrādās, ir ļoti daudz iespēju, kā izvairīties no šī mūslaiku bieda — krūts vēža. Dažas no šīm brīnumzālēm vari iegūt pilnīgi par brīvu: vienkārši mainot dzīvesstilu un pieradinot sevi dzīvot veselīgi.
Kusties, ēd, nedzer. Tad tev nebūs jābaidās no vēža!5
105
1
Kusties, ēd un nedzer – mantra, kas jāievēro, lai izvairītos no krūts vēža. Atšifrējot to: esi fiziski aktīva, ēd saprātīgi un alkoholiskos dzērienus lieto ar mēru. Un nevaino sliktus gēnus! Jo to ietekmi vari pati mazināt, ievērojot jau iepriekš minēto mantru. Tā vismaz uzskata Ročesteras Universitātes Medicīniskā centra pētnieki, kas apsekoja sievietes ar krūts vēža gadījumiem ģimenes vēsturē un bez.
Pat tik konservatīva iestāde kā Pasaules Veselības organizācija atzīst, ka 70% no visiem vēžiem, tostarp krūts, ir viegli novēršami ar diētas un dzīvesstila maiņu. Turklāt, kā tikko izpētīts, vēzis nenāk kā zibens no debesīm, piemēram, aizkuņģa dziedzera vēzis attīstās 20 gadus līdz stadijai, kad konvencionālā medicīna to spēj atklāt. Un tas nozīmē, ka tev ir gadu desmiti, lai neļautu tam augt. Pasaki jau šodien – uz neredzēšanos! Lūk, ar ko sākt!
Ej saulē!
Jo tikai saules staros ķermenis spēj izstrādāt D vitamīnu (pārtikā tas ir ļoti niecīgos apjomos), kas savukārt aizsargās tevi ne tikai no krūts vēža, bet arī vēl no plejādes citu nepatīkamu slimību, sākot ar gripu un beidzot ar artrītu. D vitamīns tiešām ir brīnumzāle. Pēc savas darbības tas atgādina drīzāk hormonu nekā vitamīnu. Tas, iespējams, ir visspēcīgākais hormons, jo spēj aktivizēt vairāk nekā 2000 (citos avotos 3000) gēnu, kas ir aptuveni 10% no cilvēka genoma.
Kā tas darbojas. Ilgu laiku medicīna uzskatīja, ka D vitamīna loma beidzas līdz ar kauliem. Bet nu atklāts, ka patiesībā tas ir mūsu ķermeņa Galvenais Kontrolieris. Katrai organisma šūnai ir D vitamīna receptors, kas jāaizpilda ar to, jo citādi pa šīm durvīm ieies kāds ne tik tīkams viesis, piemēram, vīruss. Kontrolējot gēnu un šūnu darbību, D vitamīns neļauj organismam sajukt prātā un sākt graut pašam sevi, kā tas ir ar vēzi un autoimūnajām slimībām.
D vitamīna pētnieks Sedriks Garlands šogad paziņoja, ka krūts vēzi var „īstenībā izskaust”, vienkārši palielinot D vitamīna līmeni. Dienvidkarolīnas (ASV) universitātē veikts pētījums atklāja skaidru saikni starp zemu D vitamīna līmeni un visagresīvākajiem krūts vēža gadījumiem, iesakot ārstiem to novērot.
Kur to dabūt. Ārā, saulē, bet ar piebildi – nekādu SPF uz ādas, jo jau krēms ar SPF 8 samazina tava organisma spēju ražot D vitamīnu par 90%. To bloķē arī minerāleļļa, kas vēl joprojām atrodama dažādos kosmētiskajos līdzekļos. Tumšajos gadalaikos lieto D vitamīna preparātus (organisms visefektīvāk izmanto D3 (kalciferols) vitamīnu un tam jābūt eļļā bāzētam) vai zivju eļļu. No pārtikas D vitamīnu atradīsi tādās treknajās zivīs kā zutī, lasī, tuncī, skumbrijā, siļķē, nedaudz arī sviestā un olās.
Cik daudz vajag. Tikai 15 – 30 minūtes vasaras saulē, un tavs organisms ir apgādāts jau ar 10 000 vienībām (15 – 20 minūtes gaišai ādai, 25 – 30 minūtes vidēji tumšai ādai). Rudenī un ziemā (arī tad, ja visu saulaino laiku nosēdi ofisā) papildus lieto D vitamīnu. Pašlaik oficiāli noteiktā ieteicamā dienas deva ir 400 IU (starptautiskās vienības), par ko visi eksperti ir vienisprātis – tas ir par maz.
Bet ar to arī vienprātība beidzas. 30 pasaules vadošo D vitamīna pētnieku ieteiktā dienas deva ir 2000 IU. Es jau gadu, dienās, kad neesmu bijusi saules staros, lietoju D vitamīnu šādā devā un vēl ne reizi neesmu noķērusi pat saaukstēšanos. Lai pārliecinātos, vai tev nepieciešams ko lietot papildus un cik daudz, nodod asinsanalīzes.
Reklāma
Grauz brokoli!
Un ne tikai. Visi kāpostveidīgie ir lieli vēža ienaidnieki. Pieskaiti šai nometnei arī burkānu.
Kā tas darbojas. Mičiganas (ASV) Universitātes pētnieki atklājuši, ka brokolis satur vielu, kas iznīdē vēža cilmes šūnas. Brokoļa aktīvā viela sulforafāns arī neļāva veidoties jauniem audzējiem, vienlaikus pasargājot no bojājumiem normālās šūnas. Kādā citā pētījumā noskaidrots, ka sievietes, kas vismaz reizi dienā ēd kāpostveidīgo vai burkānu porciju, par 44% samazināja krūts vēža risku.
Kur tos dabūt. Šogad veikalos (brokoļi ir no tiem retajiem, kas nav obligāti jāpērk ekoloģiski tīri) vai savā pagrabā. Nākamgad sēj savā dārzā.
Cik daudz vajag. Pētījumā izmantots brokoļa aktīvās vielas ekstrakts, kas nozīmē, ka tik daudz brokoļus tu neapēdīsi. Bet mēs jau arī runājam tikai par profilaksi, tāpēc kopējais ieteikums – vismaz reizi dienā vienu porciju. Aptuveni 60% būtu jāapēd neapstrādāti.
Saki – selēns!
Minerālviela, ko kādreiz lietoja tikai blaugznu ārstēšanai un kurai patīk draudzēties ar E vitamīnu.
Kā tas darbojas. Kopā ar C un E vitamīniem un beta karotīnu selēns bloķē ķīmiskās reakcijas, kas rada brīvos radikāļus. Pēdējie ir atbildīgi par DNS bojājumiem, kas savukārt var radīt ļaundabīgus audzējus. Selēns neļaujot bojātām DNS molekulām vairoties un rasties vēzim.
Kur to dabūt. Vislabākais avots ir Brazīlijas rieksti, tad ķirbju sēklas, sēnes, olas dzeltenums, vistas gaļas, aknas, ķiploks, sīpoli, brokoļi, tomāti un pilngraudu produkti. Un viens pavisam dīvains produkts – sarkanā neļķe: ir cilvēki, kas to žāvē, saberž pulverī un liek klāt ēdienam.
Cik daudz vajag. Ieteicamā deva – 200 mg dienā. Vienā Centrālajā Brazīlijā(tur zemē daudz selēna) augušā Brazīlijas riekstā ir vairāk nekā puse selēna dienas normas. Aptuveni pussaujā ķirbju sēklu arī būs vajadzīgā dienas norma.
Ēd sēnes!
Pietiks pat ar visparastākajiem šampinjoniem vai citām tev pieejamām balto kātiņu sēnēm.
Kā tās darbojas. Pie vainas varētu būt linolēnskābe. Tā kavē enzīma, kas palīdz ķermenim ražot estrogēnu, aktivitāti. Augsts estrogēna līmenis ir labi zināms krūts vēža riska faktors. Vairākos laboratoriskos pētījumos atklāts, ka sēņu ekstrakts patiesībā apstādina vēža attīstību. Turklāt sēnes stiprina vispārējo imunitāti.
Kur tās dabūt. Droši vien veikalā. Vienmēr ieteiksim ekoloģiski tīras, jo vairākas lauksaimniecībā izmantotās ķimikālijas ir kancerogēnas.
Cik daudz vajag. Rietumaustrālijas universitātes pētījumā sievietes, kas dienā apēda vismaz 10 g sēņu, savu vēža risku samazināja par 64%. Bet tām pievienojot vēl regulāru zaļās tējas dzeršanu, šis risks samazinājās par 90%. Zaļā tēja jau izsenis pazīstama kā spēcīgs antioksidants un pretiekaisumu līdzeklis.
Reklāma
Kraukšķini granātābolus!
Pētnieki uzstāj – tie ir dabiska alternatīva vairākiem parastās medicīnas preparātiem.
Kā tie darbojas. Granātābols satur aktīvu vielu, kas darbojas līdzīgi kā sēnes.
Kur tos dabūt. Laikam jau tikai veikalā.
Cik daudz vajag. Sezonā lieto, cik tik uziet. Pārējā laikā dzer granātābolu sulu, jaucot to ar citām sulām ikdienas vai sulu kūres laikā.
Padari pikantu!
Kad saliek kopā melnos piparus ar kurkumu, rodas varenspēcīga komanda. Aktīvās vielas, ko satur šīs garšvielas, apstādina krūts vēža attīstību – atklāts Mičiganas (ASV) Universitātes pētījumā.
Kā tie darbojas. Zinātnieki laboratorijas uzlika spēcīgu kurkumīna un peperīna (aktīvās vielas abās garšvielās) šķīdumu uz krūts vēža šūnām. Tika atklāts – vēža cilmes šūnu dalīšanās tiek aizkavēta, bet normālo šūnu – ne. Jau iepriekš kurkumīna pozitīvā iedarbība bija zināma, taču kopā ar peperīnu, tas ir vēl jaudīgāks.
Kur tos dabūt. Garšvielu veikalos. Iesakām pirkt tikai labas kvalitātes nemaltus melnos piparus.
Cik daudz vajag. Ikdienā lieto piparus pie jebkura sāļā ēdiena. Ar kurkumu ir sarežģītāk, jo ne visur tas garšas ziņā ieder, bet katrā ziņā vārot rīsus, liec tiem klāt šo Indijas garšvielu un sāc vairāk gatavot karijus. Ir nopērkami arī kurkumas preparāti, kur kapsulā „iespiests” stipri vairāk kurkumas nekā šķipsnā, ko tu pieliec rīsiem.
Tikai persikus un plūmes!
Pat visagresīvākās krūts vēža šūnas nespēja izturēt persiku un plūmju ekstraktu, kamēr normālās šūnas nelikās itin nemaz traucētas. To apstiprināja pat eksperimenti ar dzīvniekiem.
Kā tie darbojas. Par tādu iznākumu atbildīgas divas fenolskābes sastāvdaļas, kas sastopamas arī citos augļos, bet tieši plūmes un persiki ir visbagātākie ar tiem.
Kur tos dabūt. Veikalos un savos dārzos. Persiki ir vieni no visvairāk miglotajiem augļiem, tāpēc, ja vien ir izvēle, pērc ekoloģiski tīrus.
Cik daudz vajag. Cik tik lien. Nākamvasar ziemai sagatavo necukurotas plūmju sulas.
Tev patiks šie raksti
pirmkārt 20 grami sarkan vīna dienā samazina vēža risku 
un gēnētikai ir ļoti liela nozīme 
un no veikala persiķiem pat mušas sprāgst nost 
