Labvakar, spocēni šajā ziemīgajā dienā vai vakarā.
Pēc ilgākiem laikiem mazs pārdomu raksts. Šoreiz par salīdzinoši retāk aiztiktu tematu- sportu. To parasti analizēju, nevis apspriežu, taču laiks mazām pārdomām. Iemesls ir vienkāršs- kārtējās diskusijas saistībā ar to, ka, kāds sports nepareizi tiek izvirzīts priekšgalā un kādam citam sportam tiek atņemts.
Latvijā parasti par top sportiem uzskata basketbolu, hokeju un futbolu. Kad tiek analizētas aptaujas, reitingi un masveidība, tad pievienojās arī volejbols, florbols, orientēšanās u.c. sporta veidi. Pašlaik Rīgā notiek pasaules čempionāts florbolā. Daudzi par to smīkņā sakot, ka tas ir garlaicīgs sporta veids, ka tur līdz hokejam kā līdz mēnesim, ka ar to nevar nopelnīt, ka pasaulē tas nav populārs utt. Bieži līzīgi tiek teikts arī par citiem sporta veidiem, kur Latvijas pārstāvjiem ir labi panākumi kaut vai to pašu skeletonu un bobsleju. Daudzi saka, ka jāseko Lietuvai un jāizvirza prioritārie sporta veidi un jāfinansē tikai tie.
Bet, kā, lai nosaka tos prioritāros sporta veidus? Pēc rezultātiem? Pēč popularitātes? Pēc tradīcijām Latvijā? Tad pa lielam paliktu tikai lielā trijnieka sporta veidi+ handbols un volejbols un skatoties pēc rezultātiem paliktu tikai hokejs un basketbols, jo, lai futbolisti neapvainojās- 1 Eiropas Čempionāts uz pasaules futbola kartes un 1 reize Eiropas līgā klubiem nav super duper panākums( jo īpaši ja skatāmies kā spēlējam pēdējā ciklā).
Man šāda sistēma ļoti nepatiktu. Tā atņemtu iespējas jaunajiem sporta veidiem (tas pats florbols) vai sporta veidiem ar senām tradīcijām, bet ne tik labiem panākumiem vai popularitāti pasaulē (lielākā daļa ziemas sportu, handbols, volejbols, daļa vieglatlētikas disciplīnu). Ar jaunajiem sporta veidiem vispār ir interesanti. Diez vai 19. gs izdomājot, basketbolu, kāds domāja, ka šī spēle pēc 150 gadiem bagātākos tās spēlētājus padarīs par multimiljonāriem. Neviens nav teicis, ka pēc 30 gadiem florbols nekļūs populārāks par hokeju. Un ko tad? Gāžam hokeja sistēmu kopā un metamies uz florbolu? Kāds lūgs skaidrojumu kāpēc tā domāju? Vienkārši- florbolam ir lielāks potenciāls. Hokejs pārsvarā ir populārs bagātās valstīs un ziemeļvalstīs. Protams, to spēlē arī Spānijā, Turcijā, Meksikā utt. taču tur tas ir amatieru līmenis un visticamāk Latvijas hokeja virslīgas (kura arī ir pusamatieru/amatieru turnīrs) viduvēji klubi tiktu galā ar šo valstu izlasēm. Jau mūsu kaimiņvalstu izlasēm gāja ļoti smagi pret virslīgas izlasi. Hokejs ir padārgs sporta veids- inventārs nav no lētajiem, tāpat arī ne visur ir lēti tikt pie ledus. Florbols ir lētāks. Tam atbilstošu laukumu uzcelt var jebkur, un var iztikt bez mizlu elektrības patēriņa saldēšanai. Arī ekipējums ir lētāks. Jā, protams, laba Salming, Excel vai Unihoc nūja maksā praktiski tikpat cik hokeja nūja, taču nav vajadzīgs 101 sargs un ķivere. Man pašam sirdij tuvāks ir un būs hokejs, taču kurš saka, ka hokejs nesāk iet pie sirds Indijai, Pakistānai, Ķīnai vai kādai citai daudzskaitlīgai valstij, kas varētu ienest mizlīgu naudu šajā sportā? Tieši tāpēc tendēties uz 1 sportu ir garām.
Mans risinājums ir palikt pie tagadējās sistēmas- vairaki prioritārie sporti, kā arī olimpiskās vienības individuālajos un mazo koamndo sporta veidos olimpiskajās disciplīnās, tikai optimizējot to finanšu sadali. Un šo optimizāciju gan var veikt atbilstoši rezultātiem, piemēram, ja Latvijas futbola izlase turpina grimt, mazināt atbalstu un pacelt hokejam vai basketbolam. (tikai piemērs). Un atmest naudu arī tautas sportiem - tā teikt veselīģa dzīves veida nolūkos. Ja kāds teiks sportam ir jābūt tikai privātam, galvenais lai cilvēki paši sporto. Es nepiekritīšu. Spānija, Grieķija- valstis, kur ir krīze pēc krīzes, bet sports kaut kā nav nogrimis. Un sports, jo īpaši ja tajā ir panākumi vai klubi piedalās nopietnos čempionātos ir arī emociju bonusiņš pelēkā ikdienā.
Paldies tiem, kas izlasīja.
