Lielākajai daļai spoku mājās ir kaķis vai suns, ir arī laucinieki, kuriem ir vistas, cūkas, govis un vēl daudz citu dažādu lopiņu. Šeit es pastāstīšu par biežākajām ''zarazām'', kuras iespējams iegūt no dzīvniekiem un kā no tā izvairīties.
Ko var dabūt no mājdzīvnieka?23
272
2
Askarioze jeb cilvēku valodā cērmes. Tie ir parazītiski velteņtārpi, kas dzīvo cilvēka, kaķu, suņu, cūku zarnu traktā. Cērmītes barojas ar jūsu pussagremotajām barības masām un naski vairojas. Tikai viens tāds mazs sīkumiņš. Norijot cērmju oliņas, tās vispirms nonāk asinsritē un plaušās, tāpēc viens no iemesliem, kas varētu likt domāt par cērmēm ir klepus. Tās ar laiku migrē atkal un iemitinās tievajās zarnās. Cērmes var izveidot tādus kamolus, ka tas izraisa sāpes, tad tās parasti tiek atklātas. Protams, ja mērķis ir rīt un nepieņemties svarā, tad cērmes noderēs it lieti, tik neaizmirstiet, ka tam klāt nāks arī anēmija, vājums, apātija, sāpes utt. Lai neiegūtu šos gaidītos apakšīrniekus, pirms liec kaut ko mutē, obligāti nomazgā rokas, tas pats attiecas uz dārzeņu, augļu un ogu mazgāšanu, pat ja tās nāk no omītes dārza. Cilvēki bieži apmēslo savus lauciņus ar mēsliem un tu nevari zināt, kāds tārpains kaimiņu suns tur naktī ir pakakājis, tāpēc labāk nomazgāt. Tāpat regulāri ir jāattārpo savi mājdzīvnieki.
Šī ir tuberkulozes nūjiņa. Principā tuberkulozi var uzskatīt par dzīvniekiem un cilvēkiem kopīgu slimību, bet ne līdz galam. Ar tuberkulozi var slimo visi dzīvnieki, bet cilvēks to var iegūt vienīgi no liellopiem. Un tas obligāti nenozīmē, ka jāsēž kūtī blakus slimai govij, ar tuberkulozi var saslimt arī, dzerot slimas govs pienu. Latvijā gan govju tuberkuloze ir teju izskausta un piena kombinātos piens tiek pasterizēts, tāpēc to dzert ir droši. Tāpat cilvēkiem ar stipru imūnsistēmu ar tuberkulozi saslimt grūti. Parasti to iegūst no cita cilvēka un pašam jaunajam upurim ir novājināts organisms. Pret tuerkulozi ir zāles - spēcīgas antibiotikas, kas jāiedzar katru dienu ārsta klātbūtnē noteiktā laikā mēnešiem ilgi. Kāpēc? Tāpēc, ka šim draņķim ļoti ātri veidojas tā saucamā rezistence jeb izturība pret antibiotikām. Neieņemsi vienu devu, tad varēsi dzert, cik gribēsi, tavām baktērijām būs uz to nospļauties un ir ļoti maz antibiotiku, kas vispār indē šo baktēriju, jo tai ir vēl papildus izolācija pret ārējiem kaitēkļiem (piemēram, antibiotikām), tāpēc var gadīties, kas vairs nav antibiotiku, kuras aizvietot aizmirstās devas dēļ.
Šī ir ļoti skaista salmonellas bilde. Salmonellas ir enterobaktērijas, kas labprāt uzturas zīdītāju zarnu traktā. Simptomi ir drudzis, nelaba dūša, vemšana, krampji vēderā un caureja. Ar to slimo praktiski visi zīdītāji un arī cilvēkiem ar novājinātu organismu vai maziem bērniem tā var beigties letāli atūdeņošanās dēļ. Ļoti veiksmīgi salmonelozi izslimo pieaugušas cūkas, bet tās būs baktērijas nēsātājas visu mūžu, tāpēc nedrīkst ēst jēlu cūkgaļu. Bet vairāk gribu brīdināt par ko citu. Jēlām vistu olām. Vistas bieži ir šīs baktērijas nēsātājas, bet tās šiem putniem neko ļaunu nenodara. Taču, ja cilvēks pāršķeļ jēlu olu un izdzer, tad salmonellas baktērijas no olas virsmas nonāk cilvēka gremošanas sistēmā un jautrības var sākties. Pirmais, ja rodas aizdomas par salmonelozi, ir izraisīt vemšanu, lai zarnu traktā paliek tik maz šo draņķu, cik iespējams. Labs variants ir dzert kumelīšu tēju tualetē un dzert, kamēr vairs nevemj. Kumelītes ir antiseptiskas, vēl daļu tās vienkārši piebeigs. Pārējo izdarīs ārsta parakstītās antibiotikas. Iznīcināt šo draņķi no gaļas un olām var vienkārši termiski apstrādājot.
Lentenis. Ir daudz un dažādi lenteņi. Zivju, vēršu (var sasniegt pat 32 m garumu), cūku. Šie nosaukumi apzīmē šo lenteņu saimniekus vai starpsaimniekus. Ar visiem var inficēties arī cilvēks. domāju man nav jāstāsta, kur tas dzīvo. Profilakse ir tāda pati kā ar cērmēm.
Toksoplazmoze. Šeit uzmanīgi jāpalasa sievietēm, sevišķi tām, kuras ir gaidībās vai plāno bērniņu un kurām mājās ir kaķis. Arī veseli kaķi ārkārtīgi bieži pārnēsā šo vienšūni, kas ir audu parazīts. Kaķim tas netraucē, tāpat kā salmonella vistai. Taču cilvēkam tas ir bītams. Pieaugušam veselam cilvēkam nevajadzētu rasties problēmām, ja viņu ķermenī iekļūst toksoplazma. Toties cilvēka embrijam un auglim tā ir ārkārtīgi bīstama. Ja grūtniece inficējas ar tokoplazmozi agrīnā stadijā, tad visticamākais scenārijs ir spontānais aborts, ja inficēšanās notiek jau grūtniecības beigās, mazulim var būt ļoti smagi iedzimti defekti. Sekas šis parazīts uz bērnu atstāj gandrīz vienmēr. Ja inficējas sieviete, kura nav gaidībās, tad nākotnē varētu būt problēmas ar mazuļa ieņemšanu un iznēsāšanu. Tātad, kā no tā izvairīties? Kaķi šo briesmonību izplata ar fekālijām, tāpēc grūtniecei vispār nevajadzētu tīrīt kaķa kastīti, lai to dara kāds cits ģimenes loceklis. Ja tomēr tā nevar, tad jāvelk rokās cimdi. Tāpat pēc kaķa glaudīšanas jāmazgā rokas, jo tas noteikti ir ar mēli aplaizījis kakājamo rajonu, lai tīrs un pēc tam pa taisno ķēries pie muguras un ausīm. Roku mazgāšana palīdzēs izvairīties arī no zarnu parazītiem (protams, to ir daudz vairāk, kā augstākminētie).
Trakumsērga. Šī ir visbīstamāka slimība, kuru var dabūt no dzīvniekiem, jo tā 100% gadījumu, ja nerīkojas laikus ir letāla. Jau vairākus gadus Latvijā nav nomiris neviens cilvēks no trakumsērgas, taču dzīvnieki vēl joprojām pierāda, ka šī bīstamā infekcija mūsu valstī ir. Par trakumsērgas dabisko rezervuāru uzskata lapsas un citus meža plēsējus, tāpēc katru gadu tiem tiek izmesta ēsma no lidaparāta ar orālo vakcīnu. Tas ir būtiski smazinājis trakumsērgas izplatību, bet tā kā mums ir sauszemes robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, kur lietas labā netiek darīts nekas, tad tām trakajām lapsām no šīm valstīm ir pilnīgi nospļauties uz kaut kādām cilvēku izdomātām robežām un tās nāk arī šeit. Tāpēc īpaši uzmanīgiem ir jābūt cilvēkiem, kuri dzīvo pierobežā. Taču arī klaiņojoši dzīvnieki un mājdzīvnieki ar to inficējas, vai nu cīnoties ar sētā ienākušu lapsu, vai ar citu suni utt. Arī kaķi var inficēties. Lai izglābtu savu dzīvnieku, ir tikai viens ceļš - laikus vakcinējiet to. Tas nav tik dārgi un vakcīna IT KĀ nodrošina imunitāti uz vienu gadu, bet patiesībā tā ir ilgāka. Pēc likuma jāvakcinē biežāk, jo mūsu valstī ir šis vīruss. Sevi varat pasargāt tā - ja jūs ir sakodis kāds dzīvnieks un jūs neesat 100% pārliecināts, ka tas ir vakcinēts, tad dodieties uz tuvāko slimnīcu. Tur jūs saņemsiet antiglobulīnus (antivielas pret vīrusu) un tiks sākts vakcinācijas kurss pret trakumsērgu. Viss ir bezmaksas, jāmaksā tikai par vienu nakti slimnīcā. Negaidiet līdz parādās simptomi, ja jau ir parādījušās pirmās pazīmes, tad ir daudz par vēlu un jūs nekas nespēs glābt (tā trakā sikspārņa sakostā meitene ASV bija VIENS unikāls gadījums, ieslīga komā un pamodās, viss bija jāmācās no jauna, staigāt, runāt, ēst, lasīt; pēc tam nekas līdzīgs nav noticis). Sargiet sevi un savus mīluļus! :)
Tev patiks šie raksti
