Iepriekšējā daļa patika, tāpēc šeit būs otrā ar! :)
Pastāstīšu arī nedaudz par saviem sapņiem, tos, kurus atceros vislabāk, bet ne par tiem baisākajiem, bet nedaudz smieklīgajiem. Ja arī kādam no jums gadījies kaut kas līdzīgs, droši rakstiet komentāros.
Ā, vēl vien tas, ka sapņos bieži lidoju, gan kā Harijā Poterā, iz slotaskāta, gan tāpat, lidoju gaisā, tāpat kā peldu ūdenī.
Pareģojošie sapņi. Ik pa laikam cilvēki guļot redz sapnī, kas notiks nākotnē. Tos nēvē par prekognitīvajiem sapņiem. Slavenākais piemērs ir Abrahams Linkolns, kurš sapnī redzēja savu nāvi. Pēc trim dienām viņš teātrī tika nošauts.
Sapņu ilgums. Sapņi ilgst neoteiktu laika periodu, atkarībā no tā, kurā nakts daļā jeb miega daļā tu guli. Īsākie sapņi rādās īsi pēc aizmigšanas, taču sapnis var pagarināties līdz pat čertdesmit piecām minūtēm netālu no pamošanās brīža un šie parasti arī ir tie sapņi, ko atceramies, sevišķi, ja tiekam pamodināti tā vidū.
Sapņi par kritieniem. Tie parasti parādās miega sākumā, 1. miega cikla laikā. Sapņotājs parasti sapņo, ka krīt, un reizēm ar raustīgu kustību pamostas. Pamostas teju visi, nesasnieguši kritiena mērķi. Ja spņos krīti bieži, tad tas parasti norāda uz to ka tu pats zaudē kontroli pār savu dzīvi.
Aptuveni 12 procentu cilvēku redz melnbaltus sapņus, tie neredz nekādas krāsas nevienā no saviem sapņiem. Sapņu eksperti gan ir neziņā, vai krāsu trūkums ieteikmē emocionālo pārdzīvojumu sapņa laikā.
Mazuļi un sapņi. Mazi bērni sapņo tāpat kā mēs, tomēr sapņu tematika atšķiras no vecāku bērnu un pieaugušo sapņiem. Daži uzskata, ka bērni līdz piecu gadu vecumam sapņo par iepriekšējo dzīvi, taču ir pierādījies, ka mazie paši par sevi tagadnē nesapņo līdz trīs gadu vecumam.
Aklie sapņotāji. Akli cilvēki sapņo tāpat kā tie, kam ir dota redze. Viņi pat sapņo par tām pašām lietām, kuras redzēja, pirms kļuva akli. Aklie kopš dzimšanas nesapņo ar redzi, bet ar citām maņām, piemēram, dzirdi, ožu, tausti...
Visbiežākie murgi. Visbiežāk gan pieaugušos, gan bērnus sapnī kāds vajā, viņi apmaldās un pazūd, izkrīt zobi, krišana un slīkšana.
Par slīkšanas sapni man ir interesants stāsts, sapņoju, kā ielecu baseinā un grasos iznirt augšpusē, bet nevaru, tieši pie ūdens virsmas ir tāda kā elastīga, bet necaurlaužama masa. Man sāk trūkt elpas un es no visas spēka grūžu rokas un kājas pret to barjeru, kas škir mani no gaisa, beigās pamostos un saprotu, ka esmu kāvusies ar matraci, kas arī bija tā barjera. :D
Bet vispār sapņos kustos bieži, vienreiz pārsitu celi, jo gultai, bija pāri pārlikts galds, skapītis uz kura tas balstījās, bija blakus gultas kājgalim. Futbola laukumā man uzgāzās virsū vesels bars klases zēnu, lai mani piekautu un es cīnījos pretim, spēru no visa spēka un dvēseles, pēc tam ilgi nostaigāju ar uzplēstu celi. Mammu pamodināju un pārbiedēju, nakts vidū pamatīgs blīkšķis.
Arī tos, kuri uzskatāmi par murgiem, redzu ļoti bieži, bet ne gluži kritienus, bet gan vajašanu, maldīšanos un cīnīšanos. Savus sapņus atceros bieži, un varu pastāstīt par daudziem murgiem, bet nedomāju, ka kādam baigi interesē, ko manas trakās smadzenes ģenerē mana miega laikā. Tikai bieži pamostos, tāpēc varu atcerēties vairākus sapņus no vienas nakts un šie divi augstāk uzrakstītie ir redzēti pirms daudziem gadiem, kādiem desmit vai astoņiem, atceros pat vienu no trīs gadu vecuma. :)
