ieskaitot mani..
Latīņu val.: neuroses Skaidrojums: gr. neuron nervs
funkcionāli augstākās nervu darbības traucējumi, kas radušies no psih. pārdzīvojumiem.
NEIROZES var izraisīt gan vienreizēji ļoti spēcīgi kairinātāji — akūtas psihotraumas, gan arī vājāki, bet ilgstoši negatīvi kairinātāji — psihotraumējoša situācija. Visbiežāk psihotraumējošie faktori ir negaidīta satraucoša ziņa, informācija, kas cilvēkam rada iekšējus konfliktus, situācija, kas liek izšķirties par tālāko rīcību. Pēc I. Pavlova datiem, NEIROZES pamatā ir ierosas un kavēšanas procesu pārslodze.
Ar NEIROZES biežāk saslimst cilvēki, kuriem šie procesi ir vāji, nelīdzsvaroti vai mazkustīgi un kuriem traucēti savstarpējie sakari starp pirmo un otro signālsistēmu. Vieglāk NEIROZES rodas psihopātiem, bet, ja psihotraumējoša iedarbība ir ilgstoša un intensīva, tās var rasties arī cilvēkiem ar stipru nervu sistēmu. NEIROZES attīstību sekmē pārciestas galvas traumas, inf.,intoksikācija, akūtas un hron. somatiskas slimības, ilgstošs bezmiegs, ilgstoša psih. un fiz. pārslodze, nepietiekams uzturs u.c. faktori, kas novājina nervu sistēmu. Šo faktoru ietekmē arī parastie kairinātāji slimniekam var būt pārāk stipri un radīt NEIROZES.
Neiroze neizveidojas, ja liels sasprindzinājums saistīts ar pozitīvām emocijām (piem., atzinīgs sabiedrības vērtējums, kā arī personisks gandarījums par ilga, grūta darba rezultātiem). Nozīme ir arī cilv. uzskatiem, ievirzei, spējām kritiski novērtēt notikumus un pieņemt noteiktus lēmumus.
