Kad Martins Karija otrajā spēlē pret SKA guva vārtus, zīmīga bija epizode, kad pretuzbrukumā Sandis Ozoliņš rādīja ar roku Miķelim Rēdliham zīmi – no malas tas izskatījās kā diriģenta žests. Kas tas bija patiesībā?
Skatītājiem šie Ozoliņa mājieni atgādināja aizsarga izpratni par notikumiem laukumā, gluži kā saspēles vadītājs redz divus gājienus uz priekšu. Doma apmēram tāda – klau, Miķeli, dod ātrāk uz priekšu piespēli Karijam! Tālu no patiesības mēs neesam, kas attiecas uz diriģēšanu, vienīgi Sandim doma bijusi cita:
- Tajā brīdī es ieraudzīju, ka tiesnesis paceļ roku – aizturētais sods! Iešāvās prātā – super, ja reiz jau esam vairākumā, nenāktu par ļaunu uzspēlēt pieciem pret trim. Kliedzu Miķelim, lai šis atdod piespēli SKA aizsargam un tiesnesis aptur spēli – būtu vairāk sekundes lielajā vairākumā. Taču Rēdlihs pārprata vai nedzirdēja – SKA aizsargi saprata, ka viņiem ir noraidījums un viņi nojauta arī manu mājienu, vienīgi Miķelis uzmeta ripu uz priekšu, kur tā trāpīja uz Martina nūjas un viņš guva vārtus! Tad es padomāju – jā, arī tā varēja šo epizodi nospēlēt http://www.sportaavize.lv
