Intervija ar latviešu cīkstoni Iļju Ivanovu, kurš savos 19 gados ir sportā sasniedzis lielus rezultātus. Sportists pastāstīja, kāpēc izvēlējies tieši šo sporta veidu, dalījās ar interesantiem atgadījumiem un traumām sacensību laikā.
-Kā jūs izlēmāt kļūt par kikbokseri?
Jau no bērnības aizraujos ar sportu, man patika dažādas sporta spēles, bet 8 gadu vecumā es aizrāvos ar kikboksu, kas drīz vien no aizraušanās kļuva par visu manu dzīvi.
-Kāpēc tieši kikbokss?
Jo man patīk šis sports, uzskatu, ka tajā ir lielas perspektīvas.
- Jūs teicāt, ka bērnībā jums patika sports, kāds tieši?
Bērnībā nodarbojos ar sporta vingrošanu, kurai veltīju pietiekami daudzus gadus, tā man bija laba pieredze. Ja runājam par sporta spēlēm, tad katru dienu pagalmā ar draugiem spēlējām dažādas spēles, kas , manuprāt, arī labi attīsta cilvēka fizisko formu, kaut arī tas notiek rotaļu režīmā.
- Kā Jums liekas, vai kikbokss ir grūts sporta veids?
Es uzskatu, ka katrs sporta veids ir grūts. Ir labs teiciens – grūti mācībās, viegli cīņā. Ja labi trenēsies, cīņa būs labs atalgojums par ieguldīto darbu.
- Pastāstiet kādu interesantu atgadījumu, kas ar jums, jeb jūsu komandu noticis sacensībās vai treniņnometnēs?
Tas bija pavisam nesen, kad kuplā skaitā devāmies uz Moldāvijas pilsētu Kišeņevu. Naktī pirms sacensībām mēs ar draugiem spēlējām kārtis un pamanījām, ka nav ne treneru, ne tiesnešu, kuri izrādījās koorporatīvajā pasākumā. Nākamajā dienā man bija paredzēta cīņa ar pretinieku no Ukrainas. Sacensību dienā tiesneši, redzams, bija neizgulējušies un sajauca cīņas un rezultātā salika mani pārī ar manu draugu no Latvijas. Tas bija ļoti negaidīti, tāpēc sarunājām cīnīties bez traumām. Katrs savu doto vārdu turēja un cīņa beidzās veiksmīgi.
- Ko jums nozīmē sports? Vai savas karjeras sākumā domājāt par tik lieliem panākumiem?
Šobrīd sports ir mana dzīve. Viss, ko es daru ir tieši saistīts ar to. Sākotnēji tā bija bērnības aizraušanās, kas pārtapa jaunības azartā, bet rezultātā noveda pie profesionālas karjeras. Uzskatu, ka esmu diezgan daudz sasniedzis, taču priekšā vēl garš ceļš pretī savam sapnim.
-Kāda ir uzvaras garša? Kas nepieciešams uzvarai sacensībās?
Uzskatu, ka uzvaras galvenais priekšnoteikums ir tehnika, izturība un morālā gatavība. Ja kaut kas no šī visa trūkst, visticamāk, nebūs arī panākumu. Uzvaras garša ir pazīstama vien tiem, kas to ir izbaudījuši. Ilggadīgi treniņi, traumas, lūzumi. Brīdī, kad tiesnesis paceļ tavu roku, tu jūti, ka tas viss nav bijis velti. Šī sajūta dod spēku turpināt iesākto un tiekties pēc jaunām uzvarām.
-Kāds ir zaudējuma rūgtums?
Bez zaudējuma nav uzvaras. Tikai zaudējums spēj likt tev piecelties un pierādīt, ka vari ko vairāk. Zaudējums nozīmē, ka esi par maz trenējies un vajag darīt vairāk. Par stipru var saukt nevis to, kurš vienmēr tikai uzvar, bet gan to, kurš pēc kritiena ir spējies piecelties un pierādīt, ka ir labākais!
-Kādas ir biežāk sastopamās traumas sportistu vidū? Vai jums ir bijušas traumas?
Jā, protams, ka man ir bijušas traumas, bez tām neiztiek nevienā sportā. Kikboksam raksturīgās traumas ir: stilba kaula traumas, deguna lūzumi, sastiepumi. Lai maksimāli izvairītos no šīm traumām, labi jāiesildās pirms treniņa un sacensībām.
-Pastāstiet par saviem tuvākās nākotnes sportiskajiem plāniem?
Plāni man ir ļoti lieli, tuvākais pasākums ir svarīgas sacensības Arēnā Rīgā 1. decembrī. Tas būs revanšs pret Lietuvas sportistu, cīņa būs par Eiropas čempiona titulu kikboksā. Šobrīd es nopietni gatavojos tieši šīm sacensībām.
-Jūsu ieteikumi par to, kā sevī attīstīt gribasspēku un uztrenēt spēcīgu ķermeni?
Tikai pareizs un veselīgs dzīvesveids un nopietni treniņi, kā arī režīms var novest pie uzvarām. Es nedzeru, nesmēķēju, nelietoju narkotiskās vielas, sekoju līdzi savai veselībai, pareizi ēdu, uzņemu vitamīnus.
-Jūsu ieteikumi tiem, kas tikai tagad nolēmuši sākt nodarboties ar kikboksu?
Pacietību, mērķtiecību un nekad nepadoties, cīnīties līdz galam.
- Vai jums ir elki? Ja ir, tad kurš tas ir?
Man kā sportist ļoti patīk Mairis Briedis- Latvijas profesionālais smagā svara bokseris un kikbokseris. Viņš ir 2008. gada Eiropas kikboksa čempions un pasaules čempions boksā pēc WBC, IBO, IBA versijām, kā arī Bigger’s Betters turnīra uzvarētājs. Man viņš ir piemērs, kurš iedvesmo. Skatoties uz šādu cilvēku, gribas sasniegt tādus pašus rezultātus.
-Ko jūs ieteiktu zēniem un meitenēm, izvēloties sporta veidu?
Zēniem es ieteiktu jebkuru sporta veidu, kas tiem patīk. Uzskatu, ka vīrietim jābūt spēcīgam un sportiskam, taču meitenēm ieteiktu tenisu, karatē, jeb treniņus fitnesa klubos.
-Iļja, paldies par interviju. Ar tevi ir ļoti viegli un patīkami sarunāties. Vēlu tev panākumus, uzvaras un galvenais – nekad nezaudēt kaujas sparu!
Liels paldies!
Interviju veidoja Biznesa Augstskolas Turība komunikācijas fakultātes 1. kursa studente Anastasija Bērziņa.
LAbi ka veel kikbokss ,,nevis brutaala mahasanaas ar rokaam liidz komai