Sveiki spoki. Pagājis jau mazliet laika kopš pirmā eksperimenta raksta. Daži jau pirmo rakstu ir izlasījuši un ko arī secinājuši un izteikušies.
Tikmēr, lasot tālāk rodas daži jauni secinājumi no grāmatas:
1. Karrs ir smēķējis 33 gadus un dienā līdz pat 100 cigaretēm.
2.Mēģinājis ārstēties ar hipnozes palīdzību, kas viņam nav izdevusies. Gluži pretēji - pēc hipnozes seansiem smēķējis vēl vairāk.
3.Centies noskaidrot, kāpēc ir tik viegli atmest, kamēr problēma ir izskaidrot to, kāpēc smēķētājiem ir tik grūti to izdarīt. ( nu ko tad šis domāja, ka pateikt ka var nepīpot un mēs visi met nost? 
)
4.Apgalvo, ka rezultāts būs atkarīgs no tiešu norādījumu izpildes grāmatas lasīšanas laikā ( labi - darīsim kā saka Karra onkulis )
5.Svarīgi, lai turpinātu smēķēt, kamēr lasām šo grāmatu ( labs tomēr tas Karra onkuls 
)
6.Smēķējot cigareti mēs skatāmies uz to un šad tad nodomājam - kāpēc gan es to daru...
7. Nedrīskstam apstāties pusceļā un mums jāturpina sekot grāmatas norādījumiem.
Pats varu piebilst - visvieglāk ir padomāt par atmešanu kad tikko uzpīpēts, bet ja jau Karra onkuls ļauj pīpēt, kamēr lasu grāmatu, ok :)
Un otrās daļas beigās kas interesants - palasīju un uzpīpēju. Lasīju vēl tālāk un atkal uzpīpēju. Pīpējot tāda dīvaina sajūta - diskomforts. Pīpēju un domāju kapēc pīpēju. Ejot pusdienās uzpīpēju un nometu puspīpētu... laikam jo vairāk sāk par to lietu aizdomāties, jo vairāk kas traucē pīpēt. Varbūt tieši tur sāls - lasīt un nevis momentā atmest bet lasot un pīpējot saprast ka "nafig to visu?"
Ok - turpinājums nākamajā rakstā. Varbūt vēl kāds pievienojas eksperimentam?
Turpinājums sekos :)
Jāpamēģina, kur to grāmatu var atrast?
