Čau, spocēni! Gribu uzrakstīt rakstu par depresiju.
Kas ir depresija? Depresija ir garīga slimīga, kas liek Tev justies sūdīgi katru dienu, ar tevi vēlās kāds runāt, bet tu viņu sūti kur vien tālu vari un raudi, ka tu nevienam neesi vajadzīgs (logic :D ), nomākts garstāvoklis, drūmas domas, vai pat domas par pašnāvību.
Kā tad rodās depresija? No anotomiskā viedokļa sakot, tā rodās no tā, ka tavās smadzenēs nav pietiekoši vai ir par daudz labsajūtas hormonu, nav sabalancētas, tapēc Tev tas liek justies sūdīgi.
Vairāki cilvēki nesaprot, no kurienes rodas tā depresija. Visbiežāk rodās pusaudžu gados, kad pirmā mīlestība tevi pamet, zaudē kādu no vecākiem (vai pat abus), zaudē darbu, slikts pašvērtējums utt. Es pats arī cīnos ar depresiju. Tur tas prikols, ka ne no kā, ne no tā es sāku jūsties kā nevienam nevajadzīgs cilvēks, vienkārši kā bez brīdinājuma. Sāku graizīties, bija domas pakārties mežā, bet tomēr, es visu kārtīgi pārdomāju un sāku saprast, ka depresija ir nekas, varēšu pārvarēt viņu, saku sevi motivet un tuvi man cilvēki arī. Līdz ar to es sāku ar viņu 'cīnīties'.
Man ir daži padomi depresijas slimniekiem
1. Doties pie ārsta ar norādījumu, ka Tev ir depresija. Tev izrakstīs antidepresantus.
2. Ja esi skolnieks un Tev skolā ir psiholoģe, noteiki aizej, ja cilvēks ir saprātīgs, tad Tevi spēs pārliecināt un motivēt.
3. Psihoterapija - labs variants, proti, ja psihoterapets ar galvu uz pleciem un nav kaut kāds priduraks, kuru vienu tādu sastapu. :)
Depresija un pašnāvība. Cik esmu lasījis, vismaz, 75% jauniesu visā pasaulē no 13-16 gadiem mēģināja izdarīt pašnāvību, bet cilvēka izdzīvošanas instinkts neļāva, līdz ar to pašnāvība neizdevusies, tikai 25% izdarījuši pašnāvību.
Klīniska depresija. Tas jau pavisām nopietni, katru dienu gruzis, katru dienu sūdi līst virsū, katru dienu domas par pašnāvību. Tie 25% izdarījuši pašnāvību, jo depresija kļuva par klīnisku depresiju, jebšu pēdējā pakāpe, nākamais solis gruzim.
Depresijas ietekme. Te jau nav ko daudz runāt, protams, ka ietekmē uz tavu dzīvi: problēmas skolā, problēmas darbā, problēmas sadzīvē, ar sabiedrību, jūties vientuļš, galu galā domas par nāvi un pats process (cilpa ap kaklu in aidā)
No viena avota paņēmu citus depresijas tipus.
Dažiem depresijas tipiem ir īpaši simptomi vai to novēro īpašās situācijās un vecuma grupās.
Melanholija – depresijas forma ar izteiktiem fiziskiem simptomiem: sliktu miegu, enerģijas trūkumu, samazinātu interesi par seksu. Atipiska depresija – ja veicat pretējas darbības ierastajām, piemēram, aizmigšanas grūtību vietā guļat vairāk nekā parasti, apetītes zuduma vietā Jūs pārēdaties, arī garastāvokļa svārstības var būt pretējas ierastajām – no rītiem Jums ir labāk, bet vakarā kļūst sliktāk. Ažitēta depresija – Jūs esat depresīvs, bet tajā pašā laikā arī trauksmains un nemierīgs, Jūs staigājat apkārt nemierīgs, lauzīdams rokas, bet nespējat definēt savu problēmu. Maskēta depresija – var izpausties kā nogurums, galvassāpes, muskuļu sāpes, kuņģa sāpes u. c. Sezonāli afektīvi traucējumi – var parādīties rudenī un ziemā, traucējumi vairāk raksturīgi pacientiem valstīs, kur šajā laikā ir maz dienas gaismas. Pēcdzemdību depresija – veidojas sievietēm pēcdzemdību periodā, apgrūtinot rūpēšanos par bērnu un ikdienas sadzīvi. Depresija gados vecākiem pacientiem – bieži rodas kombinācijā ar kādu fizisko saslimšanu, to var veicināt arī sociālie apstākļi, kādos cilvēks dzīvo. Dubultā depresija – ja Jums jau ir kāda no depresijas formām, kas parādās epizodiski, taču pēkšņi notiek nopietna Jūsu stāvokļa pasliktināšanās. Sekundārā depresija – atsevišķas nopietnas un ieilgušas slimības (artrīts, insults, AIDS u. c.) var veicināt depresijas attīstību, tādējādi radot sekundāru saslimšanu.
GALVENAIS!!! JA JŪTI, KA IR KAS SŪDĪGS TAVĀ DVĒSELĒ/SIRDĪ, UZREIZ SAKI TUVINIEKIEM, DODIES PIE PSIHOLOGA, VIŅI TEV PALĪDZĒS, JO TAS IR NOPIETNI...
Sargājiet sevi.
