Kamaniņu sports2

Kamaniņu sportu šodien redzam kā vienu no ātrākajiem, tehniskākajiem, un spēcīgākajiem sporta veidiem Latvijā ar vairāk nekā 40 gadu tradīcijām. Šo gadu laikā sagatavoti augstas klases sportisti, kuri izcīnījuši zelta, sudraba un bronzas medaļas – Pasaules, Eiropas čempionātos un pat Olimpiskajās spēlēs. Kā spožākos varētu minēt Veru Zozuļu – Olimpisko čempioni, brāļus - Andri un Juri Šicus – Olimpiskie vicečempioni, Ingrīdu Amantovu un Mārtiņu Rubeni – Olimpisko bronzas medaļu ieguvēji. Pasaules un Eiropas čempionātu medaļnieki – Elīza Tīruma, Inārs Kivlenieks. Pirmo Jaunatnes Ziemas Olimpisko spēļu medaļnieki – Riks Kristens Rozītis un Ulla Zirne, pasaules junioru čempions Ritvars Šteins un Pasaules Kausu ieguvēji Anna Orova, Iluta Gaile u.c.

Kā sporta veids tas radies nesen – 19 gs. beigās Alpu valstīs. Kamanas bija cilvēku dzīvesveids, mērojot lielus attālumus, tiem vajadzēja šķērsot kalnu masīvus, tādā veidā attīstot tirdzniecību. Kaut cilvēkiem tas bija ikdienišķs darbs, tomēr ar laiku tā kļuva par sacensību – kurš ātrāk vai tālāk aizbrauks. Pirmās kamanas parādījās jau 1650. gadā. Lai pārvietošanās būtu ātrāka un ērtāka izgudroja daudz un dažādu rodeļu veidu: Alpu, Davosas, Tiroles un Vordenburgas ( vārds rodelis nāk no vācu valodas – rennrodeln – renes braukšana). Katrs izcēlās ar savu specifiku, tādējādi attīstot arī bobsleju un skeletonu. 1882. gadā Davosā notika pirmās Nacionālās, bet 1883. gadā pirmās internacionālās rodeļsacensības. 1889. gadā Vācijā tika izveidotas pirmās sporta kamanas. Deviņdesmitajos gados nodibinājās pirmie sporta klubi vairākās valstīs un sākās nacionālo komandu sacensības un valstu čempionāti (pirmais Eiropas čempionāts notika 1914. gadā, bet pasaules čempionāts 1951. gadā). Tā 1957. gadā tika organizēta kamaniņu braukšanas federācija – FIL, kura apvienoja sevī 27 valstu komandu federācijas.

Attēlā redzamas salūzušās (vai saplēstās...) kamanas, vecajā Murjāņu trasē.